Kas ir āriji. No Dr. N.S. Rajaram raksta “Āriju invāzija – vēsture vai politika?”

(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.)

Pirmais, kas jāatzīmē, ir tas, ka ideja par ārijiem (āriešiem) kā svešzemniekiem, kuri ir iebrukuši Indijā un sagrāvuši tur pastāvošo Harappas civilizāciju, ir mūslaiku Eiropas izdomājums; tam nav nekāda pamatojuma nekur Indijas liecībās – ne rakstiskās, ne arheoloģiskās. Tas pats ir patiess attiecībā uz āriju uzskatīšanu par rāsi; arī tam nav pamatojuma Indijas rakstos un arheoloģijā. Vārds “ārja” (Arya) sanskritā nozīmē cildeno, bet nekad rāsi. Īstenībā neapstrīdēta apm. 450. gada sanskrita vārdnīca, slavenā Amarakosa (“nemirstīgā dārgumu kratuve”) sniedz šādu definīciju:

mahakula kulinarya sabhya sajjana sadhavah
Ārja ir cilvēks, kurš cēlies no cildenas ģimenes, ar laipnu uzvedību un izturēšanos, labdabīgs un taisnīgi vadošs

Un dižajā eposā Rāmajana ir sevišķi daiļrunīgs izteikums, kas apraksta Rāmu kā:

arya sarva samascaiva sadaiva priyadarsanah
ārju, kurš darbojās visu vienlīdzībai un bija jauks ar ikkatru

Arī Rigvēda (pirms 2000.g.pr.Kr.) lieto vārdu “ārja” līdzīgā nozīmē trīsdesmit sešas reizes, bet nekad rāses nozīmē. Definīcijai līdzīgākais izteikums, kāds rodams Rigvēdā, ir varbūt šis:

praja arya jyotiragrah

Ārjas bērnus vada Dievišķā gaisma
RV, VII. 33.17

Vārds “gaisma” šeit  izprotams garīgā ziņā ar nozīmi “apskaidrība”. Vārds “ārja”, saskaņā ar tā radītājiem, ir jālieto, lai apzīmētu tādus cilvēkus, kuri ievēro uzvedības likumus; cilvēki ir bijuši āriji vai ne-āriji atkarībā no tā, vai tie ievēro vai neievēro šos likumus. Pavisam skaidri tas ir pateikts Manudharma Shastra jeb Manusmriti (Manu likumi; 200.g.pr.Kr.-200.g., X.43-45):

Bet dēļ nolaidības attiecībā uz svētajiem ritiem un dēļ viedo vērā neņemšanas, šādu tautu cildenās kārtas [Arya Kshatriyas] cilvēki ir pamazām noslīdējuši līdz valsts kalpotāju līmenim: paundrakas, čodas, dravidas, kambodžas, javanas, šakhas, paradhas, pahlavas, činas, kiratas un daradas.

Par šo sarakstu ir vērts atzīmēt divas lietas:

pirmkārt, izkrišanai no ārju kārtas nav nekāda sakara ar rāsi, dzimšanu vai tautību; tas ir noticis tikai dēļ  nespējas ievērot noteiktus svētos ritus.

Otrkārt, saraksts ietver visu Indijas daļu, kā arī dažu kaimiņzemju, kā Ķīna un Persija (pahlavas), cilvēkus. Kambodžas ir no Rietumpendžabas, javanas no Afganistānas un apvidiem aiz tās (ne obligāti grieķi), kamēr dravīdi, iespējams, attiecas uz Indijas dienvidrietumiem un dienvidiem.
Tādējādi mūsdienu uzskats par ārju-dravīdu rases atšķirībām ir pretrunā senajiem rakstiem. No Manu avotiem mums ir liecība, ka arī dravīdi ir varējuši piederēt pie ārju kārtas. Zīmīgi, ka arī ķīnieši.

http://www.archaeologyonline.net/artifacts/aryan-invasion-history.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s