(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)
Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). Atkarībā no … vecuma, veselības stāvokļa un mērķiem šo sastāvdaļu attiecība var būt dažāda. Negrozāma ir tikai viena prasība: “SIN” noteikti jābūt pārsvarā pār “TAI” un “GI”, pilnīgi tos pārvaldot. Tiek uzskatīts, ka pārmērīga “TAI” un “GI” attīstīšana, līdztekus nepilnveidojot “SIN”, rada briesmas gan apkārtējiem, gan pašam. “SIN”, pēc būtības, ir “Busi – do” norādījumu un pamatlikumu īstenošana cilvēka sadzīvē. “Busi – do” ietver 12 pamatlikumus.
…
1. TIEŠUMS.
… “Tiešums ir spēja bez svārstīšanās pieņemt saprāta noteiktos lēmumus”. …
“Tiešums ir kā skelets, kas ķermenim dod noturīgumu un palīdz noturēties stāvus. Ja nebūtu kaulu, galva nevarētu turēties uz mugurkaula, rokas nekustētos, bet kājas – nebalstītu ķermeni. Ja cildenajam nebūs šāda garīga skeleta, viņam nepalīdzēs nekādas prasmes”. Termins “gisi” (tiešs cilvēks) raksturo personību, kas iet līdz galam mīlestībā un naidā, draudzībā un karā, kas bez svārstīšanās īsteno pieņemtos lēmumus. … Taču bez vīrišķības pastāvīga atbalsta tā var degradēties par parastu ietiepību. Bet ietiepība, kā zināms, – ir muļķu izkārtne!
2. VĪRIŠĶĪBA.
… Platons: “To lietu zināšana, no kurām cilvēkam ir jāpiesargās un to lietu zināšana, no kurām nav jāpiesargās”. … Kun – czi (Konfūcijs) teicis: “Tas, kurš zin, kas ir taisnīgi, taču nerealizē to dzīvē, izrāda vīrišķības trūkumu”. … Dažādu piedzīvojumu meklēšanai ar mērķi “sevi parādīt” nav nekā kopēja ar vīrišķību. … “Dzīvot, kad jādzīvo un mirt, kad jāmirst – lūk īstas vīrišķības būtība”. Patiesi vīrišķīgs cilvēks vienmēr saglabā pašcieņu, gara stiprumu, prāta skaidrību. Viņš nezaudē pašpārvaldīgumu nekādās briesmās, – pat tad, ja pastāv īstas bojāejas draudi. Tas pilnībā izslēdz nedabiskumu un nežēlību, kas ir baiļu otra puse. …
3. LABSIRDĪBA.
“Prāta līdzsvarotas vīrišķīgas līdzcietības jūtas”. Tikai vīrišķīgākie ir spējīgi izpaust patiesu maigumu, bet mīlēt ir spējīgs tikai tas, kas spēj uzdrīkstēties. … (Bet) žēlīgums … liecina par iekšēju vājumu, bailēm, skumjām, neapmierinātību ar sevi vai arī uzmācīgu paša vainas sajūtu. … Gandijs: “Prasme piedot ļauj savaldīt cīnītāju”. Cilvēkam, kam ir svešs savtīgums, spēks ir tikai taisnīguma, kā arī vājāka cilvēka aizsardzības līdzeklis. … “Nav goda lieta medniekam nogalināt putnu, kas radis patvērumu pie tā krūtīm”. Mūzikas, dzejas, glezniecības, teātra un citu mākslas nozaru nodarbības palīdz attīstīt busi smalkās jūtas. Smalkās jūtas, savukārt, nodrošina rūpes par to, lai nenodarītu citiem veltas mocības, nevajadzīgas sāpes, ka arī – lai negūtu no tā baudu.
4. PIEKLĀJĪGUMS.
Ārišķīgas pieklājības vērtība ir apšaubāma. Pieklājīgumam ir jānāk no cilvēka būtības, jāatspoguļo viņa cieņa pret citiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir stipri vai vāji. … Pieklājīguma etiķete (vispārpieņemti žesti, vārdi, izturēšanās) (gan) padara cilvēku attiecības skaistākas un patīkamākas. … “Galu galā, etiķetes mērķis ir cilvēka gara attīstīšana līdz tādai pakāpei, lai pat gadījumā, kad viņš ir mierīgi apsēdies, rupeklim neienāktu prātā doma viņam uzbrukt”. … Paskatieties, cik skaisti izskatās tīģeri, lauvas un panteras jebkurā ieņemtajā pozā. Vai katrā no viņu kustībām nav jūtams milzu spēks? Tāpat ir jābūt arī ar cilvēku. …Pieklājība ir spēka un labsirdības, pārliecības un kautrīguma, vīrišķības un līdzcietības, taktiskuma un disciplīnas, izmeklētības un tiešuma sakausējums. …
5. PATIESUMS.
“Vienmēr esi uzticīgs pats sev, tad tev nebūs jālūdz dievu aizsardzība”. Kun – czi ir teicis vēl spēcīgāk: “Patiesums ir visu lietu sākums un gals, bez tā nekas pasaulē nevarētu pastāvēt”. “Busi – do” skatījumā melīgums un divkosība ir bailīguma izpausmes. “Busi – no – isinon” (cildenā teikts vārds) ir pietiekoša garantija tam, ka viņa dotais solījums tiks izpildīts. … Patiesums nenozīmē vienmēr un jebkuros apstākļos teikt taisnību “tieši acīs”. Dažreiz pateikt patiesību nozīmē rīkoties ar nevajadzīgu nežēlību. … Jāseko daudz augstākam mērķim, nevis “patiesībai par katru cenu”. … Pārlieciniet zagli, ka nešaubāties par viņa patiesumu, un daudzos gadījumos viņš attaisnos jūsu uzticēšanos. Citiem vārdiem, uzslava it kā sagatavo gaidāmo realitāti. “Apziņa vienādi viegli paceļas tajā līmenī, līdz kuram to “uzvelk”, kā arī nokrīt tur, kur to “nomet” … Busi tieksmes pēc patiesuma pamatā ir viņa vīrišķība, kā arī tiekšanās pēc skaidrības, saskaņas un tīrības. Viss, kas izjauc šādu dvēseles stāvokli, viņa skatījumā ir bezgodīgs. Meli, liekulība, viltus nav domāti viņam. Viņš tos uzskata par “plaisām dvēseles bruņās” – tikpat briesmīgiem kā nelīdzenumi un grambas zobena asmenī. Cildenais ir goda vīrs, jo ciena citus cilvēkus, ir patiess un mīl patiesību. Taču pats būtiskākais – viņam ir sveša mantkārība, viņš nav ieinteresēts, lai uzvarētu netaisnība.
6. NEIEINTERESĒTĪBA.
Ja kaut kāda rīcība (vai arī attieksme pret dzīvi vispār) ir saistīta ar pašlabuma gūšanu, tad tā, bez šaubām, ir aptraipīta ar patmīlīgumu un tieksmi pārvaldīt. Šajā gadījumā tā vairs nekalpo taisnīguma nostiprināšanai, jo jebkura personiska interese, vēl jo vairāk – pārspīlēta mīlestība pret savu ķermeni, pret baudām un materiāliem labumiem kropļo mūsu pasaules uztveri. …
7. GODS.
Japāņu bērniem jau no agras bērnības “iepotē” saasinātu goda izjūtu. Šādu piemēru viņiem rāda viņu vecāki, kas, ja nepieciešams, ar dzīvības cenu pierāda, ka gods stāv pāri visam. … “Līdzīgi kā plaisa koka stumbrā negods ar laiku neaizaug, bet – pilnīgi pretēji – palielinās, līdz pārplēš stumbru uz pusēm”. … Cilvēks, kurš zaudējis pašcieņu, kurš ļāvis citiem aptraipīt viņa godu, vairs nav spējīgs dzīvot normāli. Ar viņu noteikti notiek kaut kas slikts. Viņš smagi saslimst, nodzeras, izdara pašnāvību, izdara nejēdzīgas lietas, kļūst par narkomānu utt. Pašcieņas sajūta, uzticība augstākām vērtībām, skaidra pienākuma apziņa kopumā tad arī veido jēdzienu “gods”. … (Bet) uz katru izlēcienu reaģē tikai tie, kuriem trūkst pašsavaldības. Japāņu sakāmvārds vēsta: “Izturēt šķietami neizturamo – tā ir īsta pacietība”. … Personības visdziļāko iekšējo pamatu jāveido godam, nevis tām “parādes rotām”, kā tas gadās ar lielībniekiem, kuri to vien dara kā vēro, vai tikai kāds uz viņiem nav šķībi paskatījies, un tūdaļ izaicina viņu uz divkauju. Pasaulīgajai slavai, godkārei nav nekā kopēja ar goda jēdzienu. Praktiski tas ir saistīts ar uzticību taisnībai, godīgumam, dotajam vārdam, draugiem, ģimenei, skolotājam un visbeidzot – tēvzemei.
8. PIENĀKUMA APZIŅA.
Pienākuma apziņa ir “Busi – do” stūrakmens. … Neatkarīgi no tā, kas ir uzticīgas kalpošanas objekts, visiem, kas ir uzticīgi savā kalpošanā, ir raksturīga kopīga īpašība – gatavība ziedot sevi tam, kas pārsniedz atsevišķa “es” robežas. Tas, kurš dzīvo tikai sevis un kaut kādu materiālu labumu dēļ, pastāv kaut kādā zemākā pasaulē, kurā viss tiek zaudēts, pārkāpjot nāves slieksni. Cildenā ceļš ir grūts, jo tā sekotājam nepārtraukti jāšķetina sarežģīti sadzīves mezgli, starp vairākiem pienākumu veidiem izvēloties visaugstāko. … Par tādu var uzskatīt pienākumu pret valsti, dzimteni, ģimeni, politiskiem un garīgiem strāvojumiem, otrajā vietā – pienākums pret dzimtu un ģimeni. … Visi šie veidojumi ir krietni plašāki un ilglaicīgāki nekā viens indivīds. Cildenajam ir jāizvēlas tas objekts, kam viņš kalpos un sekos līdz sava mūža galam. Citādi viņš paliks kā spalviņa, kas lidināsies vēja pūsmā visdažādākajos virzienos. Uzticība cilvēkam dod pamatu, dod to augsni, kurā viņš var ieaugt ar visām saknēm.
9. KAUTRĪBA.
Kautrības dziļās saknes sakņojas patiesumā, neieinteresētībā un lepnības trūkumā. … Ramakrišna: “Lepnums, kas veicina dvēseles pilnveidi, nav lepnība; kautrība, kas neveicina dvēseles pilnveidi, ir verdzība”. Patiesi kautrīga cilvēka mērķis ir nevis sevis pazemošana, bet gan iespējami godīgs pašnovērtējums, kas balstīts uz patiesumu un godīgumu. … Kautrīguma izkopšana sākas ar paša trūkumu apjausmi. Pēc tam ir jāseko stingrai vēlmei pārveidot savu “es”. Svarīgi ir arī skaidri saredzēt citu cilvēku tikumus, jo katrs cilvēks ir kaut kādā veidā pārāks par mums. … Tikai tas, kurš zin savu patieso vērtību, ir spējīgs patiesi cienīt citus cilvēkus, uzticēties tiem, mācīties no viņiem to, ko viņi zin un prot labāk par mums. …
10. CIEŅA.
Ja nav kautrīguma, nav arī cieņas. Bez cieņas nevar būt uzticēšanās, bet bez uzticēšanās nedrīkst ne mācīt citus, ne mācīties pašam. “Ūdens no kausa līst krūzītē tikai tad, kad tā ir zemāk par kausu” … (Māceklim) … par tādu jākļūst brīvprātīgi. Tas palīdzēs izturēt stingro disciplīnu. Otrkārt, skolotājam jāpiekrīt viņu ņemt par skolnieku. Treškārt, viņiem abiem stingri jāievēro tās robežas, kuras nosprauž Busi-do likumi. Jāatceras arī tas, ka katrs … mākslu skolotājs ir arī sava skolotāja Skolnieks. Viņš ir izgājis cauri attiecīgai fiziskas, garīgas, psihiskas pārveides norisei un, pateicoties tam, ir ieguvis spēju savu pieredzi nodot citiem. … Viņš ir dzīves skolotājs, bet šādā stāvoklī vislabākais mācību paņēmiens ir personiskais piemērs. “Esi tāds kā es, dari tā kā es!” – lūk visa māksla! Taču, vai jūs zināt daudz skolotāju, kam būtu tiesības tā teikt, pie tam, – skatoties citiem acīs? Tajā pat laikā Skolotājs ciena “skolniekā snaudošo skolotāju”. … Kritika “japāņu gaumē” uzlabo situāciju nevis ar norādēm uz trūkumiem, bet gan ar papildinājumiem. Parādi pats kā jādara, un, ja nepieciešams, pacietīgi, rūpīgi, labestīgi atkārto vēl daudz, daudz reižu.
11. PAŠPĀRVALDĪGUMS.
Ļaut savām jūtām izpausties savos sejas vaibstos, žestos vai
neviļus izteiktos vārdos samurajam nozīmē “kondzjo” – gara spēka, pašsavaldības trūkumu. … “Priekā esi nedaudz skumjš, bēdas paciet ar smaidu, naidu un sāpes līdzsvaro ar smiekliem”. …
Prasme apvaldīt jūtu ārējas izpausmes kalpo kā milzīgas enerģijas uzkrāšanas līdzeklis. Tā var atbrīvoties aktīvā darbībā, piemēram, cīņas laikā vai arī radošās nodarbēs, tūkstošos rita nemanāmo sīkumu. Tieši ārēja miera savienojums ar iekšējo enerģiskumu, jūtīgumu veido “busi – no – nosake” (cildenā maiguma) pamatu. Šis maigums izpaužas skaisti nevainojami cēlās darbībās, kurās nav sīkumainības. “Vislabākais veids kā būt laimīgam – vienkārši būt tādam”. …
12. LABVĒLĪGUMS.
Draudzība ir vienas no tīrākajām cilvēku jūtām. Balstoties uz savstarpējo sapratni, cieņu un uzticēšanos, tā rada apstākļus visapgarotākajai cilvēku saziņai. Draudzība ir attiecības starp līdzīgajiem. Attiecībā pret vājākiem, mazāk pieredzējušajiem tā izpaužas kā labvēlīgums. … Ir tādi, kas savu neveiksmju, aizvainojumu un neizdevušos ieceru dēļ ir gatavi atriebties katram pretimnācējam. Lieki pieminēt, ka cilvēkam, kas audzināts “Busi – do” garā, šādas domas pat prātā neienāktu. Viņa iekšējais stāvoklis neskar apkārtējos, visās savās veiksmēs un neveiksmēs vainīgs ir tikai viņš pats, bet pret citiem viņš attiecas vienādi labi, izņemot tos, kas ar savu rīcību klaji demonstrē, ka nav tā cienīgi.
***
Bez “Busi – do” principiem Japānas cīņas mākslas zaudētu savu sakrālo būtību. Tāpēc tie, kas cenšas tās apgūt bez garīgās būtības izpratnes, ir ne vairāk kā nožēlojami atdarinātāji.
Gara dāvanas 