Enmerkars un En-suhgir-ana. Enmerkars un Arattas valdnieks. Divi šumeru mīti

(Divi stāsti par Šumeras agresiju pret Arattu. Aratta ir sena valsts, kas ir saistāma vai pati ir Arjana, eiropiešu indoirānisko sakņu zeme. Tie ir daudzlīmeņu stāsti – par bada postu, kas uzbrucis Arattai, par to, kā šādu stāvokli izmanto Šumera, par diplomātiskajām sacensībām šo austrumu valdnieku starpā (kurām noteikti ir vieta diplomātijas vēsturē), par abu pretenzijām uz īstu vai spekulatīvu anunnaku dievietes Inanas labvēlību un par to, kā Arattas zaudējumi tiek no abām pusēm skaidroti kā Inannas nodevība pret Arattu.
Mūžsenais stāsts par spekulācijām ap “manējo visstiprāko dievu” un par dieva piesavināšanās manipulācijām. Vai varbūt tiešām par cilvēku attiecībām vai atmiņām par attiecībām ar
uz Zemes izzūdošām par cilvēkiem nesalīdzināmi varenākām (pirmsplūdu?) būtnēm – anunnakiem. )

Enmerkars un En-suhgir-ana

Uras III perioda (apm. 23.gs.pr.Kr.) šumeru sacerējums. Tā ir viena no liecībām sērijā, kas apraksta nesaskaņas starp Enmerkaru, Unugas-Kulabas (Urukas) valdnieku, Gilgameša vectēvu, un šajā mītā vārdā nenosauktu (Ensuhkesdanna, priesteris-valdnieks Ensuhgir-ana) Arattas (varbūt kaut kur mūsdienu Irānā vai Armēnijā; šumeru literatūrā aprakstīta kā izdomāta labklājības vieta, pilna ar zeltu, sudrabu, lazurītu un citiem dārgakmeņiemm kā arī prasmīgiem amatniekiem, kas tos apstrādā; kā tāla un grūti sasniedzama; kā dievietes Inanas mājoklis, kura savu uzticību pārceļ no Arattas uz Uruku; kā Urukas Enmerkara iekarota valsts) valdnieku.

1-5 Ķieģeļu sienas, kas paceļas no neskarta kalna (manuskripta C malā: gaišā līdzenuma) – Kulaba (svēta Urukas priekšpilsēta), pilsēta, kura sniedzas no debesīm līdz zemei; Unug (Uruka), kuras slava kā varavīksne sniedzas uz debesīm, daudzkrāsains spīdums, kas kā jauns mēness stāv debesīs.
6-13 Būvēta varenumā ar visiem dižajiem spēkiem, mirdzošs kalns, kas dibināts labvēlīgā dienā, nākot pār zemi kā mēnessgaisma, apstarojot zemi kā spoža saules gaisma, pakaļkājās stāvoša govs un …… govs, kas parādās pārpilnībā: tas viss ir Unuga, kuras slava sasniedz kalnus, un kuras starojums, īsts tīrīts sudrabs, klāj Arattu kā audekls, pārklāts pār to kā linu drāna.
14-24 Tajos laikos diena bija kungs, nakts bija valdnieks, un Utu, saules dievs, bija karalis. Arattas valdnieka padomnieka vārds bija padomnieks Ansiga-ria. Enmerkara, Kulabas kunga, padomnieka vārds bija Namena-tuma. Viņš ar …… kungu, viņš ar …… princi; viņš ar…… kungu, viņš ar…… princi; viņš ar …… kungu, viņš ar …… princi; viņš ar vīru, kurš dzimis būt par dievu; viņš ar vīru, kas parādās kā dievs, ar Unugas kungu, Kulabas kungu; — En-suhgir-anam, Arattas kungam, ir ar viņu jāstrīdās, vispirms sakot ziņnesim sakarā ar Unugu:
25-39 “Lai viņš pakļaujas man, lai viņš nes manu jūgu. Ja viņš man pakļaujas, tiešām pakļaujas man, tad, kas attiecas uz viņu un mani – lai viņš mājo ar Inanu (“debesu valdniece”, arī Ištara, mīlas un kara dieve) E-jar’ā, bet es mājoju ar Inanu E-zagin’ā Arattā; lai viņš guļ ar viņu krāšņā gultā, bet es gulēšu ar viņu saldā miegā izrotātā gultā, lai viņš redz sapņus kopā ar Inanu naktī, bet es runāšos ar Inanu nomodā. Viņš var barot zosis ar miežiem, bet es noteikti zosis ar miežiem nebarošu. Es …… zosu olas grozā, un …… to zoslēnus. Mazos manā podā, lielos manā vārāmā katlā, un zemes valdnieki, kuri pakļāvušies, patērēs kopā ar mani to, kas atlicis no zosīm.” Tas ir tas, ko viņš teica Enmerkaram.
40-51 Ziņnesis skrien kā meža auns un lido kā piekūns. No rīta viņš dodas projām un atgriežas jau krēslā kā mazie putni rītausmā, viņš … pār klajiem laukiem, kā mazie putni pusnaktī viņš slēpjas kalnos. Kā metamā nūja viņš stāv malā. Kā teicams Kakkanas (Cakkan) ēzelis viņš skrien pār (1 manuskriptā tā vietā ir: cērtas caur) kalniem, viņš drāžas kā liels, spēkpilns ēzelis. Kā slaids ēzelis, nepacietīgs skrējienam, viņš traucas tālāk. Kā lauva stepē rītausmā viņš izlaiž rēcienus, kā vilks, kurš sagrābis jēru, viņš skrien ātri. Mazajās vietās, kuras sasniedzis, viņš pildās ar …… viņam; lielajās vietās, kuras sasniedzis, viņš …… robežas (?).
52-69 Viņš iegāja kunga klātbūtnē tā svētajā jipar’ā (1 manuskriptā tā vietā ir: viņa vissvētākajā vietā). (1 manuskr. Ir papildus rinda: Viņš iegāja Enmerkara klātbūtnē viņa vissvētākajā vietā.) “Mans valdnieks ir sūtījis mani pie tevis. Arattas kungs, En-suhgir-ana, ir sūtījis mani pie tevis.” (dažos manuskriptos ir papildus rindas: “Kas tavam valdniekam ir man sakāms, kas viņam ir man bilstams? Kas En-suhgir-anam ir man sakāms, kas viņam ir man bilstams?” “Tas ir tas, ko teicis mans valdnieks, tas, ko viņš bildis, tas ir tas,ko teicis En-suhgir-ana, tas, ko viņš ir bildis.”) “Tas ir tas, ko teic mans valdnieks: “Lai viņš pakļaujas man, lai viņš nes manu jūgu. Ja viņš man pakļaujas, tiešām pakļaujas man, tad, kas attiecas uz viņu un mani – lai viņš mājo ar Inanu E-jar’ā, bet es mājoju ar Inanu E-zagin’ā Arattā; lai viņš guļ ar viņu krāšņā gultā, bet es gulēšu ar viņu saldā miegā izrotātā gultā, lai viņš redz sapņus kopā ar Inanu naktī, bet es runāšos ar Inanu nomodā. Viņš var barot zosis ar miežiem, bet es noteikti zosis ar miežiem nebarošu. Es …… zosu olas grozā, un …… to zoslēnus. Mazos manā podā, lielos manā vārāmā katlā, un zemes valdnieki, kuri pakļāvušies, patērēs kopā ar mani to, kas atlicis no zosīm.””
70-76 Unugas kungs …… viņš ir to ……, viņš ir to stūre. …… viņš ir kakla balsts, kas savalda viņus, …… tuz tā dibināšanas vietu. Viņš ir to piekūns, kas lido debesīs, viņš ir to putnu tīkls. Dižā Arattas tempļa ķieģeļu mūri ……. …… Arattā …… liels ……. …… nes (?) …….
77-113 Viņš nogludināja to kā māla piku, viņš aprakstīja to kā māla plāksni: “Lai viņš mājo ar Inanu Arattas E-zagin’ā, bet es mājoju ar viņu …… kā viņas zemes sabiedrotais (?). Lai viņš guļ ar to saldā miegā izrotātā gultā, bet es guļu Inanas krāšņajā gultā, kas izklāta ar tīriem augiem. Tās mugurpuse ir ug lauva, tās priekšpuse ir pirij lauva. Ug lauva vajā pirij lauvu, pirij lauva vajā ug lauvu. Kā ug lauva vajā pirij lauvu, un pirij lauva vajā ug lauvu, tā diena neuzaust, nakts nebeidzas. Es pavadu Inanu 15 judžu ceļojumā, un Utu, saules dievs, vēl neierauga manu svēto kroni, kad viņa ieiet manā svētajā jipar’ā. Enlils (arī Ellil, šumeru “vējš”, viens no šumeru augstākajiem dieviem, Nippuras aizbildnis, An un Zemes dieves Ki dēls, atdalījis debesis no zemes) ir devis (?) man īstu troni un varas zizli. Ninurta (šumeru “zemes valdnieks”, kara, medību, zvejas, augu un auglības dievs), Enlila dēls, tur mani uz saviem ceļiem kā rāmis tur ādas ūdensmaisu. Aruru (Ninsikila, Nin-Hur-Sanga, Ninhursanga arī Ninmaha, Nintu, Ninsikil, Mama/Mami, Aruru – Kalnienes dieve, Mātišķības dieve), Enlila māsa, ir pastiepusi man savu labo krūti, pastiepusi man savu kreiso krūti. Kad es uzkāpju dižajā svētnīcā, saimniece brēc kā Anzud cālis, un citreiz, kad es tur eju, kaut viņa nav pīlēns, viņa brēc kā tāds. Viņa …… no savas dzimtās pilsētas. Neviena pilsēta nav tik lieliski būvēta kā Unugas (?) pilsēta. Tā ir Unuga, kur mājo Inana, un kas attiecas uz Arattu, kāda tai par šo lietu daļa? Tā ir ķieģeļbūvju Kulaba, kur viņa dzīvo, un kas attiecas uz mirdzošo ME (šumeru me vai ñe [ŋɛ], vai akadiešu parşu, mes, maes – pārstāv jebko, kas dod spēku vai esamību visos civilizācijas aspektos  (gan apliecinošu, gan noliedzošu); tie ir dievu likumi, būtība, kas nosaka civilizāciju, attiecības starp cilvēci un dieviem. Civilizācijas iedibinājumu zīmes. Saistīts ar vēlāko akadiešu Likteņu Plākšņu jēdzienu, pasaules valdnieka vara, kas nosaka visus likteņus) kalnu, ko tā var izdarīt ar to? Piecus vai desmit gadus viņa noteikti nedosies uz Arattu. Tā kā E-anas dižā svētā kundze apspriežas ar mani (?) par to, vai doties arī uz Arattu, tā kā viņa ļauj man zināt (1 mmanuskriptā tā vietā ir: man saka) par šo lietu, es zinu, ka viņa uz Arattu nedosies.Viņš, kam nekas nav, zosi ar miežiem nebaros, bet es zosi ar miežiem barošu. Es …… zoss olas grozā un …… tās zoslēnus. Mazos manā podā, vecos manā katlā, un Zemes (dažos manuskriptos tā vietā ir: Šumeras) valdnieki, kuri pakļaujas, patērēs kopā ar mani to, kas atliek no zoss.”
114-127 Enmerkara ziņnesis sasniedza En-suhgir-anu, sasniedza tā svēto jipar’u, tā vissvētāko vietu, vissvētāko vietu, kur viņš sēd, tā ……. En-suhgir-ana meklēja padomu, viņš meklēja atbildi. Viņš izsauca icib priesterus, lumah priesterus, gudu priesterus un girsiga kalpotājus, kas mājo jipar’ā un noturēja apspriedi ar tiem. “Ko es viņam teikšu? Ko es viņam teikšu? Ko es teikšu Unugas kungam, Kulabas kungam? Viņa bullis nostājās pretī, lai cīnītos ar manu bulli, un Unugas bullis uzvarēja. Viņa vīrs cīnījās ar manu vīru, un Unugas vīrs uzvarēja. Viņa karotājs (?) ir cīnījies ar manu karotāju (?) un Unugas karotājs (?) …… to.”
128-134 Sasauktā sapulce atbildēja viņam tieši: “Tas biji tu, kurš pirmais sūtīji dīžīgu (?) vēstījumu uz Unugu Enmerkaram. Tu nevari atturēt (?) Enmerkaru, tev ir jāattur (?) sevi. Nomierinies; tava sirds tev teiks priekšā neuzsākt neko, ciktāl var zināt (?).” “Ja mana pilsēta kļūs par drupu kaudzi, tad es būšu tās lauska, bet es nekad nepakļaušos Unugas kungam, Kulabas kungam.”
135-150 Burvis, kura prasme bija kā Hamazu vīra prasme, Ur-jirnuna, kura prasme bija kā Hamazu vīra prasme, kurš ieradās Arattā pēc tam, kad Hamazu bija izpostīta, veica (?) burvestības E-jipar’as iekštelpā. Viņš teica padomniekam Ansiga-ria: “Mans kungs, kāpēc ir tā, ka pilsētas dižie tēvi, agrāko laiku dibinātāji (?), nesniedz ……, nesniedz padomu. Es likšu Unugai rakt kanālus. Es likšu Unugai pakļauties Arattas svētnīcai. Pēc Unugas vārda …… , es likšu zemēm no lejas līdz augšai, no jūras līdz ciedru kalnam, no augšas līdz smaržīgo ciedru kalnam pakļauties manam dižajam karaspēkam. Lai Unuga ved savas preces ar laivām, lai tā sakopo laivas kā kravas flotili uz Arattas E-zaginu.” Padomnieks Ansiga-ria piecēlās savā pilsētā, viņš …….
151-162……Ansiga-ria ……, ja tikai ……. “Mans kungs, kāpēc ir tā, ka pilsētas dižie tēvi, agrāko laiku dibinātāji (?), nesniedz ……, nesniedz padomu. Es likšu Unugai rakt kanālus. Es likšu Unugai pakļauties Arattas svētnīcai. Pēc Unugas vārda …… , es likšu zemēm no lejas līdz augšai, no jūras līdz ciedru kalnam, no augšas līdz smaržīgo ciedru kalnam pakļauties manam dizajam karaspēkam. Lai Unuga ved savas preces ar laivām, lai tā sakopo laivas kā kravas flotili uz Arattas E-zaginu.”
163-169 Tas darīja kungu ārkārtīgi laimīgu, un viņš deva tam piecas minas zelta, viņš deva tam piecas minas sudraba. Viņš apsolīja tam, ka viņam tiks piešķirti smalki ēdieni, viņš apsolīja tam, ka viņam tiks piešķirti smalki dzērieni. “Kad tie vīri būs saņemti gūstā, tava dzīve …… laime (?) tavās rokās (?) labklājība (?)”, tā viņš tam solīja.
170-184 Burvis, labākās sēklas lopu kopējs, virzīja savus soļus uz Erešu (Erec), Nisabas (arī Nidaba, ražas, vēlāk pārrakstītāju un zinātņu dieve) pilsētu, un sasniedza aploku, kūti, kurā dzīvo govis. Govs aplokā bailēs no viņa trīcēja. Viņš lika govij runāt, tā ka tā sarunājās ar viņu, it kā būtu cilvēciska būtne: “Govs, kas ēdīs tavu sviestu? Kas dzers tavu pienu?” “Manu sviestu ēdīs Nisaba, manu pienu dzers Nisaba. Mans siers, prasmīgi sietais spožais vainags, ir darināts, kā pienākas, lielajai ēdamzālei, Nisabas ēdamzālei. Kamēr mans sviests nav izdalīts no svētā lopu aploka, kamēr mans piens nav izdalīts no svētās kūts, stingrā govs Nisaba, Enlila pirmdzimtā, neuzliks ļaudīm nekādus meslus.” “Govs, tavu sviestu uz tava spožā raga; tavu pienu tavā pakaļā.” Tā, govs sviests tika …uz tās spožā raga; tās piens tika … tās pakaļā …….
185-197 Viņš sasniedza svēto kūti, Nisabas kūti. Kaza kūtī trīcēja bailēs no viņa. Viņš lika kazai runāt, tā ka viņš sarunājās ar to, it kā tā būtu cilvēciska būtne. “Kaza, kas ēdīs tavu sviestu? Kas dzers tavu pienu?” “Kaza, kas ēdīs tavu sviestu? Kas dzers tavu pienu?” “Manu sviestu ēdīs Nisaba, manu pienu dzers Nisaba. Mans siers, prasmīgi sietais spožais vainags, ir darināts, kā pienākas, lielajai ēdamzālei, Nisabas ēdamzālei. Kamēr mans sviests nav izdalīts no svētā lopu aploka, kamēr mans piens nav izdalīts no svētās kūts, stingrā govs Nisaba, Enlila pirmdzimtā, neuzliks ļaudīm nekādus meslus.” “Kaza, tavu sviestu uz tava spožā raga; tavu pienu tavā pakaļā.” Tā, kazas sviests tika …uz tās spožā raga; tās piens tika novirzīts uz tās pakaļu.
198-205 Tajā dienā lopu aploks un kūts tika pārvērsti klusuma (sēru?) mājā; tā bija postā. Govju tesmeņos nebija piena, teļu dienas satumsa, teliņi badojās un rūgti māva. Kazu tesmeņos nebija piena, kazlēnu dienas satumsa. Kazlēni un āzis badojās, to dzīvības ……. Govs rūgti runāja ar saviem teļiem; Kaza …… ar saviem kazlēniem. Svētā sviestnīca bija tukša, …… bija badā, …… badojās.
206-221 Tajā dienā lopu aploks un kūts tika pārvērsti klusuma mājā; tā bija postā. Govju gans izlaida savu nūju no rokām; viņš bija satriekts. Gans pakāra savu āķi pie sienas un rūgti raudāja. Ganupuika negāja kūtī un aplokā, bet gāja apkārt; pienvedējs vairs skaņi nedziedāja, bet izvēlējās citu ceļu. Nisabas govju gans un pieskatītājs, vienas mātes dzemdēti dēli, bija uzauguši aplokā un kūtī. Pirmā vārds bija Mac-gula, otrā vārds bija Ur-edina. Lielajos vārtos, stāvot pret saullēktu, vietu, ko apbrīno zeme, viņi abi nosēdās drupās un vērsās pie Utu pēc palīdzības: “Arattas burvis iegāja aplokā. Viņš padarīja pienu par nepietiekamu, tā ka teliņi nevarēja dabūt neko. Aplokā un kūtī viņš izraisīja postu, viņš padarīja sviestu un pienu nepietiekamu (1 manuskriptā tā vietā ir: …… samazināja ……, …… viņš padarīja kazu pienu nepietiekamu. Viņš pameta tos ……, …… bija postā.)”
222-227…… tuvojās. …… izraisīja panīkumu (?) ……. …… pagriezās uz Erešu (Erec). …… Eifrata …… dievu upe. Viņa devās ceļā uz pilsētu, kuras likteņus bija noteikuši An (akadiešu Anu, debesu dievs, viens no trim galvenajiem šumeru dieviem; An ir arī dieva jēdziena zīme šumeru rakstībā) un Enlils ……. Viedā Sieviete Sajburu …… roku …… viņam.
228-231 Abi iemeta upē zivju ikrus (?). Burvis lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) milzu karpai. Viedā Sieviete Sajburu, turpretī, lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) ērglim. Ērglis sagrāba milzu karpu un aizlidoja kalnos (1 manuskriptā tā vietā ir: Ērglis sagrāba no viļņiem milzu karpu un aizlaidās debesīs).
232-235 Otru reizi tie iemeta upē zivju ikrus (?). Burvis lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) aitai un tās jēram. Viedā Sieviete Sajburu, turpretī, lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) vilkam. Vilks sagrāba aitu un tās jēru, un izvilka to plašā tuksnesī.
236-239 Trešo reizi tie iemeta upē zivju ikrus (?). Burvis lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) govij un tās teļam. Viedā Sieviete Sajburu, turpretī, lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) lauvai. Lauva sagrāba govi un tās teļu, un paņēma (dažos manuskriptos tā vietā ir: ievilka) to niedrājos.
240-243 Ceturto reizi tie iemeta upē zivju ikrus (?). Burvis lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) kalnu āzim un savvaļas aitai. Viedā Sieviete Sajburu, turpretī, lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) kalnu leopardam. Leopards sagrāba kalnu āzi un savvaļas aitu, un paņēma tos kalnos.
244-248 Piekto reizi tie iemeta upē zivju ikrus (?). Burvis lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) gazeles kazlēnam. Viedā Sieviete Sajburu, turpretī, lika parādīties no ūdens (1 manuskriptā tā vietā ir: rasties) tīģerim un … lauvai. Tīģeris un … lauva sagrāba gazeles kazlēnu un paņēma (dažos manuskriptos tā vietā ir: ievilka) to mežā. Notikušais lika burvja sejai satumst, lika tā prātam apmulst.
249-254 Viedā Sieviete Sajburu viņam teica: “Burvi, tev ir pārdabiskas spējas, bet kur ir tava apjēga? Kā gan tu uz zemes varēji iedomāties darīt burvestības Erešā, kas ir Nisabas pilsēta, pilsētā, kuras likteņus ir noteikuši An un Enlils, aizvēsturiskā pilsētā, Ninlil’as (šumeru vēju dieve, viena no dieves-mātes izpausmēm) mīļotā pilsētā?”
255-263 Burvis tai atbildēja: “Es atnācu, to nezinādams. Es atzīstu tavu pārākumu – lūdzu nesarūgtinies. Viņš ļoti lūdzās, skaitīja lūgsnas: “Laid mani brīvībā, māsa, atbrīvo mani. Ļauj man doties mierā uz manu pilsētu. Ļauj man atgriezties Arattā, mirdzošo ME kalnā. Es darīšu zināmu (1 manuskriptā tā vietā ir: pasludināšu) tavu dižumu visās zemēs. Es dziedāšu tev slavu Arattā, mirdzošo ME kalnā.”
264-273 Viedā Sieviete Sajburu viņam atbildēja: “Tu esi izraisījis postu aplokā un kūtī; tu esi tur padarījis sviestu un pienu nepietiekamu. Tu esi atņēmis pusdienu galdu, rīta un vakara galdu. Tu esi izslēdzis sviestu un pienu no vakara maltītes lielajā ēdamzālē, ……… posts …… . Tavs grēks ar šo sviestu un pienu … nav piedodams. Nanna, valdnieks …… kūts …… piens; …… iedibinājis, ka tas ir nāves sodu pelnošs pārkāpums, un es nevaru piedot tavu dzīvi.” Viedā Sieviete Sajburu …… savu lēmumu par burvi sapulcē (?). Viņa nometa savu apcietināto no Eifratas krasta. Viņa atņēma tam viņa dzīvības spēku un tad atgriezās savā pilsētā Erešā.
274-280 Dzirdējis par šo lietu, En-suhgir-ana sūtīja cilvēku pie Enmerkara: “Tu esi Inanas mīļotais kungs, tikai tu viens esi celts godā. Inana patiešām ir izvēlējusies tevi savam svētajam klēpim, tu esi viņas iemīļotais. No rietumiem līdz austrumiem tu esi dižens kungs, un es esmu tikai otrais aiz tevis. Pēc ieceres es nebiju tev līdzinieks, tu esi vecākais brālis. Nekad es nevaru tev līdzināties.”
281-283 Sacensībā starp Enmerkaru un En-suhgir-ana’u Enmerkars pierādīja pārākumu pār En-suhgir-ana. Nisaba, esi slavēta!

Avots: Black, J.A., Cunningham, G., Robson, E., and Zólyomi, G., The Electronic Text Corpus of Sumerian Literature, Oxford 1998-.
http://www.gatewaystobabylon.com/myths/texts/classic/enmerkar1.htm

Enmerkars un Arattas valdnieks

Šī ir leģendāra šumeru liecība no saglabājušamies pēcšumeru kopijām, sarakstīta Jaunšumeras laikposmā (apm. 21.gs pr.Kr.). Ievērības cienīga ir diplomātiskā cīņa starp abiem valdniekiem.

1-24 Pilsēta, dižens bullis, kas nes sparu un dižu bijību iedvesošu cēlumu, Kulaba (Unugas = Urukas svēta priekšpilsēta), ……, vētras krūts, kur tiek lemti likteņi; Unuga, dižais kalns, … vidū. Tur ir bijusi rīkota An (akadiešu Anu, debesu dievs, viens no trim galvenajiem šumeru dieviem; An ir arī dieva jēdziena zīme šumeru rakstībā) dižā mājokļa vakara maltīte. Tajās senajās dienās, kad tikuši lemti likteņi, dižā princese atļāva Unugas Kulabas E-anas templim augstu celt galvu. Tad Unugā ir augusi pārticība, karpu dīķi un lieti, kas likuši zelt raibajiem miežiem. Pirms vēl pastāvējisi Dilmunas (Tilmuna, neskarta, skaidra, šķīsta un gaiša zeme bez slimībām un nāves. Varbūt Bahreina Persijas līcī. Ir līdzība ar bībeles Ēdeni. Tur pēc plūdiem apmeties Ziusudra jeb Utnapišti) zeme, Unugas Lulabas E-ana (Eanna, Urukas galvenais templis, An un Inannas (“debesu valdniece”) templis) jau bijusi krietni dibināta, un Inanas svētā Jiparas (dzīvības koka?) svētnīca ķieģeļbūvju Kulabā ir mirdzējusi kā dzīslas sudrabs. Pirms …… vesti ……, pirms ……, pirms …… vesti ……, pirms sākusies tirdzniecība, pirms zelts, sudrabs, varš, alva, lazurīta bluķi un kalnu akmeņi ir nesti vienkop lejup no to kalniem, pirms … ir peldējies uz svētkiem, …, … ir gājis laiks.
[Trūkst 2 rindas]
… ar nevainojamu lazurītu, tās iekštelpa bija brīnišķi veidota kā balts MES (torņveida koks, Enki Enki (“zemes valdnieks”, esamības spēju ME pārvaldnieks) stādīts Abzu okeāna pazemes (par pazemi ir uzskatīta arī vieta, kur saule nakti pazūd) pasaulē, kura galotne sniedzas debesīs, viņpasaules gaismas bāka) koks ar augļiem. Arattas valdnieks ir uzlicis galvā Inanas zelta kroni. Bet viņš nav iepriecējis Inanu tā kā Kulabas valdnieks. Aratta nav bijusi būvēta svētajai Inanai – ne kā E-anas svētnīca, Jipara, svētā vieta, ne kā ķieģeļbūvju Kulaba.
33-37 Tajā laikā Inana izraudzīja savā sirdī valdnieku, Inana savā svētajā sirdī izraudzīja no spožā kalna, Enmerkaru (Urukas dibinātājs, mantojis E-Anā valdnieka varu no sava tēva Meš-ki-ang-gašera, “iegājis jūrā un izzudis”), Utu (saules dieva) dēlu, palūdza viņa māsai, kundze, kura dāvā vēlmes, svētā Inana:
38-64″ Mana māsa, lai Aratta prasmīgi veido zeltu un sudrabu manām vajadzībām Unugā. Lai tie atšķeļ nevainojamu lazurītu no bluķiem, lai tie …… nevainojamā lazurīta caurspīdīgumu ……. …… būvē Unugā svētu kalnu. Lai Aratta būvē templi, kas nonests no debesīm – tavu dievkalpojumu vietu, E-anas Svētnīcu; lai Aratta prasmīgi veido svētās Jiparas iekštelpu, tavu mājokli; lai es, starojošā jaunava, varu tikt tur tevis apskauta. Lai Aratta pakļaujas Unugas jūgā manā labā. Lai Arattas ļaudis nes man lejup no sava kalna kalnu akmeņus, lai būvē man dižu svētnīcu, lai uzceļ man dižu mājokli, lai darina dižu mājokli, dievu mājokli, manis cienīgu, lai darina veiksmīgi Kulabā manu ME (šumeru me vai ñe [ŋɛ], vai akadiešu parşu, mes, maes – pārstāv jebko, kas dod spēku vai esamību visos civilizācijas aspektos  (gan apliecinošu, gan noliedzošu); tie ir dievu likumi, būtība, kas nosaka civilizāciju, attiecības starp cilvēci un dieviem. Civilizācijas iedibinājumu zīmes. Saistīts ar vēlāko akadiešu Likteņu Plākšņu jēdzienu, pasaules valdnieka vara, kas nosaka visus likteņus), lai liek pacelties abzu (akadiešu Apsu, arī Engurra, no Ab=ūdens un Zu=tāliene, bezgalība, no kuras kondensējies saldūdens, vīrišķais pirmsākums, arī dzīvības pirmcēlonis, pirmatnējā stihija, arī pazemes saldūdens okeāns ar ieeju no Eridu pilsētas, lietu būtību – ME glabātuve) priekš manis kā svētam kalnam, lai liek Eridug (šumeru Eridu, “varenā vieta”, ap 5400. g.pr.Kr. dibināta šumeru pilsēta) atmirdz man kā kalnu grēda, lai liek abzu svētnīcai spīdēt uz mani kā dzīslas sudrabam. Kad es skandēju slavu, kad es nesu ME no Eridugas, kad savā kundzībā esmu greznota ar kroni kā šķīstīta svētnīca, kad lieku uz galvas Unugas Kulabas svēto kroni, tad lai …… dižās svētnīcas nes man Jiparā, un lai …… jiparas nes man dižajā svētnīcā. Lai apbrīno ļaudis, un lai Utu apliecina to ar prieku.”
65-68 Pēc tam svētā An greznums, kalnu kundze, viedā, dieviete, kuras vaigu krāšļi ir domāti Ama-ucumgal-anam (epitets, kas attiecas uz Dumuzi, Inanas partneri), Inana, visu zemju kundze, sauca Enmerkaru, Utu dēlu:
69-104″ Nāc, Enmerkar! Es sniegšu tev padomu: lai vērā ņemts tiek mans padoms. Es teikšu tev vārdus; lai tie top sadzirdēti. Izvēlies no karaspēka par ziņnesi kādu, kurš ir daiļrunīgs un apveltīts ar izturību. Kurp un kam viņam ir jānes svarīga ziņa no viedās Inanas? Lai nes viņš to Zubi kalnos (austrumos no Unugas Zagros kalnugrēdas, trans-Tigridianas dienvidu galā), lai viņš ar to nokāpj no Zubi kalniem. Lai Susin (arī Susiana jeb Susa, Elamas galvaspilsētas sens nosaukums, kura atrodas Zagros kalnu pakājē pie Karkheh Kur upes krastiem) un Anšan (Ancan, viena no Elamas galvaspilsētām Zagros kalnu grēdas dienvidaustrumu galā; tagadējā Irānas Farsas provincē) zeme padevīgi sveic Inanu kā sīkas peles. Lai dižās kalnu grēdās mudzoši pūļi zemojas viņai putekļos. Arattai ir jāpieņem Unugas jūgs. Arattas ļaudīm ir jānes kalnu akmeņi no viņu kalniem un jābūvē tev diža svētnīca, un jāceļ tev dižs mājoklis, tie uzcels dižu mājokli, dievu mājokli, lai spīd tavā labā; liks uzplaukt tavam ME Kulabā, liks pacelties priekš tevis abzu kā svētam kalnam, liks spīdēt Eridugai priekš tevis kā kalnu grēdai, liks spīdēt abzu svētnīcai uz tevi kā briljantam dzīslā. Kad tu abzu skandē slavinājumu, kad tu nes ME no Eridug, kad, savā varā, tu esi greznots ar kroni kā šķīstīta svētnīca, kad tu liec sev uz galvas svēto Unugas Kulabas kroni, tad lai dižās svētnīcas …… nes tevi jiparā, un lai jiparas …… nes dižajā svētnīcā. Lai ļaudis apbrīno, un lai Utu to apliecina priekā. Tevis dēļ …… ir jāpiegādā ik dienas, kad …… vakara vēsumā ……, — Dumuzida vietā, kur ir daudz avis, kazlēni un jēri, Arattas ļaudis lai skraida ap tevi kā kalnu aitas akalag pļavās, Dumuzida laukos. Pacelies kā saule pār manām svētajām krūtīm! Tu esi kā dārgakmens manā kaklā! Slavēts tu, Enmerkar, Utu dēls!”

105-107 Valdnieks ņēma vērā svētās Inanas vārdus un izvēlējās no karaspēka par ziņnesi kādu, kas bija daiļrunīgs un apveltīts ar izturību. (Vienā no manuskroptiem ir papildus: …… savam ziņnesim …….) Kurp un kam viņš nesīs svarīgo viedās Inanas vēsti?
108-133 “Tev tā ir jānes Zubi kalnos, tev ir jākāpj ar to lejā no Zubi kalniem. Lai Susin un Anšan zeme padevīgi sveic Inanu kā sīkas peles. Lai dižās kalnu grēdās mudzoši pūļi zemojas viņai putekļos. Arattai ir jāpieņem Unugas jūgs. Ziņnesi, runā ar Arattas kungu un teic tam: “Lai es (Enmerkars) neliktu ļaudīm laisties prom no šīs pilsētas kā meža baložiem no sava koka, lai es neliktu ļaudīm lidināties apkārt kā putniem ap to kārtīgajām ligzdām, lai es neatriebtos tiem kā tirgus žurkām, lai es neliktu ļaudīm vākt putekļus kā pilnīgi sagrautai pilsētai, lai es neliktu kā Enki nolādētai un pilnīgi iznīcinātai apmetnei, lai es arī pilnīgi neiznīcinu Arattu; lai kā posts, kas iznīcinoši drāžas, un kura pēdās izceļas Inana …, spiedzošs un skaļi kaucošs, lai arī es neļautu vaļu visu noslaukošai postīšanai – lai Aratta saiņo zelta tīrradņus ādas maisos, tiem līdzās liekot kumea metālu, dārgmetālu saiņus un krauj uz kalnu ēzeļiem; un tad lai Šumeras Jaunāko Enlilu tie būvē man, valdniekam, kuru savā svētajā sirdī ir izvēlējies Nudimmuds (arī EN.KI, arī Eia, Ea, “zemes valdnieks”, esamības spēju ME pārvaldnieks, Anu dēls), kalnu no starojošiem ME; lai tie dara man to krāšņu kā buksusa koku, lai tie darina man tā spožos ragus krāsainus, lai, uzaustot Utu no savām telpām, lai tie liek durvju stenderēm spoži atmirdzēt man.” ”
134-155 “Skandē tiem viņu telpās svēto, maģisko dziedājumu – Nudimmuda buramvārdus: “Tajā dienā, kad nav čūskas, kad nav skorpiona, kad nav hiēnas, kad nav lauvas, kad nav nedz suņa, nedz vilka, kad tādā veidā nav nedz baiļu, nedz trīcēšanas, tad cilvēkam nav pretinieku! Tādā laikā daudzvalodīgās Šubur (Cubur – iesp., Kurdistānas apgabalā) un Hamazi (valsts Zagros kalnu rietumdaļā) zemes, un Šumera, lieliskuma ME dižais kalns, un Akada (Akkad – semītu valsts Divupes vidusdaļā), kam pieder viss, kas pieklājas, un Martu (Tidnum jeb Amurrūm – amorītu, amar – semītu valsts Sīrijas un Kanaānas apgabalā) zeme, kas kavējas drošībā – visa pasaule, labi sargātas tautas var vērsties pie Enlila vienā vienīgā valodā! Tāpēc, ka tad godkārīgiem kungiem, godkārīgiem prinčiem, godkārīgiem valdniekiem, Enki, godkārīgiem kungiem, godkārīgiem prinčiem, godkārīgiem valdniekiem, godkārīgiem kungiem, godkārīgiem prinčiem, godkārīgiem valdniekiem – Enki, pārpilnības un nelokāmu lēmumu kungs, viedais un zinošais Zemes kungs, prasmīgais no dieviem, viedības dēļ izvēlētais, Eridug kungs, izmainīs valodu viņu mutēs, tāpat kā viņš to tajās ir ielicis, un tā cilvēces valoda ir patiesi viena.” ”
156-157 Valdnieks turpināja norādījumus ziņnesim, kurš dosies kalnos, uz Arattu:
158-159 “ Ziņnesi, naktī dzenies kā dienvidvējš! Pa dienu esi kā rasa!”
160-175 Ziņnesis ņēma vērā sava valdnieka vārdus. Viņš ceļoja zvaigžņotās naktīs, un dienā viņš ceļoja ar debesu Utu. Kur un kam viņš nesīs Inanas svarīgo vēsti ar tās kodīgo saturu? Viņš nesa to augšā Zubi kalnos, viņš kāpa ar to no Zubi kalniem. Susin un Anšan zeme padevīgi sveica Inanu kā sīkas peles. Dižās kalnu grēdās mudzoši pūļi zemojas viņai putekļos. Viņš pārgāja piecus kalnus, sešus kalnus, septiņus kalnus. Viņš pacēla acis, jo tuvojās Arattai. Viņš priecīgi iesoļoja Arattas pagalmā, viņš darīja zināmu ietekmi. Tiešā veidā viņš izteica savas sirds vārdus. Ziņnesis nodeva ziņojumu Arattas valdniekam:
176-178 “Tavs tēvs, mans saimnieks ir sūtījis mani pie tevis; Unugas kungs, Kulabas kungs ir sūtījis mani pie tevis.” “Kas man ir tas, ko ir teicis tavs saimnieks? Kas man ir tas, ko viņš ir teicis?”
179-207 “Tas ir tas, ko mans saimnieks ir runājis, tas ir tas, ko viņš ir teicis. Mans valdnieks, kurš kopš dzimšanas ir bijis piemērots valdīšanai (1 manuskr. Tā vietā ir: kronim), Unugas kungs, sajkal čūska, kas dzīvo Šumerā, kurš kalnus saberž pulverī (2 manuskr. Tā vietā ir : galvas) kā miltos, augstkalnu briedis, apveltīts ar karaliskiem ragiem, savvaļas govs, bērns, kas izkārpa svēto ziepjusakni ar tās nagiem, kuru nevainojama govs ir dzemdējusi kalnu sirdī, Enmerkars, Utu dēls ir mani sūtījis pie tevis.” (2 manuskriptos ir papildus: (Arattas kungs saka): “Kas man ir tas, ko tavs saimnieks ir teicis? Kas man ir tas, ko viņš ir teicis?”) “Tas, ko mans saimnieks ir teicis, ir:
“Lai es (Enmerkars) neliktu ļaudīm laisties prom no šīs pilsētas kā meža baložiem no sava koka, lai es neliktu ļaudīm lidināties apkārt kā putniem ap to kārtīgajām ligzdām, lai es neatriebtos tiem kā tirgus žurkām, lai es neliktu ļaudīm vākt putekļus kā pilnīgi sagrautai pilsētai, lai es neliktu kā Enki nolādētai un pilnīgi iznīcinātai apmetnei, lai es arī pilnīgi neiznīcinu Arattu; lai kā posts, kas iznīcinoši drāžas, un kuras pēdās izceļas Inana …, spiedzošs un skaļi kaucošs, lai arī es neļautu vaļu visu noslaukošai postīšanai – lai Aratta saiņo zelta tīrradņus ādas maisos, tiem līdzās liekot kumea metālu, dārgmetālu saiņus un krauj uz kalnu ēzeļiem; un tad lai Šumeras Jaunāko Enlilu tie būvē man, valdniekam, kuru savā svētajā sirdī ir izvēlējies Nudimmuds, kalnu no starojošiem ME; lai tie dara man to krāšņu kā buksusa koku, lai tie darina man tā spožos ragus krāsainus, lai, uzaustot Utu no savām telpām, lai tie liek durvju stenderēm spoži atmirdzēt man. Skandē tiem viņu telpās svēto, maģisko dziedājumu – Nudimmuda buramvārdus.” ”
208-217 “Saki man, ko sacīdams, un es šo ziņu E-anas svētnīcā pasludināšu par patīkamām vēstīm viņa, kam ir spīdīgā bārda, atvasei, kuru starojošā ME kalnā ir dzemdējusi spēkpilna govs, kuru ir uzaudzējusi Arattas zeme, tam, kurš ir zīdīts pie nevainojamas govs tesmeņa, kurš ir piemērots pārvaldīt Kulabu, ME kalnu, Enmerkaram, Utu dēlam; Es to atstāstīšu viņa Jiparā, augļus nesošā kā krāšņi augošā MES kokā, manam valdniekam, Kulabas kunga.”
218-226 Kad viņš tā bija runājis tam, (Arattas valdnieks atbildēja): “Ziņnesi, runā ar savu valdnieku, Kulabas kungu, un teic viņam: “Tas esmu es, kungs, kurš piemērots šķīstīšanai, es, kuru milzīgā debesu kakla balstītāja, debesu un zemes karaliene, neskaitāmu ME dieviete, svētā Inana ir nolikusi Arattā, starojošo ME kalnā, es, kuram viņa ir nodevusi kalnu ieejas aizbīdni kā lielas durvis. Kā tādā gadījumā Aratta pakļausies Unugai? Arattas pakļaušanās Unugai nav apspriežama!” Teic to viņam.”
227-235 Kad viņš tā bija runājis, ziņnesis atbildēja Arattas valdniekam: “Dižā debesu karaliene, kas jāj uz šausminoša ME, mājojot spožu kalnu virsotnēs, greznojot spožu kalnu troņus – mans kungs un saimnieks, kurš ir tās kalps, ir to nolicis par E-anas dievišķo karalieni. Arattai ir jānoliecas, ak valdniek, pilnīgā padevībā! Tā viņa ir tam runājusi ķieģeļbūvju Kulabā.”
236-241 Uz to valdnieks kļuva nomākts un dziļi noraizējies. Viņam nebija ko teikt, viņš meklēja atbildi. Viņš blenza uz savām kājām, mēģinot rast atbildi. Atbildi viņš atrada un iekliedzās. Kā bullis viņš bauroja atbildi vēstnesim:
242-273 “Ziņnesi! Runā ar savu valdnieku, Kulabas kungu un teic tam: “Šī kalnu grēda ir MES koks, kurš paceļas augstu debesīs; tā saknes ir kā tīkls, un tā zari ir slazdi. Tas var būt kā zvirbulis, bet tam ir Anzud putna vai ērgļa nagi. Inanas norobežojums ir darināts nevainojami un nav caurejams (?). Šie ērgļa nagi liek pretinieka asinīm plūst no spožā kalna. Kaut gan Aratta raud ……, ūdens upuri tiek ziedoti, un milti tiek kaisīti; godbijīgi kalnā tiek nesti ziedojumi. Ar mazāk par pieciem cilvēkiem – kā Unuga var uzsākt uzbrukumu Zubi kalniem? Tavs valdnieks tik naski vēršas pret manu kara varenību, bet tikpat kāri uz sacensību tiecos es. (Kā teic paruna,) tas, kurš neņem vērā sāņcensi, nedabū apēst visu, tāpat kā bullis, kurš neņem vērā bulli, kas ir viņa pusē. Bet tas, kurš atzīst sacensību, var būt pilnīgs uzvarētājs, kā bullis, kurš atzīst bulli savā pusē – jeb viņš nosmādē mani šajā sacensībā? Līdzīgi kā ……, …… nevar līdzināties neviens — jeb viņš nosmādē mani šajā sacensībā? Vēl, man ir kas sakāms tev, ziņnesi: Man ir labi pārdomāts priekšlikums tev ……, lai tas tevi pārliecina …….. Atstāsti to savam saimniekam, Kulabas kungam, lauvam, kurš E-anas svētnīcā guļ uz savām ķepām, bullim, kurš tur bauro, Jiparā, augļus nesošā kā krāšņi augošā MES kokā. Kalnu grēda ir karotājs, …… augsta kā Utu, kurš krēslā dodas savos mājokļos, kā cilvēks, no kura sejas pil asinis, jeb kā Nanna (apgaismotājs, Mēness dievs), kurš ir dižens augstu debesīs, kā tas, kura savaldīgums staro, kurš … ir kā mežgāze kalnos. ” ”
274-280 “”Tagad, ja Enmerkars tikai rīkojas taisni Arattas …, svēto spēku kalna augstsirdīgajam sargu garam, Arattai, kura ir kā spožs debesu kronis, tad es darīšu savu pārākumu redzamu, un viņam nav vajadzības bērt miežus maisos, nedz tiem ir jābūt aizvestiem, nedz šiem miežiem ir jātiek vestiem uz apmetnēm, nedz viņam ir jāliek savācējus pār darītājiem.”
281-293 “”Bet ja viņš tiešām būtu bēris miežus kravas tīklos un krāvis tos ķīpu ēzeļu mugurās, pie kuru sāniem būtu maiņas ēzeļi, un būtu krāvis tos kaudzē Arattas pagalmā – ja viņš tiešām būtu tā sakrāvis; un ja Inana, šās graudu kaudzes greznums, kura ir “zemju apgaismotāja”, “apmetņu rota”, kura grezno septiņas sienas, kura ir varonīga kundze, piemērota kaujai, kura kā kaujaslauka varone liek karaspēkiem dejot Inanas deju, – ja viņa tiešām atmet Arattu kā vārnu vajātam sunim, tad tādā gadījumā es viņam pakļaušos; ja viņš tiešām būtu licis man redzēt savu pārākumu; kā pilsēta, es savā niecībā viņam pakļautos. “Tā tu viņam pasaki.”
294-307 Visu to pateicis, Arattas valdnieks lika ziņnesim atkārtot vēstījumu tā kā to bija izteicis. Ziņnesis dīdījās uz saviem stilbiem kā savvaļas govs; kā moskīts viņš rīta bezvējā devās savā ceļā. Viņš priecīgi spēra kāju ķieģeļbūvju Kulabā. Ziņnesis traucās uz lielo pagalmu, troņa telpas pagalmu. Viņš taisni tā atkārtoja šos vārdus savam saimniekam, Kulabas kungam; viņš pat taisni tāpat auroja uz viņu kā bullis, un Enmerkars klausījās uz viņu kā vēršu dzinējs. Valdnieks bija licis viņam sēdēt …… labajā pusē. Pagriezis savu kreiso pusi pret viņu, viņš teica: “Vai Aratta tiešām saprot pati savas kara viltības pinekļus?”
308-338 Kad bija nomainījusies diena, un Utu pacēlies, zemes Saules dievs augstu pacēla galvu. Valdnieks savienoja Tigru ar Eifratu. Viņš savienoja Eifratu ar Tigru. Ārā bija izvietoti lieli kuģi, un viņš ap tiem izlika mazas laivas, kā jērus, kas guļ zālē. …… kuģi bija izvietoti ārā blakām. Tad valdnieks, Enmerkars, Utu dēls, izlika visapkārt (svētos) ecda traukus, kas bija no zelta. Pēc tam, plāksne ……, noasināto sapulces irbuli, zelta statuju, kas veidota labvēlīgā dienā, daiļā Nanibgala (arī Nisaba), kas augusi taisnīgā greznībā, Nisaba, plašas viedības kundze, atvēra viņam savu svēto viedības māju. Viņš iegāja debesu pilī un kļuva uzmanīgs. Tad kungs atvēra savu vareno krātuvi un stingri nolika savu lielo lidga (1 lidga = 4 bariga = 240 sila (~ 240 litri)) mēru uz grīdas. Valdnieks atdalīja savus vecos miežus no pārējiem miežiem; viņš izmērcēja visu negatavo iesalu ūdenī; tā maliņu …… hirin augu. Viņš savilka kravas tīklu cilpas. Viņš izmērīja pilnā (?) miežus klētij, pievienojot lokusta zobiem. Viņš to bija sakrāvis uz nastu ēzeļiem, kam blakām bija maiņas ēzeļi. Valdnieks, plašas viedības kungs, Unugas kungs, Kulabas kungs, nosūtīja to tieši uz Arattu. Viņš lika ļaudīm doties uz Arattu vieniem pašiem, kā skudrām no spraugas. Vēl kungs pievienoja norādījumus ziņnesim, kas devās kalnos uz Arattu:
339-346 “Ziņnesi, runā ar Arattas kungu un teic tam: “Mana valdnieka zižļa pamats ir lieliskuma dievišķais spēks. Tā kronis nodrošina pār Kulabu sargājošu ēnu; zem tā plašajiem zariem E-anas svētnīcā atsvaidzinās svētā Inana. Lai viņš atplēš skaidu no tā un tur to savā rokā; lai viņš tur to rokā kā serdolika kreļļu auklu, kā lazurīta kreļļu auklu. Lai Arattas kungs nes to manā priekšā.”Tā tu viņam saki.”
347-365 Kad viņš tā bija runājis, ziņnesis devās ceļā uz Arattu; viņa kājas sacēla putekļus no ceļa un lika būkšķēt kalnu sīkajiem oļiem; kā pūķim, kas klaiņo pa tuksnesi, viņam nebija pretinieku. Kad ziņnesis bija sasniedzis Arattu, tās ļaudis nāca pretī apbrīnot nastu ēzeļus. Arattas pagalmā ziņnesis atmērīja pilnībā (?) miežus klētij, pievienojot lokusta zobus. Kā no debesu lietiem un saules gaismas Aratta tika pildīta ar pārticību. Kā tad, kad dievi atgriežas savās vietās (?), Arattas bads tika remdēts. Arattas ļaudis noklāja savus laukus ar ūdenī mērcētu negatavu iesalu. Pēc tam izsūtāmie un catam ierēdņi …….
2 rindas neskaidras
366-370 Arattas pilsoņi bija vērīgi; viņš atklāja Arattai lietas būtību. Laipni, Arattā, no … rokas ……. …… viņa rokas …… Unugas kungam.
371-372 “Kas attiecas uz mums, visļaunākajā badā, mūsu visļaunākajā nelaimē, ļauj mums mesties pie Kulabas kunga kājām!”
373-377 Daiļrunīgi vecajie izmisumā lauzīja rokas, turoties pie sienas; patiesi, tie bija pat nolikuši savus dārgumus (?) kunga rīcībā. Viņa varas zizlis …… pilī ……. Tautas priekšā viņš runāja savas sirds vārdus:
378-379 “Jūsu tēvs, mans saimnieks, ir mani sūtījis pie jums. Enmerkars, Utu dēls, ir mani sūtījis pie jums.”
380-388 “Kas man ir tas, ko ir runājis jūsu saimnieks? Kas man ir tas, ko viņš ir teicis?” “Tas ir tas, ko mans saimnieks ir runājis, tas ir, ko viņš ir teicis: “Mana valdnieka zižļa pamats ir lieliskuma dievišķais spēks. Tā kronis nodrošina pār Kulabu sargājošu ēnu; zem tā plašajiem zariem E-anas svētnīcā atsvaidzinās svētā Inana. Lai viņš atplēš skaidu no tā un tur to savā rokā; lai viņš tur to rokā kā serdolika kreļļu auklu, kā lazurīta kreļļu auklu. Lai Arattas kungs nes to manā priekšā.” Tā tu viņam saki.” ”
389-393 Pēc tam, kad viņš tā bija viņam runājis, viņš iegāja svētnīcā …… un nolikās gavēšanai. Diena beidzās. Viņš pamatīgi runāja par šo lietu, viņš runāja neizsakāmus vārdus; viņš gremoja šo lietu kā ēzeļa apēstus miežus.
394-396 Un ko viens otram runāja? Ko teica viens otram? Tas, ko viens teica otram, bija patiesi tas.
397-411 “Ziņnesi, runā ar savu valdnieku, Kulabas kungu, un teic viņam: “Lai viņš ņem rokā un pārdomā varas zizli, kas nav no koka, nedz nozīmē koku – ne ildag koku, nedz cim-gig koku, ne ciedras koku, nedz cipreses koku, ne hacur cipreses, nedz palmas koku, ne cieto koku, nedz zabalum koku (vienā manuskriptā tā vietā ir: — ne ildag koku, nedz cim-gig koku, ne hacur cipreses, nedz palmas koku, ne ciedras koku, nedz zabalum koku, ne cipreses koku, nedz cieto koku), ne papeli kā kaujas ratos, ne niedri kā pātagas rokturī; ne zeltu, nedz varu, ne tīru kumea metālu, nedz sudrabu, ne serdoliku, nedz lazurītu – lai viņš atplēš skaidu no tā un un tur to savā rokā; lai viņš tur to savā rokā kā serdolika kreļļu auklu, kā lazurīta kreļļu auklu. Lai Kulabas kungs nes to manā priekšā.” Tā tu viņam saki.”
412-443 Pēc tam, kad viņš tā bija runājis, ziņnesis devās prom kā jauns ēzelis, brēkdams, it kā tas būtu atcirsts no ratu ilkss; viņš rikšoja kā onagra, kas skrien pa tuksnesi, viņš pildīja savu muti ar vēju; viņš skrēja vienā stiepienā (?) kā garvilnas aita, kas savā niknumā bada otru aitu. Viņš priecīgi spēra kāju ķieģeļbūvju Kulabā. Vārds pa vārdam viņš nodeva vēsti savam saimniekam, Kulabas kungam. Tagad Enki deva Enmerkaram gudrību, un kungs deva norādījumus savam galvenajam pārvaldniekam. Viņa namā ……, valdnieks saņēma ……. Viņš to ietina kā ……, un aplūkoja to. Viņš smalcināja …… ar piestu kā augus, viņš izlēju to kā eļļu uz …… niedri. No saules gaismas tas parādījās nojumē, un no nojumes tas parādījās saulesgaismā. Kad bija pagājuši pieci gadi, desmit gadi, viņš sašķēla …… niedri ar cirvi. Kungs lūkojās uz to, priecājās un izlēja …… smalku eļļu, smalku eļļu no spožiem kalniem. Kungs ielika zizli rokās ziņnesim, kas devās kalnos. Ziņnesis, kura ceļošana kalnos bija kā pelikānam pār pakalniem, kā mušai pār grīdu, kurš šāvās caur kalniem tik ātri kā karpa peldējumā, sasniedza Arattu. Viņš priecīgi spēra kāju Arattas pagalmā un nolika zizli ……. Viņš …… un …… to. Arattas kungs, aplūkoja zizli, kas bija …… svētnīcā, viņa svētajā svētnīcā – viņš, kungs, sauca pēc sava catam ierēdņa:
444-453 “Aratta ir tiešām kā nokauta aita! Tās ceļi tiešām ir kā dumpīgo zemju ceļi! Kopš svētā Inana bija nodevusi Arattas pārsvaru Kulabas kungam, tagad šķiet, ka svētā Inana ar labvēlību raugās uz savu vīru, kurš bija sūtījis ziņnesi, lai darītu bargo vēsti tik skaidru kā Utu gaismu. Tā nu kurp Arattā kāds tagad var iet šajā sarežģītajā stāvoklī? Cik ilgs laiks paies, pirms jūga virve kļūs paciešama? Kas attiecas uz mums, visļaunākajā badā, visļaunākajā nelaimē mums ir jāmetas pie Kulabas kunga kājām?”
454-455 Arattas kungs uzticēja ziņnesim vēsti, it kā tā būtu svarīga rakstu plāksnīte:
456-461 “Ziņnesi! Runā ar savu saimnieku, Kulabas kungu, un teic viņam: “Varoni, kurš nav melnā krāsā, varoni, kurš nav baltā krāsā, varoni, kurš nav brūnā krāsā, varoni, kurš nav sarkanā krāsā, varoni, kurš nav dzeltenā krāsā, varoni, kurš nav raibā krāsā – lai viņš dod tev tādu varoni. Mans varonis sacentīsies ar šo varoni, un lai uzvar spējīgākais!” Saki to viņam.”
462-469 Kad viņš bija tā runājis, ziņnesis devās projām, ulum, alam. Ķieģeļbūvju Kulabā viņš bija bez valodas, kā ……. Viņš blenza kā āzis kalnu nogāzēs, viņš …… it kā tas būtu milzu mir čūska, kas iznāk no lauka. …… viņš pacēla galvu. …… Arattas ……. No sava sēdekļa viņš vērsa uz viņu kā nevaldāmu straumi:
470-499 “Ziņnesi! Runā ar Arattas kungu un teic viņam: “Tērpu, kas nav melnā krāsā, tērpu, kurš nav baltā krāsā, tērpu, kas nav brūnā krāsā, tērpu, kurš nav sarkanā krāsā, tērpu, kas nav dzeltenā krāsā, tērpu, kas nav raibā krāsā – es došu viņam tādu tērpu. Mans varonis ir Enlila apskauts. Es sūtīšu viņam tādu varoni. Mans varonis sacentīsies ar viņa varoni, un lai uzvar spējīgākais!” Teic to viņam. Otrkārt, runā ar viņu un saki: “Lai viņš tūdaļ izbeidz atrunas ……. Viņa pilsētā lai tie iet viņam pa priekšu kā aitas. Lai viņš kā to gans seko aiz viņiem. Viņam ejot lai spoža lazurīta kalns zemojas kā izbradātas niedres. Un lai viņš sakrauj savu spožo zeltu un sudrabu Arattas pagalmā Inanai, E-anas kundzei.”
Treškārt, runā ar viņu un saki: “Lai es neliktu viņa tautai bēgt no tās pilsētas kā meža baložiem no sava koka, lai es neiznīcinātu tos kā ……, lai es neatriebjos (?) tiem kā parastām tirgus žurkām, lai es neliktu …… tiem doties ……, kad viņš iet, lai tie ņem kalnu akmeņus un pārbūvē man dižo Eridugas svētnīcu, abzu, E-nun’u (Ningalas templis?); lai tie man izrotā tās arhitrāvu (antablementa galvenā sija) ……. Lai tie izpleš savu aizstāvību pār Zemi priekš manis.” Viņa runāšana ……. Atstāsti šo pareģojumu viņam. Tajā laikā kungs ……, …… uz troņa paaugstinājuma un uz krēsliem, cildeno sēklu, …….”
500-514 Viņa runa bija par lietu, un tās saturs plašs. Ziņnesis, kura mute bija smaga, nespēja to atkārtot. Tā kā ziņnesis, kura mute bija nogurusi, nespēja to atstāstīt, Kulabas kungs nogludināja nedaudz māla un uzrakstīja vēstījumu kā uz dēlīša. Līdz tam vēstījumu rakstīšana nebija iedibināta. Tagad, zem tās saules un tajā dienā tas patiesi bija tā. Kulabas kungs uzrakstīja vēstījumu kā dēlīti. Bija taisni tā. Ziņnesis bija kā putns, kurš sasit spārnus; viņš traucās uz priekšu kā vilks, kas seko kazlēnam. Viņš šķērsoja piecus kalnus, sešus kalnus, septiņus kalnus. Viņš pacēla acis, kad tuvojās Arattai. Priecīgs viņš spēra kāju Arattas pagalmā, viņš darīja zināmu sava valdnieka varu. Brīvi viņš izteica vārdus savā sirdī. Ziņnesis nodeva vēstījumu Arattas kungam:

515-517 “Tavs tēvs, mans saimnieks ir sūtījis mani pie tevis; Unugas kungs, Kulabas kungs ir sūtījis mani pie tevis.” “Kas man ir tas, ko ir teicis tavs saimnieks? Kas man ir tas, ko viņš ir teicis?”
518-535 “Tā ir runājis mans saimnieks, tas ir tas, ko viņš ir teicis. Mans valdnieks ir kā milzu MES koks, …… Enlila dēls; šis koks ir izaudzis augstu, vienojot debesis un zemi; tā kronis sasniedz debesis, tā stumbrs sakņojas zemē. Viņš, kuram ir nolikts starot kundziskumā un karaliskumā, Enmerkars, Utu dēls, ir devis man māla plāksnīti. Ak, Arattas kungs, kad būsi apskatījis māla plāksnīti, kad būsi uzzinājis vēstījuma saturu, saki man, ko sacīdams, un es šo ziņu E-anas svētnīcā pasludināšu par patīkamām vēstīm viņa, kam ir spīdīgā bārda, atvasei, kuru starojošā ME kalnā ir dzemdējusi spēkpilna govs, kuru ir uzaudzējusi Arattas zeme, tam, kurš ir zīdīts pie nevainojamas govs tesmeņa, kurš ir piemērots pārvaldīt Kulabu, ME kalnu, Enmerkaram, Utu dēlam; Es to atstāstīšu viņa Jiparā, augļus nesošā kā krāšņi augošā MES kokā, manam valdniekam, Kulabas kungam.”
536-556 Kad viņš tā bija tam runājis, Arattas kungs saņēma no ziņneša savu krāsnī apdedzināto plāksnīti. Arattas kungs lūkojās uz plāksnīti. Nodotais vēstījums bija sarežģīta lieta, un viņa piere izteica dusmas. Arattas kungs lūkojās uz šo krāsnī apdedzināto plaksnīti. Tajā brīdī varenības kroņa cienīgais kungs, Enlila dēls, dievs Iškurs (Ickur), nodārdināja pērkonu debesīs un uz zemes, izraisīdams negantu lietu, dižais lauva ……. Viņš lika kalniem trīcēt ……, viņš satricināja kalnu grēdu ……; bijību iedvesošais starojums …… no viņa krūtīm; viņš lika kalnu grēdai pacelt priekā savu balsi. Arattas izkaltušajās nogāzēs, kalnos kvieši auga paši no sevis, un arī aunazirņi auga paši no sevis; tie nesa kviešus, kas auga paši no sevis, uz … klēti …… Arattas kungam, un krāva to viņa priekšā Arattas pagalmā. Arattas kungs raudzījās uz kviešiem. Ziņneša acis raudzījās iesāņus ……. Arattas kungs pasauca ziņnesi:
557-576 “Inana, visu zemju kundze, nav izvairījusies no savas pilsētas, Arattas, pārākuma, nedz viņa ir to nozagusi priekš Unugas; viņa nav izvairījusies no savas E-zaginas, nedz viņa ir to nozagusi priekš E-anas svētnīcas; viņa nav izvairījusies no starojošo ME kalna, nedz viņa ir to nozagusi priekš ķieģeļbūvju Kulabas; viņa nav izvairījusies no izrotātās guļvietas, nedz viņa ir to nozagusi priekš starojošās guļvietas; viņa nav izvairījusies no šķīstīšanās dēļ kunga, nedz viņa ir to nozagusi priekš Unugas kunga, Kulabas kunga. Inana, visu zemju kundze, ir aplenkusi Arattu no labās un kreisās puses, sev par prieku kā kāpjoši plūdi. Tie ir cilvēki, kurus viņa ir nodalījusi no citiem ļaudīm, tie ir cilvēki, kurus Dumuzids ir darījis soli tālākus par citiem ļaudīm, – kas stingri ievieš Inanas svētos vārdus. Lai izveicīgais varonis un Dumuzida … uzvirpuļo! Ātri, nāc nu, ……. Pēc tam, kad bija nesušies plūdi, Inana, visu zemju kundze, dēļ savas lielās mīlas pret Dumuzidu, ir apslacījusi ar dzīvības ūdeni tos, kuri bija stāvējuši plūdu vaiga priekšā un likusi Zemei pakļauties tiem.”
577-587 Izveicīgai varonis, atnākdams, bija apsedzis galvu ar krāsainu turbānu un ietinies lauvu ādu tērpā.
4 rindas ir neskaidras
Inana ……. Viņas dziesma ielīksmoja viņas dzīvesbiedru, Ama-ucumgal-ana (arī Dumuzid). Kopš tā laika viņa bija darījusi to nevainojamu svētajā ausī, Dumuzida svētajā ausī, bija dziedājusi to un darījusi zināmus vārdus.
588-610 Kad vecā sieva nonāca pie starojošo ME kalna, viņa piegāja pie viņa kā jaunava, kura savā dienā ir nevainojama, iekrāsoja savas acis ar vaigu krāšļiem, ietinās baltās drānās, parādījās ar lielisku kroni kā mēnesgaismu. Viņa sakārtoja …… uz savas galvas. Viņa lika Enmerkaram, savam dzīvesbiedram, ieņemt troņa paaugstinājumu līdzās sev. Viņa pacēla ……, un patiesi, Arattā aitas un jēri vairojās; patiesi, Arattā kazas un kazlēni vairojās; patiesi, Arattā govis un teļi vairojās; patiesi, Arattā ēzeļmātes un to melnie ātrkāju ēzelēni vairojās. Arattā tie visi saka: “Lai tie krauj un savāc graudu kaudzes; šī pārpilnība patiesi ir jūsu pārpilnība.” Kad bija darīts …… Arattas kungam, lai viņš ……. Viņš būs ……. Viņš parādījās ……, viņš nolika tieši viņai.
3 rindas neskaidras
611-625 (Runā nezināms cilvēks:) “…… piederēties ……, …… sirds ilu dziesma, …… tava pārpilnība viņa ……. Enlils ir tev dāvājis ……, un lai …… tiek darīts zināms. …… viņa tēvs nebija pārlieku auglīgs un neizlēja sēklu. Enlils, visu zemju valdnieks ……. Saskaņā ar uzdevumiem, ko viņš tagad ir ieviesis, Arattas ļaudis …… savu zelta, sudraba un lazurīta apstrādes uzdevumu; cilvēks, kurš …… zeltainus augļus, augļu kokus ar to vīģēm un vīnogām, kraus augļus lielos uzkalnos ……; un raks nevainojamu lazurītu no koku saknēm, un atdalīs niedru sulīgo daļu no koku vainagiem, un tad kraus to kaudzē E-anas pagalmā Inanai, E-anas kundzei.
626-636 “Nāc, mans valdniek, es sniegšu tev padomu: ņem vērā manu padomu. Es runāšu tev vārdus; lai tie tiek sadzirdēti. Lai ļaudis izvēlas cilvēku …… no svešām zemēm, un lai Arattas ļaudis runā ……. Kad es aizeju no šejienes, vienmēr dzirkstošā kundze dod man valdnieka kārtu. Ještin-ana (Jectin-ana, arī Ngeshtin-ana, “debesu vīnogulājs”, Dumuzida māsa) ……. Šajā pilsētā ……, svētki nebija ……. Ik dienas …….”
trūkst apmēram 6 rindas

http://www-etcsl.orient.ox.ac.uk/section1/tr1823.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s