Jaut.: Vai tu varētu sniegt piemēru,- līdzībās vai alegorijā, – jomai, kurā darbojas sūfiju mācība, un kā tā darbojas?
Aut.: Mūsu mācība runā par “viņsauli”, “augstāko valstību”, “citu telpu”, un tajās tā pastāv.
Lūk, piemērs tam, ko tas nozīmē kādā svarīgā ziņā, un piemērs tam, kas ir Mācības priekšmets.
NEZINĀMIE GRIESTI
Pieņemsim, ka mums ir māja ar sienām, griestiem, grīdām, un mēs tajā atrodamies. Pieņemsim, ka saskaņā ar sen iesakņotu paradumu var aizskart un nodarboties tikai ar grīdām un sienām. Ja kāds ienāktu un teiktu: “Paskatiet uz griestiem,” mājas iedzīvotāji nespētu to izdarīt – būdami savā ziņā kā bērns, kurš bieži nespēj kaut ko ieraudzīt un to novērot, kamēr viņam to neparāda..
Pieņemsim vēl, ka cauri paaudzēm ir bijis paradums kārt lietas pie sienas un neko nelikt pie griestiem. Ja lietas būtu bijušas pie griestiem, tās tad būtu cilvēkiem “neredzamas”.
Tāpat ir ar mūsu mācību. Mēs esam bieži un pārpārēm apgalvojuši, ka cilvēki nemēdz apdomāt lietas viscauri, un ka viņi izdara pieņēmumus (tādus kā: “griestu nav”) un nemaz nepūlas tos pārbaudīt. Bet mēs, tāpat kā jebkurš saprātīgs cilvēks, kurš būtu mēģinājis norādīt uz griestu pastāvēšanu, arī mēs darām vairāk nekā nemitīga uzmanības pievēršana tikai teorētiskam postulātam (“varbūt griesti ir”).
Mācību kursos, sanāksmēs, saskarsmē ar skolotājiem, novērojumu materiālos, vingrinājumos, sauciet to visu kā vēlaties, mēs gādājam par praktiskiem līdzekļiem, lai iesakņotu un uzturētu sabiedrībā, uz kuru viss vērsts, “griestu” pastāvēšanas PIEREDZĒJUMU.
KUR ATRAST PATIESĪBU
Ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās, pirms cilvēki spēj apjēgt kaut ko, kas ir bijis klātesošs vienmēr. Tieši uz to vārsmās ir atsaucies Širāzas Saādi, teikdams:
Lietpratējs kamielī saredz to pašu, ko
Ķīnas vai Čagilas skaistulēs.
Bez tam, lietojot noteiktas pakāpes pievēršanās (koncentrācijas) spēju, atsevišķi cilvēki pamudina citus piešķirt ārēju veidolu savām iekšējām domām, izmantojot to kā mācību paņēmienu. Šīs domas atklāj otršķirīgā patmīlīgā “es”, – maldīgās personības, – raksturu un darbību, kuras mērķis, lai arī tā ļauj cilvēkiem tikt galā ar daudziem dzīves apstākļiem, ir sevis uzturēšana, nevis paša cilvēka attīstība pāri visai šauras un seklas vides robežām.
DARBS AR “PAVĒLNIECISKO ES”
Šis pavēlnieciskais “es” (ko sūfiju klasiskajā literatūrā sauc “Nafs-i-Ammara”) izpaužas reakcijās, cerībās un bailēs, dažādos uzskatos un raizēs.
Aplūkojot pavēlnieciskā “es” darbību ciešāk, tā ierobežojumus, kropļojumus un īpatnības var pamanīt gan paši cilvēki, gan novērotāji. Īstenībā šis otršķirīgais “es” ir galvenokārt tas, ko vairums cilvēku iedomājas par savu personību, savu pašu un vienīgo patību; bet tas atrodas starp dzīves īstenību un īsto “ES”, būtību, kuras apjēga ir sūfiju vingrinājumu mērķis.
Dažkārt šā “es” izpausmi raksturo idejas un uzvedība, kas tiek piedēvēta citiem cilvēkiem, kā tas mēdz gadīties sapnī. Kāds mūslaiku tehnikas lietpratējs, kurš pārzin šīs lietas, ir atzīmējis: “Tas ir tā, it kā būtu ieciklējusies kāda no garīgā, mentālā datora programmas daļām…”
Ir iespējama arī pretēja iedarbība, kad skolotājs [Murshid] nodod mācekļa [Murid] prātam jēdzienus, kuri var sasniegt būtību, un kuri tāpēc nevar tapt nodoti ar parastajiem paņēmieniem, kurus izmanto saziņai ar aizspriedumaino “es”.
VĒRTĪGĀ PĒRLE
Bet cilvēki ir mēģinājuši šīs spējas attīstīt, lai apmierinātu savas iegribas, un tā kā tas tiešām ir daļēji iespējams, tādi paņēmieni tiek rūpīgi aizsargāti.
Tādi raksti kā Ibn al-Arabi “Durrat al-Fakhira” (Vērtīgā pērle) sniedz daudz piemēru gan šīm spējām, gan tam, kā tās tiecas kļūt neatkarīgas no tā, ko cilvēki ierasti pieskaita pie regulāras rīcības. Tās var, piemēram, izraisīties patvaļīgi. Tās piemīt cilvēkiem, kurus mūsu parasto priekšstatu par tādām spējām dēļ uzreiz nevar iedomāties par tādu spēju nesējiem. Tās var neiedarboties. Dažreiz tās var iedarbināt ar savu gribu, dažreiz nē. Gadās, ka tās darbojas neatkarīgi no tā, vai tiek lietotas “labiem” (sabiedriski pieņemamiem) mērķiem vai nē. Tradicionāli tās var darboties šķietami ikdienišķiem nolūkiem, kā nesenos rietumu pētījumos ir raksturotas līdzīgas ekstrasensu darbības. Šīs parādības var padarīt visu vēl interesantāku, jo tādas īpatnības nesaskan ar parastiem tautas ticējumiem par tādām lietām un ved uz iedzimtu saišu pārraušanu ar okultismu, kas tiešāk atgādina mūsdienīgākas saziņas parādības, lai arī ļoti izsmalcinātā veidā.
APJĒGA AR SIRDI
Parunā ir teikts:
Sūfiji ar sirdi apjēdz to, ko vismācītākie cilvēki nespēj izprast ar prātu.
Iznākums no sastapšanās ar sūfiju var izpausties un var neizpausties tajā brīdī un tajā vietā, kā to vēlas māceklis. Tas var notikt tūlīt, bet var arī nenotikt. Var gadīties, ka, lai pilnvērtīgi uztvertu guvumu no šādas sastapšanās, pirms tās ir bijis jānotiek citām lietām.
Viena no acīmredzamākajiem faktoriem, kas šādās attiecībās darbojas, ir uzrādīts manas grāmatas “The Dermis Probe” (Dermas pārbaude) stāstā “Granātāboli”.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 