(Šīs vienas no pazīstamākām sūfiju kopienām, brālībām – tarikatiem dibinātājs Baha-ad-Dīns Nakšbands Buhārietis (1314.-1389.) ir dzimis Kasr-i-Hinduvani (“Indiešu cietoksnis”, arī Kasr – i-Arifan) ciematā pie Buhāras; tadžiku amatnieka – skārda ciļņotāja un audēja ģimenē. Baha-ad-Dīns ir pārmantojis tēva amatu – nodarbojies arī ar zīda izrakstīšanu ar zelta diegu – no amata nosaukuma cēlusies viņa iesauka Nakšband. Līdz islāmam ciematā ir bijis pagānu, ar kuriem saistīti “sarkanās rozes” svētki, templis. Nakšbandijja pieturas pie dvēseles skaidrības; klusās zihras – kopīgi veicamās “Hatmi hadžagan” zihras kopā ar kādu elpošanas vingrinājumu. Uzskata, ka baraka – Dieva svētība ir saņemama tieši no Dieva, nevis kāda šeiha vai aizgādņa. 8 norādījumi ir pārņemti no Hodžagan brālības, 3 pēdējos pievienojis Baha-ad-Dīns.)
Vienpadsmit vienkārši ielāgojami teicieni, kas iezīmē (meditācijas) struktūru, kurā attīstās sūfiju mācība tajā novirzienā, kuru bieži sauc par sūfiju sākotnējo mācības sistēmu. Nakšbandijja, lai arī tai ir mentoru sekotāju virkne, uzskata, ka ne visi skolotāji ir publiskas personas, bet ka visi skolotāji atrodas iekšējā, varam saukt to par telepātisku, saziņā.
Nakšbandi:
– periodiski atjaunina un precizē mācību;
– tiek atzīti kā lietpratēji visu sūfisma veidu skaidrošanā;
– ir kompetenti iniciēt, ievadīt visās kārtās;
– valkā parastu apģērbu un piedalās pasaules parastajās norisēs, caur kurām tie veic daļu sava darba;
– lieto iniciācijas paņēmienus, kurus citi bieži kopē kā kultu ārējas maskas.
Psiholoģiskā ziņā Vienpadsmit norādījumus var aplūkot šādi:
1. Elpas Apzināšanās. Saistīta ar atminēšanos un vērīgas uztveres veicināšanas vingrināšanu.
2. Soļu Vērošana. Rīcības apzināšanās, modrība par visu, ko dara; cieša pievēršanās.
3. Ceļojums uz Paša Zemi. Mācekļa prāta pašizpēte, modrības nostiprināšana saistībā ar sava “Es” pārveidi.
4. Vienatnība Sabiedrībā. Spēja atsaistīt savu apziņu no sabiedrības, kā arī atkal to piesaistīt.
5. Atminēšanās. Apjēga, ka pastāv “pārtraukts” sakars starp cilvēci un viņsauli. Tās garīgas sasniegšanas stāvoklis palīdz atjaunot sakaru; nodošanās.
6. Atturība. Burtiski, “turēšanās pretī”, noteikta veida lūgsnas jēdziens.
7. Modrība. Izklaidības izslēgšana un uzmanība izsmalcinātas uztveres labad.
8. Atmiņu pārcilāšana. Saukta arī par “atzīmēšanu”; tas uztur tuvošanos apziņai par Absolūto patiesību kā savā ziņā klātesošu.
9. Starpbrīdis laikam, vukufi zamani. Domu un rīcības atkārtojums paškontrolei attiecībā uz paša krietnumu vai nekrietnumu.
10. Starpbrīdis skaitīšanai, vukufi adadi. Noteikta izteikuma, zikra atkārtojumu pareiza skaita apzināšanās, paškontrole.
11. Starpbrīdis sirdij, vukufi kalbi. Sirds kā vienotas ar Dievu atpazīšana; īpašs vingrinājums personas kā visaugstākā atpazīšanai; sirdī nav nekā cita, kā Dievs.
Veids, kā šie vingrinājumi tiek izpildīti, ir individuālas apmācības ziņā. Skolotājs pārrauga un norāda uz apziņas izmaiņām, kuras seko šiem vingrinājumiem. Tie ir atkarīgi no rūpīgas piemērošanas māceklim un nevar tikt veikti automātiski. Noteiktas īpašas darbības un iztēlošanās, vizualizācijas, kombinētas ar citām iedarbēm, tiek lietotas dažādās sūfiju shēmās, lai palīdzētu attīstīt apziņas smalkākus stāvokļus. Laimīgā kārtā vairums cilvēku, kuri uz savu roku iesaistās šādu mācību atdarinājumos, apstājas līmenī, kurā nodara tikai niecīgu kaitējumu sev vai citiem. Tas īstenībā būtu daudz labāk, ja viņi sāktu tēlot mistiķus, nekā kļūtu apsēsti vai kristu šarlatānu, krāpnieku rokās.
http://dir.groups.yahoo.com/group/caravansarai/message/23274
Gara dāvanas 