(Par apakšējo pasauli varbūt var uzskatīt gan to pasauli, pa kuru ceļo saule no rieta apvāršņa līdz rītausmas apvārsnim, gan zemes dzīles, no kurām sūcas saldūdens okeāna ūdens, gan kapu, gan viņsauli, gan … I.L.)
1-5 No dižajām debesīm viņa pievērsa savu prātu dižajai apakšējai pasaulei. No dižajām debesīm viņa pievērsa savu prātu dižajai apakšējai pasaulei. No dižajām debesīm viņa pievērsa savu prātu dižajai apakšējai pasaulei. Mana pavēlniece atstāja debesis, atstāja zemi un nolaidās apakšējā pasaulē. Inana atstāja debesis, atstāja zemi un nolaidās apakšējā pasaulē.
6-13 Viņa atstāja en priestera (augstākais priesteris (-e), kurš pārstāv kopienu uz āru un vada tās padomi) pienākumus, atstāja lagar priestera (nākošais pēc nozīmes aiz en priestera) pienākumus un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-anu (Eanna, Urukas galvenais templis, An un Inannas (“debesu valdniece”, arī Ištara, mīlas un kara dieve) templis) Unugā (akadiešu Uruka) un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-muš-kalama (E-muc-kalama) templi Bad-tibirā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Giguna templi Zabalam pilsētā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Ešaras (E-cara, “visvarenības nams”) templi Adabas pilsētā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Hursaj-kalama templi Kišā (Kic) un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-Ulmaš templi (E- Ulmac, augšzemes nams) Agade pilsētā un nolaidās apakšējā pasaulē.
(1 manuskriptā ir vēl 8 rindas: Viņa atstāja Ibgal Ummā (šum. Ubme, kāda pilsētvalsts) un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E- Dilmuna Urimā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Amac-e-kug Kisigā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-ecdam-kug Jirsu un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-sig-mece-du Isinā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Anzagaru Akcakā un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja Nijin-jar-kug Šuruppakā (Curuppag) un nolaidās apakšējā pasaulē. Viņa atstāja E-cag-hula in Kazallu un nolaidās apakšējā pasaulē.)
14-19 Viņa paņēma septiņus dievišķos spēkus. Viņa savāca dievišķos spēkus un satvēra tos savā rokā. Ar pienācīgiem dievišķiem spēkiem viņa izgāja savā ceļā. Viņa uzlika galvā turbānu, galvassegu āra gaitām. Viņa paņēma parūku savai pierei. Viņa aplika kaklam smalku lazurītu krelles.
20-25 Viņa novietoja uz savām krūtīm olveida krelles. Viņa ietērpa savu augumu pala tērpā, valdnieciskuma tērpā. Viņa uzlika uz acīm skropstu tušu, ko sauc par “Lai nāk vīrietis, lai viņš nāk”. Uz krūtīm viņa uzlika krūšu rotu, ko sauc par “Nāc, vīrieti, nāc”. Uz rokas viņa uzlika zelta aproci. Rokā viņa turēja lazurīta mērnūju un mērauklu.
26-27 Inana devās uz apakšējo pasauli. Viņai sekoja tās padomnieks Ninšuburs (Nincubura, dievība, iespējams, divdzimumu).
28-31 Svētā Inana teica Ninšuburam: “Nāc, mans uzticamais padomniek no E-anas, mans padomniek, kurš runā skaidrus vārdus, mans pavadoni, kurš runā uzticības cienīgus vārdus
(1 manuskr. tā vietā ir: “Es došu tev norādījumus; maniem norādījumiem ir jāseko; Es tev teikšu kaut ko; tas ir jāievēro.”).
32-36 “Šodien es nolaidīšos apakšējā pasaulē. Kad esmu nonākusi apakšējā pasaulē, veic apraudāšanu par mani gruvešu kalnos. Sit bungas par mani svētnīcā. Veic apgaitas uz dievu namiem par mani.
37-40 “Plosi savas acis par mani, plosi savas nāsis par mani.
(1 manuskr. ir papildus rinda: Plosi savas ausis, visiem redzot.)
Slēpti, plosi sev gūžas par mani. Kā nabags ietērpies vienā apģērbā un pilnīgi viens ieej E-kurā, Enlila namā.
41-47 “Kad esi iegājis E-kurā, Enlila namā, vaimanā Enlila priekšā: “Tēvs Enlil, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
48-56 “Ja Enlils tev šādā veidā nepalīdz, dodies uz Urimu. E-mud-kuras templī Urimā, kad esi iegājis Ekišnugalā (E-kic-nu-jal, mēness dieva templis), Nannas namā, vaimanā Nannas priekšā: “Tēvs Nanna, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
57-64 “Un ja Nanna šādā veidā nepalīdz, ej uz Eridugu. Eridugā, kad esi iegājusi Enki namā, vaimanā Enki priekšā: “Tēvs Enki, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
65-67 “Tēvs Enki, dižās viedības kungs, zin par dzīvību dodošo augu un dzīvību dodošo ūdeni. Viņš ir tas, kurš atjaunos man dzīvību.”
68-72 Kad Inana ceļoja uz apakšējo pasauli, viņas padomnieks Ninšubura ceļoja aiz viņas. Viņa savam padomniekam Ninšuburam teica: “Nāc tagad, mans Ninšubura, un esi uzmanīgs. Nepalaid garām norādījumus, kādus došu.”
73-77 Kad Inana ieradās Ganzeras (Ganzir – apakšējās pasaules acs) pilī, viņa uzņēmīgi pagrūda apakšējās pasaules durvis. Viņa apņēmīgi uzkliedza apakšējās pasaules vārtos: “Ver vaļā, durvju sargs, ver vaļā. Ver vaļā, Neti, ver vaļā. Esmu viena pati un gribu tikt iekšā.”
78-84 Neti, apakšējās pasaules galvenais vārtsargs, atbildēja svētajai Inanai: “Kas esi?” “Esmu Inana, iedama uz austrumiem.” “Ja esi Inana, iedama uz austrumiem, kāpēc esi devusies uz zemi bez atpakaļceļa? Kā tu esi izvēlējusies ceļu, kura gājēji neatgriežas?”
85-89 Svētā Inana tam atbildēja: “Tāpēc, ka ir miris kungs Gud-gal-ana (“Dižais Debesu Bullis”), manas vecākās māsas svētās Ereškigalas (Erec-ki-gala, “Lielās Zemes Saimniece”, apakšējās pasaules valstības valdniece) vīrs; lai ievērotu tā bēru rita noteikumus, viņa dāvā bagātīgu vīna ziedojumu tā vāķēšanai – tāds ir nolūks.”
90-93 Neti, apakšējās pasaules galvenais vārtsargs, atbildēja svētajai Inanai: “Paliec tepat, Inana. Es runāšu ar savu kundzi. Es runāšu ar savu kundzi Ereškigalu un pateikšu tev, ko viņa saka.”
94-101 Neti, apakšējās pasaules galvenais vārtsargs, iegāja savas kundzes Ereškigalas namā un teica: “Mana kundze, ārā ir viena jauna sieviete. Tā ir Inana, tava māsa, un viņa ir ieradusies Ganzeras pilī. Viņa ir uzņēmīgi grūdusi apakšējās pasaules durvis. Viņa ir apņēmīgi kliegusi apakšējās pasaules vārtos. Viņa ir atstājusi E-anu un nolaidusies apakšējā pasaulē.
102-107 “Viņa ir paņēmusi līdz septiņus dievišķos spēkus. Viņa ir savākusi dievišķos spēkus un satvērusi tos savā rokā. Viņa ir devusies savā ceļā ar visiem pienācīgajiem dievišķajiem spēkiem. Viņa ir uzlikusi galvā turbānu, galvassegu āra gaitām. Viņa ir paņēmusi parūku savai pierei. Viņa ir aplikusi smalku lazurītu krelles ap savu kaklu.
108-113 “Viņa ir uzlikusi dubultas olveida krelles uz savām krūtīm. Viņa ir ietērpusi savu ķermeni valdnieciskā pala tērpā. Viņa ir uzlikusi uz acīm skropstu tušu, ko sauc par “Lai nāk vīrietis, lai viņš nāk”. Uz krūtīm viņa ir uzlikusi krūšu rotu, ko sauc par “Nāc, vīrieti, nāc”. Uz rokas viņa ir uzlikusi zelta aproci. Rokā viņa tur lazurīta mērnūju un mērauklu.”
114-122 To dzirdējusi, Ereškigala sita sev pa gurniem. Viņa kodīja lūpas un ņēma šos vārdus pie sirds. Viņa teica Neti, savam galvenajam durvju sargam: “Nāc, Neti, mans apakšējās pasaules galvenais durvju sargs, nepalaid garām norādījumus, ko tev došu. Lai tiek aizslēgti apakšējās pasaules septiņi vārti. Tad lai katras Ganzeras pils durvis tiek atvērtas pa vienai. Kas attiecas uz viņu, kad tā ir ienākusi un metusies pie zemes un novilkusi savus apģērbus, tos ir jāaiznes.”
123-128 Neti, apakšējās pasaules galvenais durvju sargs, ņēma vērā savas kundzes norādījumus. Viņš aizslēdza septiņus apakšējās pasaules vārtus. Tad viņš pēc kārtas atslēdza katras Ganzeras pils durvis. Viņš teica svētajai Inanai: “Nāc, Inana, nāc iekšā.”
129-133 Un kad Inana iegāja,
(1 manuskr. ir papildus 2 rindas: lazurīta mērnūja un mēraukla tika izņemta tai no rokām, kad viņa iegāja pirmajos vārtos,)
turbāns, galvassega āra gaitām, tika noņemts tai no galvas. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
134-138 Kad viņa iegāja pa otriem vārtiem, sīko lazurītu krelles tika noņemtas tai no kakla. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
139-143 Kad viņa iegāja pa trešajiem vārtiem, dubultās olveida krelles tika noņemtas tai no krūtīm. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
144-148 Kad viņa iegāja pa ceturtajiem vārtiem, krūšu rota “Nāc, vīrieti, nāc” tika noņemta tai no krūtīm. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
149-153 Kad viņa iegāja pa piektajiem vārtiem, zelta aproce tika noņemta tai no rokas. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
154-158 Kad viņa iegāja pa sestajiem vārtiem, lazurīta mērnūja un māraukla tika izņemta tai no rokām. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
159-163 Kad viņa iegāja pa septītajiem vārtiem, pala tērps, valdniecības tērps, tika noņemts tai no auguma. “Kas tas?” “Esi mierīga, Inana, ir īstenojies apakšējās pasaules dievišķais spēks. Inana, tev nevajag atvērt muti, iebilst pret apakšējās pasaules ritiem.”
164-172 Kad viņa bija metusies pie zemes un noņēmusi savus tēpus, tie tika aiznesti. Tad viņa lika savai māsai Ereškigalai piecelties no troņa un apsēdās tās vietā tronī. Anuna dievi, septiņi tiesneši, izteica savu lēmumu pret viņu. Tie lūkojās uz viņu – tas bija nāves skats. Tie runāja ar viņu – tā bija dusmu runa. Tie kliedza uz viņu – tas bija smagas vainas kliedziens. Satriektā sieviete pārvērtās par līķi. Un līķis tika pakārts uz āķa.
173-175 Kad bija pagājušas trīs dienas un trīs naktis, viņas padomniece Ninšubura
(2 manuskr. Ir 2 papildus rindas: “, viņas padomniece, kura runā skaidrus vārdus, viņas pavadone, kura runā uzticības cienīgus vārdus,”)
izpildīja savas kundzes norādījumus
(1 manuskr. tā vietā ir 2 rindas: nebija aizmirsusi viņas norādījumus, viņa nebija palaidusi garām tās norādījumus).
176-182 Viņa apraudāja to viņas sagrautajos (namos). Viņa sita bungas par viņu svētnīcās. Viņa devās apgaitās uz dievu namiem par viņu. Viņa plosīja savas acis par to, plosīja savas nāsis. Slēpti viņa plosīja sev gūžas par to. Kā nabags viņa ietērpās vienā apģērbā un pilnīgi viena iegāja E-kurā, Enlila namā.
183-189 Kad viņa bija iegājusi E-kurā, Enlila namā, tad vaimanāja Enlila priekšā: “Tēvs Enlil, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
190-194 Tēvs Enlils savās dusmās atbildēja Ninšuburai: “Mana meita ir alkusi dižās debesis un viņa ir alkusi vēl arī dižo apakšu. Inana ir alkusi dižās debesis un viņa ir alkusi vēl arī dižo apakšu. Apakšējās pasaules dievišķie spēki ir tādi dievišķie spēki, kurus nav jāalkst, jo katram, kurš tos iegūst, ir jāpaliek apakšējā pasaulē. Kurš gan, tur nonācis, varētu cerēt atkal atgriezties?”
195-203 Tā tēvs Enlils nepalīdzēja šajā lietā, tā ka viņa devās uz Urimu. Urimas E-mud-kurā, kad viņa iegāja E-kiš-nu-jalā, Nannas namā, viņa vaimanāja Nannas priekšā: “Tēvs Nanna, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
204-208 Savās dusmās tēvs Nanna atbildēja Ninšuburai: “Mana meita ir alkusi dižās debesis un viņa ir alkusi vēl arī dižo apakšu. Inana ir alkusi dižās debesis un viņa ir alkusi vēl arī dižo apakšu. Apakšējās pasaules dievišķie spēki ir tādi dievišķie spēki, kurus nav jāalkst, jo katram, kurš tos iegūst, ir jāpaliek apakšējā pasaulē. Kurš gan, tur nonācis, varētu cerēt atkal atgriezties?”
209-216 Tā tēvs Nanna nepalīdzēja šajā lietā, tā ka viņa devās uz Eridugu. Eridugā, kad viņa iegāja Enki namā, viņa vaimanāja Enki priekšā: “Tēvs Enki, neļauj nevienam nogalēt tavu meitu apakšējā pasaulē. Neļauj savu dārgmetālu sakausēt tur ar apakšējās pasaules dubļiem. Neļauj savu dārgo lazurītu sadrumslot ar mūrnieku akmeņiem. Neļauj savu buksuskoku izniekot par namdaru koku. Neļauj jauno kundzi Inanu nogalēt apakšējā pasaulē.””
217-225 Tēvs Enki atbildēja Ninšuburai: “Ko mana meita ir darījusi? Viņa ir darījusi man nepatikšanas. Ko Inana ir darījusi? Viņa ir darījusi man nepatikšanas. Ko visu zemju kundze ir darījusi? Viņa ir darījusi man nepatikšanas. Ko An tempļa kalpone ir darījusi? Viņa ir darījusi man nepatikšanas.”
(1 manuskriptā ir papildus 1 rinda: :Tā tēvs Enki palīdzēja viņai šajā lietā.”)
Viņš noņēma nedaudz māla no pirksta naga gala un radīja kur-jara (bezdzimuma figūriņa). Viņš noņēma nedaudz māla no cita pirksta naga gala un radīja gala-tura (bezdzimuma figūriņa). Viņš deva kur-jarai dzīvību dodošo augu. Viņš deva gala-turai dzīvību dodošo ūdeni.
226-235 Tad tēvs Enki runāja uz gala-tura un uz kur-jara: ”
(1 manuskr. tā vietā ir rinda: Viens no jums apslacīs viņu ar dzīvības augu, un otrs ar dzīvības ūdeni.)
Ejiet un virziet savus soļus uz apakšējo pasauli. Izlaidieties caur durvīm kā mušas. Izslīdiet caur durvju virām kā rēgi. Tur dēļ savu bērnu guļ māte, kas dod piedzimšanu, Ereš-ki-gala. Viņas svētos plecus nesedz linu drāna. Viņas krūtis nav pilnas kā cagan trauks. Viņas nagi ir kā cērte (?). Mati uz viņas galvas ir saišķī, it kā tie būtu mežloki.
236-245 “Kad tā saka “Ak, mana sirds”, jums jāsaka “Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tava sirds”. Kad tā saka “Ak, manas aknas”, jums jāsaka ” Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tavas aknas”. (Tad viņa tev vaicās:) “Kas jūs esat? Es saku jums no manas sirds uz jūsu sirdi, no manām aknām uz jūsu aknām – ja esat dievi, tad runāsim, ja esat mirstīgie, lai tiek lemts jūsu liktens.” Lieciet viņai zvērēt pie debesīm un zemes.
1 rinda nav pilnīga
246-253 “Tie piedāvās jums milzumu (riverful) ūdens – nepieņemiet to. Tie piedāvās jums lauku ar tā labību — nepieņemiet to. Bet sakiet viņai: “Dod man līķi, kas karājas uz āķa.” (Viņa atbildēs:) “Tas ir jūsu valdnieces līķis.” Sakiet viņai: “Vienalga, vai tas ir mūsu valdnieka vai valdnieces, dod to mums.” Viņa dos jums līķi, kas karājas uz āķa. Viena no jums lai apslaka to ar dzīvības augu, un otra ar dzīvības ūdeni. Tādā veidā lai Inana pieceļas.”
254-262 Gala-tura un kur-jara ņēma vērā Enki norādījumus. Tās izlaidās caur durvīm kā mušas. Tās izslīdēja caur durvju virām kā rēgi. Tur dēļ savu bērnu gulēja māte, kas dod piedzimšanu, Ereš-ki-gala. Viņas svētos plecus nesedza linu drāna. Viņas krūtis nebija pilnas kā cagan trauks. Viņas nagi bija kā cērte (?). Mati uz viņas galvas bija saišķī, it kā tie būtu mežloki.
263-272 “Kad tā teica “Ak, mana sirds”, viņas tai atteica “Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tava sirds”. Kad tā teica “Ak, manas aknas”, viņas tai atteica ” Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tavas aknas”. (Tad viņa vaicāja:) “Kas jūs esat? Es saku jums no manas sirds uz jūsu sirdi, no manām aknām uz jūsu aknām – ja esat dievi, tad runāsim; ja esat mirstīgie, lai tiek lemts jūsu liktens.” Viņas lika tai zvērēt pie debesīm un zemes. Viņas …….
273-281 Viņām piedāvāja milzumu ūdens – viņas nepieņēma to. Viņām piedāvāja lauku ar tā labību – viņas nepieņēma to. Tās viņai teica: “Dod mums līķi, kas karājas uz āķa.” Svētā Ereš-ki-gala atbildēja gala-turai un kur-jarai: “Tas ir jūsu valdnieces līķis.” Tās viņai teica: “Vienalga, vai tas ir mūsu valdnieka vai valdnieces, dod to mums. Viņām iedeva līķi, kas karājās uz āķa. Viena no viņām apslacīja to ar dzīvības augu, un otra ar dzīvības ūdeni. Un tādā veidā Inana piecēlās.”
282-289 Ereš-ki-gala teica gala-turai kur-jarai: “ņemiet savu valdnieci ……, jūsu …… ir bijusi sagūstīta.” Inana, kā jau norādījis Enki, gatavojās pacelties no apakšējās pasaules. Bet, tiklīdz Inana gatavojās pacelties no apakšējās pasaules, Anuna dievi viņu satvēra: “Vai kāds reiz ir pacēlies no apakšējās pasaules, vai ir neskarts pacēlies no apakšējās pasaules? Ja Inana gatavojas pacelties no apakšējās pasaules, lai viņa sagādā sev aizstājēju.”
290-294 Tā, kad Inana atstāja apakšējo pasauli, tad viena pa priekšu, lai ar ne padomniece, turēja rokā valdnieces zizli; un viena aiz viņas, lai ar ne pavadone, turēja pie gurniem vāli, kamēr mazi gari kā niedru žogs, un lieli gari kā žoga niedres, aizsargāja viņu no visām pusem.
295-305 Tie, kas viņu pavadīja, tie, kas pavadīja Inanu, nepazina ēdienu, nepazina dzērienu, neēda ziedojumu miltus, nedzēra ziedojumu vīnu. Tie nepieņēma jaukas dāvanas. Tos nekad nepriecēja dzīvesbiedru apkampienu baudas, tiem nekad nebija mīļi bērni, ko skūpstīt. Tie atrāva sievu no vīru apkampieniem. Tie laupīja dēlu no tēva ceļgaliem. Tie lika līgavai pamest sievastēva mājas
(1 manuskriptā 300.-305. rindu vietā ir 2 rindas: Tie paņēma sievu no vīra apkampieniem. Tie paņēma bērnu, kas guļ pie zīdītājas krūtīm).
(1 manuskr. ir papildus 3 rindas: Tie neizspaida rūgtus ķiplokus. Tie neēd zivis, tie neēd mežlokus. Tie bij tie, kas pavadīja Inanu.)
306-310 Kad Inana bija pacēlusies no apakšējās pasaules, Ninšubura krita pie viņas kājām Ganzeras durvīs. Viņa sēdēja putekļos un bija tērpusies dubļainā apģērbā. Gari svētajai Inanai teica: “Inana, dodies uz savu pilsētu, mēs viņu paņemsim.”
311-321 Svētā Inana gariem atbildēja: “Tā ir mans padomnieks, kurš runā skaidrus vārdus, mans pavadonis, kurš runā uzticības cienīgus vārdus. Tā neaizmirst manus norādījumus. Tā neatstāj bez ievērības noteikumus, ko tai dodu. Tā apraudāja mani gruvešu kalnos. Viņa sita bungas par mani svētnīcās. Viņa veica apgaitas par mani uz dievu namiem. Viņa plosīja savas acis par mani, plosīja savas nāsis par mani.
(1 manuskr. ir papildus rinda: Viņa plosīja savas ausis, visiem redzot.)
Slēpti, viņa plosīja sev gūžas par mani. Kā nabags viņa ietērpās vienā apģērbā.
322-328 Pilnīgi viena tā iegāja E-kurā, Enlila namā, Urimā, Nannas namā, Eridugā, Enki namā.
(1 manuskr. ir papildus 1 rinda: Viņa vaimanāja Enki priekšā.)
Viņa atguva mani dzīvē. Kā es varu nodot viņu jums? Ļaujiet mums aiziet. Ļaujiet mums aiziet uz Sig-kur-šagas templi Ummā.”
329-333 Sig-kur-šagas templī Ummā, Šara (kara dievs, Ummas aizbildnis, Inanas vecākais dēls. Dažos mītos Inanas mīļākais) pats savā pilsētā krita pie viņas kājām. Viņš bija nosēdies putekļos un ietērpies dubļainā apģērbā. Gari svētajai Inanai teica: “Inana, dodies uz savu pilsētu, mēs viņu paņemsim.”
334-338 Svētā Inana atbildēja gariem: “Šara ir mans dziedonis, mans manikīrs un mans frizieris. Kā es varu nodot viņu jums? Ļaujiet mums aiziet. Ļaujiet mums aiziet uz E-muš-kalamas templi Bad-tibirā.”
339-343 E-muš-kalamas templī Bad-tibirā, Lulals (Inanas jaunākais dēls) pats savā pilsētā krita pie viņas kājām. Viņš bija nosēdies putekļos un ietērpies dubļainā apģērbā. Gari svētajai Inanai teica: “Inana, dodies uz savu pilsētu, mēs viņu paņemsim.”
344-347 Svētā Inana atbildēja gariem: Izcilais Lulals pavada mani no labās puses un no kreisās puses. Kā es varu nodot viņu jums? Ļaujiet mums aiziet. Ļaujiet mums aiziet pie lielās ābeles Kulabas līdzenumā.”
348-353 Tie sekoja viņai līdz lielajai ābelei Kulabas līdzenumā. Tur bija Dumuzids (Dumuzi, akadiešu Tammuz, “īstais Abzu dēls”, mirstoša un augšāmceļošās dievība, saistīta ar gadskārtām, Inanas laulātais draugs), tērpies krāšņās drānās un grezni sēdēdams tronī.
Gari satvēra viņu aiz gurniem.
Septiņi no tiem izlēja pienu no tā ķērnēm.
Septiņi no tiem kratīja savas galvas kā …….
Tie neļāva ganam spēlēt stabuli un flautu viņas priekšā (?).
354-358 Tā lūkojās uz viņu – tas bija nāves skats. Tā runāja ar viņu (?) – tā bija dusmu runa. Tā kliedza uz viņu (?) – tas bija smagas vainas kliedziens: “Cik ilgi? Ņemiet viņu projām.” Svētā Inana nodeva Dumuzidu, ganu, garu rokās.
359-367 Tie, kas viņu pavadīja, tie, kas bija nakuši pēc Dumuzida, nepazina ēdienu, nepazina dzērienu, neēda ziedojumu miltus, nedzēra ziedojumu vīnu. Tie nepieņēma jaukas dāvanas. Tos nekad nepriecēja dzīvesbiedru apkampienu baudas, tiem nekad nebija mīļi bērni, ko skūpstīt. Tie atrāva sievu no vīru apkampieniem. Tie laupīja dēlu no tēva ceļgaliem. Tie lika līgavai pamest sievastēva mājas.
368-375 Dumuzids ļāva vaļu vaimanām un stipri nobāla. Jauneklis pacēla rokas uz debesīm, uz Utu (“gaišais, starojošais, diena”, šumeru saules dievs, akadiešu Šamaš): “Utu, tu esi mans svainis. Es esmu tavs piederīgais caur precībām. Es nesu sviestu uz tavas mātes mājām. Es nesu pienu uz Ningalas (akadiešu Nikkala, “lielā kundze”, Nannas sieva, Utu māte) mājām. Padari manas rokas par čūskas rokām un padari manas kājas par čūskas kājām, lai es varu izvairīties no maniem gariem, neļauj tiem mani atdot.”
376-383 Utu pieņēma viņa asaras.
(1 manuskriptā ir papildus 1 rinda: Dumuzida gari nevarēja viņu atdot.)
Utu pārvērta Dumuzida rokas par čūskas rokām. Viņš pārvērta tā kājas par čūskas kājām. Dumuzids paglābās no saviem gariem.
(1 manuskriptā ir papildus 1 rinda: kā sajkal čūska viņš …….)
Tie sagrāba …….
2 rindas nav pilnīgas
Svētā Inana …… savu sirdi.
384-393 Svētā Inana rūgti raudāja par savu vīru.
4 rindas nav pilnīgas
Viņa plēsa savus matus kā esparto zāli, viņa plēsa tos kā esparto zāli. “Jūs, sievas, kas guļat savu vīru apkampienos, kur ir mans dārgais vīrs? Jūs, bērni, kas guļat savu tēvu apkampienos, kur ir mans dārgais bērns? Kur ir mans vīrs? Kur ……? Kur ir mans vīrs? Kur ……?”
394-398 Muša teica svētajai Inanai: “Ja es tev parādīšu, kur ir tavs vīrs, kāda būs mana balva?” Svētā Inana mušai atbildēja: “Ja tu man parādīsi, kur ir mans vīrs, es tev došu šādu dāvanu: es uzsegšu …….”
399-403 Muša palīdzēja (?) svētajai Inanai. Jaunā kundze Inana noteica mušas likteni: “Alus dzertuvē un krodziņā (?) lai ir …… tev. Tu dzīvosi (?) kā gudrā dēli.” Tagad Inana noteica šo likteni, un tā tas notika.
404-410…… raudāja. Viņa pacēlās pie māsas (?) un …… ar roku: “Tagad, ak vai, mans ……. Pusgadu tu un pusgadu tava māsa – kad prasa pēc tevis, tajā dienā tu paliec; kad prasa pēc tavas māsas, tajā dienā tu būsi brīva.” Tādā veidā svētā Inana atdeva Dumuzidu kā aizvietotāju …….
411-412 Svētā Ereš-ki-gala – tīkama ir tava slava.
J.A. Black, G. Cunningham, E. Robson un G. Zlyomi
Gara dāvanas 