(Ir vērts mācīties mācīties jeb mācīties gūt prasmīgumu no sūfijiem. Rakstus par to varat atlasīt tepat šajā vietnē.
Šis raksts ir par vieglu, tiešu un dabisku iemācīšanos, un tas ir mans vispārinājums no amerikāņa A.J. Hoge angļu valodas mācīšanas metodes. Meklējiet vietas, skolotājus, meistarus, paņēmienus, rīkus, programmatūru, laboratorijas, darbnīcas, darbavietas utt., kur un ar kā palīdzību varat iemācīties vēlamo tiešā darbībā. Meklējiet labāko no tā visa. Hoga rakstu varat nokraut: http://fliiby.com/file/721175/md4bg5840n.html I.L.)
Ievads.
Kas ir prasme? Ko nozīmē darboties vienkārši un tā, ka darbs rit pats no sevis?
Tas ir tad, kad tu darbojies bez pūlēm. Tu dari vai domā tā, ka tas notiek pats no sevis un bez garumā vilkšanas.
Dažkārt to sauc par sava amata turēšanu prātā, bet īsti darbam ir jārit pašam no sevis, neprātojot, izņemot gadījumus, kad darba iznākums ir ideja. Tev nav jādomā par darba jēdzieniem vispār, – tu tikai dari tikpat vienkārši un bez pūlēšanās kā staigādams.
Kāpēc darbs “pats no sevis” ir svarīgs? Tāpēc, ka tas ir atslēga prasmīgam darbam ar meistarīgu iznākumu.
Lai sasniegtu izcilu darba iznākumu, tam jārit vienkārši un pašam no sevis.
Visi mācekļi (skolnieki, studenti, pašattīstītājies) ir tādi pat kā tu. Tie ir pagaidām vēl neveiksmīgi mācekļi, kuriem vēl labi nepadodas. Lietojot šo prasmīguma atslēgu, tie iemācās padarīt vai izdomāt, vai dzīvot vienkārši, un tas notiek pats no sevis.
Šī prasmes atslēga noder daudzmaz patstāvīgiem mācekļiem, kuri vēlas darboties vienkārši un ātri. Dīvaini tomēr, ka to izmanto jau bērni, paši to nezinot – kamēr nav sabojāti ar “metodikām”. Prasmes atslēga pievēršas tieši prasmei, nevis prātojumiem par to. Tā ir vērsta uz to, lai uzlabotu tavas spējas iespējami ātri – lietojot sensenis izmēģinātus un pārbaudītus dabiskus paņēmienus.
Ir svarīgi lietot prasmes atslēgu tieši tā, kā tā ir domāta. Katra tās joma ir svarīga, un katra joma sadarbojas ar citām prasmes atslēgas jomām, lai izveidotu tevī iedarbīgu iemācīšanās pieredzi..
Īss pārskats.
Prasmes atslēga ir ļoti vienkārša un sastāv no meistarības trim pamata jomām:
ĶERMENIS, PRĀTS, PAŅĒMIENS.
Pārvaldot īpašos paņēmienus katrā no jomām, tu spēcīgi uzlabosi savas spējas. Tavs darbs kļūs raitāks, un tas sāks ritēt pats no sevis.
Katra no šīm jomām ir svarīga, un katra veicina prasmes atslēgas spēku.
Kad prasmes atslēgas sakarā runājam par ĶERMENI, tad runājam galvenokārt par izjūtām.
Izjūtās ir spēks. Izjūtas sniedz sparīgumu un patiku darboties ikdienas. Izjūtas sniedz pārliecību, paļāvību darbā.
Apliecinošas, patīkamas izjūtas palīdz iemācīties ātrāk, kurpretim noliedzošas, nepatīkamas izjūtas palēnina mācības. Lai mācītos ļoti ātri, tev ir prasmīgi jāpārvalda savas izjūtas – un tas prasa arī ķermeņa pārvaldību.
PRĀTS prasmes atslēgas sakarā nozīmē pārliecību un savāktību. Mūsu pārliecība par mācīšanās veidu, paņēmieniem un pašu spējām stipri ietekmē mūsu iemācīšanās spējas.
Stingra pārliecība ved uz stingru iemācīšanos, kamēr vāja pārliecība ved uz nevarīgumu.
Diemžēl, skolā vairums no mums ir mācījušies ar ļoti vāju pārliecību. Tāpēc vairumam trūkst pārliecības, pašpaļāvības, pašapziņas. Tie savā darbībā jūtas nepārliecināti. Tie jūtas esam “ne pārāk labi”. Tie iedomājas, ka darbs ir smaga lieta. Neviens no šiem pēdējiem pieņēmumiem nav patiess.
Beidzot – lai uzlabotu savas prasmes, māceklim ir jāpārvalda prasmes atslēgas PAŅĒMIENS. Tas ir īpašs mācīšanas un mācīšanās paņēmiens, ko lieto prasmes atslēga. Ir jāiemācās tieši kā mācīties, un kādus līdzekļus lietot.
PAŅĒMIENS ir ļoti svarīgs, bet līdz tā apgūšanai māceklim ir jau jāpārvalda ĶERMENIS un PRĀTS, ja nolūks ir iemācīties darīt lietas vienkārši. Atcerieties, katra prasmes atslēgas joma ir izšķiroši svarīga – lai meistarīgi, izcili darītu lietas, tev ir jāpārvalda visas trīs jomas.
Ķermenis (izjūtas).
Pirmais solis uz prasmīguma atslēgas apgūšanu ir ķermeņa un izjūtu pārvaldība. Kāpēc ir jāpārvalda ķermenis, lai, teiksim, iemācītos valodu, iemācītos šaha spēli, iemācītos domāt, nerunājot nemaz par iemācīšanos veikli injicēt vēnā vai mest šķēpu ar izciliem sasniegumiem?
Apsvērums ir vienkāršs – iesaistot savu ķermeni un izjūtas, tu vari iemācīties pat 4-5 reizes atrāk, arī domāt! Doktors Džeimss Ašers (James Asher), valodu mācīšanas lietpratējs, ir pētījis ķermeņa līdzdalības lomu valodu mācīšanā. Viņš ir atklājis kaut ko tiešām pārsteidzošu – studenti, kuri mācību laikā ir kustējušies, ir iemācījušies daudz ātrāk par tiem, kuri mācību laikā ir sēdējuši nekustīgi.
Doktors Ašers ir attīstījis visu mācību programmu, lietodams uzvedības veidu, ko sauc par “Pilnīga ķermeņa atsaucība” (Total Physical Response).
Īpašā lieta ir tas, ka māceklis ar ķeermeni izteiksmīgi atsaucas jeb kustas līdzi tam, ko viņš mācās, ko skaidro vai rāda meistars.
Piemēram, kad skolotājs saka “spert soli” vai “iet”, māceklis to arī attēlo – sper soli. Ja skolotājs saka “satvert”, māceklis, ja pa rokai nav rīks, var savilkt dūri. Sākumā māceklis attēlo katru darbību vai jēdzienu, vai izteikumu. Vēlāk, sasniedzis vidēju vai attīstītu līmeni, tas īpaši pievēršas tikai jaunām vai sarežģītām darbībām.
Apvienojot ķermeņa atsaucību ar stāstījuma klausīšanos, tu iesēdini apgūstamo lietu dziļi smadzenēs. Tu iemācies ātrāk un nekad neaizmirsti. Tu iemācies arī noteikumus – pat īpaši neprātojot par darāmo. Izteiksmīgas ķermeņa kustības ir atslēga ātrai prasmes apgūšanai un ilgai atmiņai.
Kad tu klausies skaidrojumu, iztēlojies nozīmīgās lietas. Ar kustībām attēlo tās. Pēc tam katru reizi, kad to dzirdi, attēlo atkal. Kad kusties, dari to pārliecinoši.
Darbini visu ķermeni un sparīgi.
Laikā, kad kustēties nav vajadzīgs, ķermeņa un izjūtu pārvaldībā svarīga nozīme ir ķermeņa stāvoklim. Tā ir interesanta lieta – tu mācies ātrāk un atceries vairāk, kad esi labā stājā. Citiem vārdiem, tu mācies ātrāk, kad turi galvu augšā, plecus atpakaļ, krūtis brīvi un visu ķermeni stingru un līdzsvarotu.
Pretēji – kad tu esi nolaidis galvu, tavs spars mazinās, un tu apgūsti lietas daudz lēnāk. Kad tev ir uz priekšu sašļukuši pleci, tu zaudē sparu – un tu apgūsti lietas daudz lēnāk. Tātad turies vienmer stalti, kad mācies. Tas ir vienkārši, bet ļoti svarīgi.
Beigās – ir ārkārtīgi vienkāršs noslēpums, kā mācoties pieaudzēt savu izjūtu enerģiju: SMAIDI. Vai zini – kad smaidi, tavas mācīšanās spējas palielinās, un samazinās, kad tu esi sadrūmis! Smaids izmaina tavu ķermeni un tavas izjūtas. Tavs spars pieaug. Tu kļūsti daudz modrāks. Tavas smadzenes kļūst daudz pretimņemošākas.
Tas šķiet ļoti vienkārši – un tā tas arī ir. Tomēr šis viens niecīgais paņēmiens var spēcīgi uzlabot tavas iemācīšanās spējas: kad klausies, smaidi. Smaidi plati!
Tu vari justies savādi, bet katrreiz, kad klausies izklāstu vai, piemēram, valodas mācības tekstu, atlaid sejā varenu smaidu. Paturi to sejā visu skaidrojuma laiku un nebeidz smaidīt līdz beigām.
Ķermenis ir varens enerģijas avots. Lietojot katru no šiem vienkāršajiem paņēmieniem, tu vairo savu sparu mācību laikā. Ja tev ir vairāk enerģijas, tu iemācies drīzāk un atceries vairāk. Tātad, darbini līdzi ķermeni, turies stalti un smaidi – vismaz, kamēr mācies, smaidi.
Prāts.
Mūsu PĀRLIECĪBA stipri ietekmē darba iznākumu. Bieži vien, kad esam pārliecināti, mums veicas – un neveicas, kad domājam, ka nesanāks. Citiem vārdiem, mūsu prāts ietekmē mūsu iemācīšanās spējas.
Lai iemācītos ātrāk un labāk, mums ir jāpārvalda savs prāts. Īpaši mums ir jāpārvalda savi pieņēmumi un domas.
Būdami veiksmīgi pieauguši cilvēki, jūs esat saprātīgi. Tomēr jums var būt daudz noliedzošu aizspriedumu par to, ka nespējat iemācīties. Daži parastākie noliedzošie pieņēmumi ir:
* To iemācīties ir grūti.
* Es neesmu piemērots šīm mācībām.
* Es satraucos, kad to daru.
* Man mācoties visu laiku viss ir jāizdara pilnīgi nevainojami.
* Es varu sabojāt.
* Ir tikai viens veids, kā to izdarīt.
* Man ir pastāvīgi jātur prātā un jāseko visiem noteikumiem.
* Manas tautības cilvēki to nemaz nevar.
* Viegli un raiti nemaz nav iespējams.
No kurienes nāk šie pieņēmumi? Vairumam cilvēku tie ir izveidojušies skolā. Ļoti maz cilvēku ir pietiekami pārliecināti. Kad mācās mazi bērni, tas ir ļoti vienkārši, jo tie nebaidās. Tie ir pārliecināti, ka tā lieta ir jautra (un ir labi iedrošināt uz tādu pārliecību). Bērni ir pārliecināti arī, ka iemācīties ir viegli. Tie nekad neraizējas par kļūdām. Tie nesatraucas. Bērni pakāpeniski iemācās, nekad noteikumus nemācījušies, ja arī sākumā novirzās no noteikumiem.
Diemžēl, pamatskolā, vidusskolā un universitātē vairums iemācās jaunus noliedzošus aizspriedumus. Viņu skolotāji liek mācīties no galvas noteikumus un veic pārbaudes. Skolnieki iemācās noticēt, ka ir tikai viena pareiza atbilde uz katru jautājumu. Tie iemācās baidīties no kļūdām mācību laikā. Skolā kļūdas skolniekus izsit no sliedēm – un tā tie sāk baidīties darīt, rīkoties.
Ar laiku tie ir pieauguši, vairumam darītāju ir daudz noliedzošu pieņēmumu par darāmo darbu. Šie aizspriedumi grauj viņu paļāvību. Tādā veidā šie aizspriedumi grauj viņu patiku, gandarījumu. Daudzi pieaugušie jūtas saspringti un satraukti, kad kaut kas jāiemācās.
Lai iemācīties viegli, tev ir JĀIZDZĒŠ šie noliedzošie aizspriedumi!
Katru dienu pasaki sev: “Šie aizspriedumi ir nepatiesi! Šie aizspriedumi ir blēņas!”
Tad nomaini savus noliedzošos aizspriedumus ar apliecinošiem. Saki sev skaļi ikrītus: “Padarīt ir vienkārši!”, “Esmu lielisks meistars!” un “Neuzlabojama ir tikai nāve!”. Izsaki šo pārliecību ļoti stiprā balsī. Uzmundrini sevi ikrītus.
Tad IZTĒLOJIES sevi darām šo lietu kā īsts meistars. Iztēlojies padarām to veikli un viegli. Iztēlojies sevi smaidošu un staltu. Iztēlojies šādu stāvokli ikdienas un redzi to skaidri.
Šī niecīgā darbība galu galā izmainīs tavu pārliecību pilnīgi. Tu pieaugsi daudz pašpaļāvīgāks. Tu izjutīsi iemācīšanās norisi vienkāršāku. Īstenībā pētījumi rāda, ka cerīgi, optimistiski cilvēki ir par 45% veiksmīgāki kā cilvēki ar noliedzošiem aizspriedumiem.
Citiem vārdiem, pārliecība ietekmē tavas sekmes. Apliecinoša pārliecība veido apliecinošu iznākumu. Noliedzoši aizspriedumi izraisa neveiksmes. Izvēlies sev apliecinošu pārliecību, vingrini to ikdienas un veido to arvien stiprāku.
Beidzot, ir viena vienkārša pārliecība, kuru tu vari izvēlēties, lai pilnīgi uzlabotu savas iemācīšanās spējas. Tā ir pārliecība par PUNP. PUNP ir Pastāvīga Un Nebeidzama Pilnveidošanās. Japāņi to sauc “kaizen”.
Pārliecība par PUNP nozīmē, ka tu kļūsi prasmīgs, savācoties uz nelielu pilnveidošanos katru dienu. Tieši tā – NELIELIEM pilnveidojumiem. Ar PUNP tavs mērķis ir paveikt kaut niecīgu pilnveidojumu katru dienu.
Piemēram, tu varbūt katru dienu iemācies vienu izteikumu svešvalodā. Varbūt tu katru dienu iemācies strādāt ar jaunu darbarīku, pielietot jaunu programmēšanas operātoru. Varbūt tu katru dienu izdomā jaunu knifu savā darbā. Uzsvars ir uz to, ka tu paveic kaut niecīgu pilnveidojumu – bet tev tas ir jāizdara katru dienu.
Šī vienkāršā pārliecība ir spēcīga, jo tā rada patiku. Tu juties atbrīvotāks, jo izdarīt niecīgus uzlabojumus ir viegli. Tomēr šie niecīgie uzlabojumi sakrājas. Kad tu savācies uz PUNP, tu sākumā pilnveidojies lēni … bet tavs spars ātri pieaug, un drīz vien tu mācies ļoti ātri.
Ar PUNP (Pastāvīga Un Nebeidzama Pilnveidošanās) tu jūties vienkārši un nepiespiesti. Nav saspringuma. Ar katru dienu tava prasme pieaug, un pēc kāda laika tu dari vienkārši un veikli. Šķiet, ka tas notiek pats no sevis. Tas ir PUNP spēks.
Tā tas ir! Izdzēs savus noliedzošos aizspriedumus, izvēlies un vingrinies apliecinošu pārliecību un turies pie PUNP pārliecības katru dienu. Tā ir prāta pārvaldības atslēga prasmes iegūšanai.
Paņēmiens.
Varbūt vissvarīgākais paņēmiens, pieeja ir, ka tu mācies tieši, ar to ķermeņa locekli vai orgānu, vai rīku, ar kuru būs jādara. Ar ausīm valodu, ar rokām ēvelēt, ķīmijas laboratorijā vai pie iekārtas ķīmiju, pie datora ar translātoru programmēšanu. Nevis tikai lasot, skatoties, pierakstot, mācoties no galvas. Lai iemācītos par lielisku meistaru, tev ir jāmācās tieši.
Pārāk daudz studentu mēģina mācīties pastarpināti, no grāmatām, no vārdnīcām utt. Tie arī aizpilda darba burtnīcas un sagatavotības pārbaudes burtnīcas. Tomēr neviens no šīm pūliņiem nesniegs tev gatavību lieliski paveikt darbu. Tu nevari iemācīties amatu ar acīm.
Tādējādi tu iemācies darba noteikumus, pareizi darot.
Šis ir prasmes atslēgas galvenais paņēmiens, un vissvarīgāk tev ir atcerēties: lielāko daļu mācību laika tev ir jāmācās darīt lietas tieši, ar vingrināšanos. Tātad ir jāizvēlas atbilstoša mācību iestāde, meistars, darbavieta, mācību kurss.
Cits ļoti spēcīgs paņēmiens ir mācību vadīšana ar īsām jautājumu virknēm, kas prasa ļoti īsas secīgas atbildes, nelielus veikumus. Tas ir visnozīmīgākais, visiedarbīgākais. Ievērojiet, ka: nevis ar īsiem padomiem, bet īsiem jautājumiem.
Citiem vārdiem, ir jautājumu virknes – uz kuriem ir jāatsaucas ātri. Vairums atbilžu prasa atbildi vienā vai pāris vārdos, vai vienā rīcībā. Nav jāatbild pilnā teikumā, nav jāpadara viss uzreiz. Tas liek vienmēr savākties. Tev neapnīk, jo tas ir ļoti darbīgs mācīšanās veids.
Cits labums no tā ir, ka tu gūsti daudz atkārtojumu. Tu daudzas reizes tieši saskaries ar daudziem darbības paņēmieniem un netieši ar to izpildes noteikumiem. Jautājumi un reakcija uz tiem ir pamats daudz ātrākiem panākumiem un atmiņai uz visiem laikiem.
Pētījumi rāda, ka studenti, kas tiek pie jautājums-reakcija mācībām, mācās ātrāk un atceras vairāk kā tie, kuri mācās kā parasti. Meklējiet tādas iespējas un izmantojiet katru dienu.
Vēl viens spēcīgs iemācīšanas paņēmiens – skolotājs vai meistars rāda viena un tā paša darba izpildi vairākas reizes ar dažādiem paņēmieniem un prasa māceklim darīt tāpat, neliekot pierakstīt un nolasīt vai atstāstīt noteikumus. Vienu un to pašu lietu padarīt ar dažādiem paņēmieniem. Un vienreiz jautājumu virknē ir vieni paņēmieni, citreiz citi.
Spēks ir tur, ka tu iemācies paņēmienu noteikumus neapzināti, un tev nav jādomā par noteikumu atstāstīšanu.
Darīšana ir tavas prasmes uzlabošana. Darot tev nav laika prātot par noteikumiem. Darbam ir jārit pašam no sevis.
Gara dāvanas 