Mācība par sešiem gaismekļiem. Viedā Tapihricas norādījumi par pārdzimšanu.

(Norādījumi par cilvēka miršanas un pārdzimšanas būtību pēc Bon Dzogčen viedokļa, saņemti no viedā Tapihricas, galvenā Šang-Šung valsts zināšanu tālāk pārnesēja pēc šīs valsts sagraušanas. Ir vērts izlasīt līdz galam. I.L.)

Sveicu (phyag-‘tshal – godbijīgi rokas salicis) Kuntusangpo (Kun-tu bzang-po: “Viscaur Labais” – augstākās īstenības pamatlikums, nemainīgā sākotnējā viedība, kas ietver visu esamību), tīrās Apziņas (ne individuālās) pašpiemītošo stāvokli, acīmredzamo Budu!
Ak, cildenā būtne, bardo (apziņas pārejas stāvoklis starp nāvi un pārdzimšanu) laika gaismas posmā cilvēks nokļūst uz robežas starp patiesu apjēgu (rtogs-pa: patiesa mācības apjēga, brīva no prāta jēdzieniem un spriedumiem. Attīstītas apjēgas stāvoklis, kad atmestas šaubas un pastāvīgi tiek tieši pieredzēta mācība) un maldiem.
Būtiski šajā sakarā ir apjēgt, kā sansara atdalās no nirvānas:

• veids, kā saprāts atdalās no auguma;

• mācība par veidu, kā notiek atbrīvošanās, iestājoties patiesai apjēgai;

• mācība par veidu, kā cilvēks kļūst par šķietamības upuri, patiesai apjēgai neiestājoties.

Ir divi veidi, kā saprāts atdalās no auguma:

• elementu sabrukšana;

• elementu savstarpēja izšķīšana viensotrā.

Mācība par veidu, kā sabrūk elementi

• Kad sabrūk Zemes elements, kas saistīts ar liesu (ķermenis veidojas no piecu elementu starojuma spēka. Pieci iekšējie orgāni ir saistīti ar pieciem elementiem, pieci locekļi rodas no piecu elementu izpausmes spēka; piecos miesas orgānos sakrājas piecu elementu būtība; pieci sajūtu orgāni ir vārti piecu elementu uztverei),

cilvēks zaudē taustes sajūtas, nevar pacelt kreiso roku, un caur deviņiem auguma atvērumiem nekontrolēti izplūst izdalījumi.

• Kad sabrūk Ūdens elements, kas saistīts ar nierēm, pārejas cilvēks zaudē dzirdi, nevar pacelt kreiso kāju un nespēj saturēt urīnu.

• Kad sabrūk Uguns elements, kas saistīts ar aknām, cilvēks vairs nesajūt garšu, nevar pacelt labo roku un asiņo deguns.

• Kad sabrūk Vēja elements, kas saistīts ar plaušām, cilvēks zaudē ožu, nevar pacelt labo kāju un vairs nespēj pārvaldīt izkārnījumu izdalīšanos.

• Kad sabrūk Telpas elements, kas saistīts ar sirdi, cilvēks zaudē redzi, nevar pacelt galvu un nespēj saturēt sēklu.

Mācība par veidu, kā elementi izšķīst viens otrā

• Kad Zeme izšķīst Ūdenī, augums zaudē spēku (viena elementa izšķīšana citā ir norise, kurā viena elementa, kas saistīts ar kādām ķermeņa daļām, spēkam pavājinoties, cita elementa spēks izpaužas).

• Kad Ūdens izšķīst Ugunī, augums zaudē spodrumu.

• Kad Uguns izšķīst Vējā, augums zaudē siltumu.

• Kad Vējš izšķīst Apziņā, veic pēdējo izelpu.

• Kad Apziņa izšķīst Visa Būtībā – Kung-ži (Kungzhi šajā kontekstā: pašizcelsmes viedība, apskaidrota prāta pamatlikums, Esamības būtiskā daba, kura vienādi caurstrāvo visas parādības bez izņēmuma), apstājas smalkā elpa (smalkā jeb iekšējā elpa ir vēja elementa kustība pa iekšējiem kanāliem. Rupjā elpošana ir beigusies iepriekšējā stāvoklī), un saprāts atdalās no auguma.

Šajā posmā, kas ir pirms nāves, cilvēks sasniedz robežu starp laimi un ciešanām.
Gan labo, gan nelabo domu spēks palielinās.
Šajā posmā ir jāsniedz nekļūdīgi norādījumi, kas atbilst mācekļu spējām.
Ak, cildenā būtne, ir trīs veidi, kā iestājas patiesa apjēga:
augstākais, vidējais un zemākais.

TIEM, KAM PIEMĪT AUGSTĀKĀS SPĒJAS

Tie ir līdzīgi ērgļa vai lauvas dēliem.

• Tiklīdz saprāts atdalās no auguma, acumirklī pārstāj darboties trīs spēki (Tshad ‘dzin thun-ba’i rtsal — spēks veikt nelielu precīzu lēcienu. Ring-bar bsgangs-pai rtsal — spēks veikt tālu lēcienu. Bar-shang-du spar-ba’i rtsal — spēks kustēties visā telpā. Salīdzinājums ar lauvu nozīmē, ka šāds pārejas cilvēks spēj sasniegt apskaidrību bez jebkādiem šķēršļiem ar visām viedības spēka vērtībām – “lēkt kā un kurp vēlas”).

• Tīrie elementi atdalās no netīrajiem (tīro elementu izpausmes ir jogina ar attīstītām apceres spējām starojošie redzējumi. Netīro elementu izpausmes ir tās, kādas ir sajūtamas ar maņas orgāniem), un tie pārejas cilvēki, kam piemīt augstākās spējas, izlaužas no sansāras (patiesā Es neapjēga, kādēļ cilvēks paliek pasaulīgās, ikdienišķās esamības riņķojumā) dzīlēm.

• Šķietamība (trulpa (‘khrul-ba): šķietamība, kas ir pasaulīgās esamības izpausme), maldi attīrās savā pašu stāvoklī.

• Visa Būtība ir līdzīga debesīm, bez jebkādiem ierobežojumiem.

• Iedzimtā gudrība, līdzīgi saulei, staro vienādi uz visām pusēm.

• Trīs Ķermeņu (trikaya: Bonnu (Bon-sku) – Būtības ķermenis, Dzogku (rDzogs-sku) – Pilnības ķermenis; Tulku (sPrul-sku) – Izpausmes ķermenis) brīnumainās izpausmes izplūst līdzīgi nebeidzamajiem saules stariem.

Tādā veidā vienmēr īstenojas patiesais visu būtņu labums.

TIEM, KAM PIEMĪT VIDĒJĀS SPĒJAS

• Brīdī, kad pārtrūkst ārējo elementu – Uguns, Ūdens, Zemes un Gaisa redzējums, parādās skaņu, gaismu un starojumu izpausmes.

• Kad tīras Apziņas stāvoklis atdalās no materiālā ķermeņa miesas un asinīm, tas paliek kails, bez jebkādiem ierobežojumiem.

• Kad pārtrūkst kaislību radītā šķietamības, maldu domu darbība un uzkrājumi, Visa Būtība atrodas neaptumšotā stāvoklī.

• Šajā posmā, – ja pārejas cilvēks ir bijis iepazīstināts ar būtības dabu (Esamības būtiskā daba (ngo-bo) atbilst pašizcelsmes viedībai (rang-byung ye-shes), kuras būtību var definēt kā tukšumu (stong-pa-nyad)) un augstāko apredzību ( lhag-thong: šajā gadījumā rigpa viedība, spēja būt Absolūtā jeb zināt esamības dabu pašu par sevi. Ievešana redzējuma stāvoklī Šang-Šung njengjud tradīcijā notiek, ievedot novo (ngo-bo) jeb kunži būtībā, un ievedot lhagtong (lhag-mthong) jeb spējā uztvert būtības dabu. Šie divi nekad nav atdalāmi tāpat kā saule un tās stari; tie ir savstarpēji atkarīgi, grūti definējami, bet pamanāmi tikai apceres pieredzējumos), – tos apjēdzot, viņā radīsies seši gaišredzības veidi un sešas atceres, un viņš sasniegs Budas stāvokli.

Šie seši gaišredzības veidi ir šādi:

• tā kā tīras Apjēgas stāvoklis ir brīvs no ierobežojumiem, tad pārejas cilvēks zina savas iepriekšējās un nākošās dzīves;

• tā kā Visa Būtība atrodas neaptumšotā stāvoklī, ir piejama rīcības, kā arī tās cēloņu un seku zināšana;

• ar dievību acīm pārejas cilvēks uztver gan pilnīgi tīras dimensijas, gan arī netīras dimensijas;

• kad parādās skaņu, gaismu un starojumu izpausmes, pārejas cilvēks atpazīst būtiskās īstenības Bon-njid (Bon-nyid, pati esamības būtība, jo tā ir tas, kas ir; tā ir paralēle budisma terminam Čonjid (Chos-nyid, sanskr. Dharmata)) skaidrās gaismas bardo;

• ar ievadīšanu būtības dabā pārejas cilvēks atpazīst, ka Trīs Ķermeņi paši no sevis pastāv paša prātā;

• ar ievadīšanu augstākajā apredzībā pārejas cilvēks uzzina, ka paša skaņu, gaismu un starojumu uztveršana ir Trīs Ķermeņu izpausme.

Sešas atceres ir šādas:

• sākumā nāk atmiņas par iepriekšējām dzīvēm;

• pēc tam pārejas cilvēks atceras, ka viņš atrodas pārejas stāvoklī (bardo);

• tad pārejas cilvēks atceras, ka zināšanas ir brīvas no jebkādiem ierobežojumiem;

• atceras sava meistara norādījumus;

• atceras, ka visas skaņas, gaismas un starojumi ir to pašizpausmes;

• un, beidzot, pārejas cilvēks atceras, ka viņa paša tīrā Apziņa ir Buda.

Šāds pārejas cilvēks tīrās Apziņas stāvokli redz tā pilnā kailumā.
Tā kā Visa Būtība nav aptumšota, skaidri ataust patiesā apjēga.
Kad rodas patiesā apjēga, šāds pārejas cilvēks savā stāvoklī pārdzīvo tīras Apziņas dabu un tāpēc neseko izpausmēm, pazīstot tās kā prāta šķitumu, maldu projekcijas.
Tā kā atbrīvošanās notiek, atpazīstot izpausmes kā pašprojekcijas, šķitumi, maldi izšķīst paši no sevis.
Tā kā šķitumi, maldi izšķīst paši no sevis, uzrodas trīs Ķermeņi, paši no sevis izpaužoties pārejas cilvēkā.
Kad uzrodas trīs Ķermeņi, paši no sevis izpaužoties šāda līmeņa pārejas cilvēkā, tas iegūst spējas patvaļīgi nest labumu dzīvām būtnēm.

TIEM, KAM PIEMĪT ZEMĀKĀS SPĒJAS

Tie, kas ir ieguvuši šīs zināšanas, bet sapratuši tās pavirši, tie nezin kā atpazīt būtiskās īstenības skaidrās gaismas bardo un turpina klīst pa iesaistes esamībā pārejas stāvokli – bardo.
Ar šo zināšanu, kaut paviršu, spēku tādi pārejas cilvēki iegūs labāku pārdzimšanu, un, tā kā viņi ir attīrījuši sekojošo rīcību, atmodinot uzkrātās karmiskās pēdas (pēc Lobpona Tendzina: bagčag sed ne (bag-chag sad nas) jeb apliecinošo cēloņu nobriešana, kuri ir uzkrāti vienkārši saskarsmē ar šo svēto mācību, kura pārejas cilvēku ar zemām spējām var novest līdz galīgai atbrīvošanai nākošajā dzīvē), tie spēs sasniegt atbrīvošanos vienas nākošās dzīves laikā.

Ak, cildenā būtne, lūk būs mācība par to, kā cilvēks tiek ievilkts šķitumā un maldos, ja viņš nav guvis patiesu apjēgu.

Būtnes ar zemākajām spējām, kuras nav saskārušās ar šīm mācībām un ir sakrājušas noliedzošus darbus, dabisku stāvokli neatpazīst.

• Izraisās negants vējš, ko rada agrākās karmiskās pēdas un novirzošās domas, un kas saviļņo tīrās Apziņas okeānu.

• Visa Būtības telpu aizēno šķitumu, maldu mākoņi.

• Tīrās Apziņas sauli aizklāj kaislību tumsa.

• Skaņu, gaismu un starojumu izpausmes parādās kā noteikti redzējumi.

No tikumiem un netikumiem rodas divi redzējumu veidi.
Ar “prāta ķermeni” (ieradums visu uztvert no “es” viedokļa, un “es” pielīdzināt ķermenim noved pie tā, ka, būdami bez ķermeņa, mēs to “izdomājam” līdzīgi kā sapnī. Tādējādi mūsu prāts iespiež sev neparastus sapņa un pēcnāves stāvokļus ierastajos “ķermeņa” un “apkārtnes” rāmjos) pārejas cilvēks redz paša iepriekšējās dzīves ārējo veidolu.

• Pilnībā klātesošas ir visas sajūtas, un prāts var bez šķēršļiem doties, kurp vien tas iegribas.

• Nav nekāda patvēruma un nekādas palīdzības.

• Šāds pārejas cilvēks ir kā mātes pamests bērns.

• Viņu nomāc šķitumu tumsa.

• Parādās ciešanu okeāns.

• Šāds pārejas cilvēks ir kā zivs, kura izmesta kvēlojošās sakarsētās smiltīs.

• Saceļas karmisko pēdu vējš, un pārejas cilvēks klīst sešos esamības stāvokļos, it kā viņš atrastos uz ūdensdzirnavu vai ratu riteņa spieķiem.

Ak, cildenā būtne, esi līdzjutīgs pret trim pasaulēm, kurās nav veida kā glābties, kur nav atbrīvošanās, un kur būtnes plosa grūtības.
Lai tās pārdomā nelaimes, tā lai varētu pamest pasaulīgo dzīvi un nelokāmi ietu garīgās attīstības ceļu.

Ja cilvēks ir patiesi apjēdzis šīs mācības, viņš sasniegs apskaidrību, bet ja neapjēdz, viņš maldīsies sansārā.
Bardo stāvoklī pārejas cilvēks sasniedz robežu starp šiem diviem stāvokļiem:
tāda ir sansāras un nirvānas nodalīšanas veida būtība.

Ak, cildenā būtne, tādi ir seši būtiski tīra pilnīga Prāta aspekti.
Tie ir slēpti norādījumi, kuri ved uz prāta dabas patiesu apjēgu tos, kuriem nepiemīt tās pieredzējums.
Starojošs gaismeklis tiem, kuriem nepiemīt prāta dabas zināšana.
Spogulis tiem, kuri nesaredz prātu.
Gana ķeksis klīstošiem, nesavāktiem prātiem.
Nagla, enkurs izmētātiem prātiem.
Tas, kas nes gaismu aptumšotiem prātiem.
Tas, kas liek attīstīties pašapmierinātiem prātiem.
Jūgs stūrgalvīgiem prātiem.
Atslēga aizvērtiem prātiem.

Ak, cildenā būtne, turpmāk skaidri novērtē, vajag vai nevajag sniegt cilvēkiem šādus norādījumus.
Lai tie ir skaidrs ceļa rādītājs veiksminiekiem.

To visu pateikusi, parādība ((sprul-sku)- norāde uz viedo Tapihricu) izgaisa kā varavīksne debesīs, un vairs nekas nebija redzams.

Gurubs (Gjerpun – gyer-spungs?) Hanšers Lodpo (Gu-rub sNang-bzher lod-po ) caur nelokāmu izšķiršanos par esamību skaidrā Apziņā bez jebkādas lepnības ir guvis augstākās un parastas brīnumainas spējas (parastas brīnumainas spējas (thun-mong-gi dngos-grub) ir spējas, kas saistītas ar taustāmo pasauli, piemēram, iziet cauri sienām un kalniem, būt nemanāmam pūlī, vecam izpausties jauna cilvēka veidā, iegūt visu, ko vēlas utt. Augstākās spējas (mchog-gi ngos-grub)ir pilnas garīgas apjēgas iegūšana).

Tādējādi, Dzogčen norādījumi par Sešu Gaismu mācību ir pabeigti.
Tie tiek nodoti tālāk bez kropļojumiem un lieku vārdu pievienošanas.

Sarva Mangalam (laimi visapkārt!)

No tibetiešu valodas tulkojis Džakomelli Orofino, tālāk Igors Kaliberda, tālāk Ivars Līdaka.

http://bon.newz.ru/6lamps.htm