Noslēpumi un sūfiji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem: “Pacelt roku tiem, kuri ir pārāk kulturāli fiziskam darbam,” – un tad, kad vairākas rokas ir paceltas, paziņo: ”Lūk, kuriem ir nepieciešams treniņš ar pastiprinātu fizisku darbu!” – un nosūta tos uz pašiem smagākajiem darbiem.
Cits iemesls, varbūt ir tāds, ka tas, kas tev ir sajūsminošs, man ir ikdiena. Tādiem vārdiem kā “brīnumains”, “dīvains” un līdzīgiem nav patstāvīgas, absolūtas nozīmes, un tie ir augstākajā mērā personiski, subjektīvi. Kāda tad ir vārdu “noslēpums, dīvains, ievērojams” nozīme?
Sūfijiem nav nekas jauns nodarboties ar lietām, kuras izraisa cilvēkos tāda veida reakciju, – ar tādu nolūku, lai dotu iespēju klausītājiem pārdzīvot un novērot sava noskaņojuma un sajūtu izmaiņas, – lai tie apjēgtu, ka pārāk daudz cilvēkiem ir, tā teikt, pogas spiediena izdarīšanai jeb manipulācijai ar viņiem.
Uz šo jautājumu nav viena atbilde. Joprojām viens no izplatītākajiem pārpratumiem ir paviršu mācekļu pieņēmums, ka sūfiju mācības, kuras ir vērstas uz atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, vai paredzētas īslaicīgai lietošanai, ir norādījumi uz daudziem gadsimtiem un lietojamas jebkuros apstākļos. Daudz kas no sūfiju rakstiem vairs nav lietojams, jo cauri gadiem klausītāju domāšanas veids mainās.
Rūmī, teikdams :

Ja tu neredzi patiesības noslēpumus, tad pasmejies par mums…

ir runājis par tā saucamajiem noslēpumiem.
MAIZE IZSALKUŠAJAM
Noslēpumi, dīvainas vietas un arī dīvainas grāmatas – tā bieži ir plaši izplatīta tās valodas sīknauda, kurā par lietām domā neprasmīgi cilvēki. Lai ar šādiem cilvēkiem uzturētu sarunu, varbūt sākumā šī viņu valoda ir jāizmanto. Tas nepadara to par tavu valodu. Vai atceries teicienu:

Izsalkušam cilvēkam ‘divreiz divi’ nozīmē ‘četri maizes klaipi’?

Ja runājat ar izsalkušu cilvēku, pirmie vārdi pavisam dabiski var būt par maizi.
Ja vēlies īsāku atbildi uz pieņēmumu, ka sūfiji tikai vēlas sajūsmināt, lūk ir sens izteikums:

Ja tu tici kaut kam un esi drošs par to, zini, ka tev īstenībā ir nepieciešams pilnveidoties. Būt drošam un ticīgam – tās ir attīstības pakāpes, kuras ir jāpārvar Ceļā uz Pārliecību.

Tādi vārdi kā “noslēpums” sūfijiem ir tehniski jēdzieni. Labākais vārda “noslēpums” tulkojums bieži ir jēdziens “visdziļākā apziņa”.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s