Grāmatas un kas aiz tām. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā.
Sūfijiem grāmata ir rīks tiktāl, cik tā sniedz zināšanas.
Nepieciešamas gan zināšanas, gan norises (piedzīvojums).
Atslēga ir skolotājs.
Ja skolotājs saka: “Lasi tādu un tādu grāmatu”, tad lasi.
Ja tu tad atbildi – “Es nespēju mācīties no grāmatām”, tad tu īstenībā noraidi viņa pamācības.
Ja noraidi, nebrīnies, ka neko neiemācies.
Varbūt tu esi no tiem, kuru grūtības ir nevēlēšanās mācīties, un tavi vārdi “Gribu mācīties” – ir tikai aizsardzība no mācīšanās jebkad, kas īstenībā ir buramvārdi.
Neviens īsts skolotājs nesajauks cilvēku, kurš tikai runā “gribu mācīties” ar cilvēku, kurš patiešām mācīties vēlas.
Lūk, kāpēc tik daudziem cilvēkiem ir nepieciešams iziet caur tādiem attīstības posmiem, kuri tiem var parādīt, ka viņu attīstības stāvoklis nav mācībām piemērots (kaut tie apgalvo, ka mācīties vēlas, bet nevar atrast paņēmienus).
ĪSTENĪBA UN IESPĒJAS
Cilvēkam ir jāapjēdz, kā ieraudzīt, kas viņš pats īsti ir, lai tad varētu kaut ko sasniegt jomā, ko viņš sauc “tas, kas es varētu būt”.
Un atkal, tieši skolotājs zin, kas ir piemērots, – vai viņa māceklim ir jāvirzās taisnvirziena – lineārā vai citādā veidā. Kā teicis hodža Hans, pēc tradīcijas tiešā mācība ārpus grāmatām, vienības noslēpums, ir ticis nodots garīgi izcilākajiem, elitei, kamēr lineārais Svētais Likums (“Shariyya” jeb islāma šariāts) ir sniegts parastajiem cilvēkiem. Tādā veidā ierobežotākie ir varējuši pacelties līdz Likumam caur šariāta disciplīnu, bet izcilākie ir varējuši nolaisties līdz Likumam caur tiešās uztveres Patiesību.
Saskaņā ar sūfijiem ir tikai viena Būtība, Īstenība (“Haqq” = Patiesība). No tās ir atvasināta āriene, Veidols, – tas, kas ir radīts, otršķirīgs, – par ko savā “Fusus al-Hikam” un citos rakstos, kā “Khalq”, runā Ibn al-Arabi. Cilvēcei ir jāmācās izvairīties no parastās kļūdas jaukt pirmšķirīgo ar otršķirīgo. Bet dzīvojot otršķirīgo lietu valstībā, “pasaulē”, cilvēcei ir jāmācās novērtēt šā otršķirīgā, izpaustā vērtību un ierobežojumus. Ierobežojumi ietver tādu parādību, ka pārsniedzot kādu attīstības stāvokli, cilvēkam vairs tādas atvasinātas lietas vairs nevar palīdzēt ne ar ko. Vērtīgas ir tās norises un apstākļi, kuros tādas atvasinātas lietas var noderēt, un paņēmieni, ar kuriem tās var lietot.
SALĪDZINĀMĀ VĒRTĪGUMS
Izteikums “Salīdzināmais (relatīvais) ir kanāls uz Nevainojamo (absolūto)” (Al-majazu qantarat al-Haqiqa) satur sevī šo apgalvojumu. Sūfija pieredze viņam pasaka priekšā, kā apieties ar otršķirīgām lietām, un tātad dod viņam spējas mācīt.
Kā izmantot sūfiju mācīšanu caur grāmatām vai prātnieciskiem paņēmieniem, parādot to bezjēdzību vai ierobežotību, reiz ir attēlojis Balhas Šakiks, kad viņu savos gudrības meklējumos ir apmeklējis Harūns al-Rašīds.
KALIFĀTA VĒRTĪBA
Kalifs, visā savā godībā, ir tomēr izjutis vajadzību pēc mācības par valsts un īpašuma relatīvo dabu. “Lūdz manu labvēlību,” – viņš teicis.
Šakiks viņam jautājis, vai viņš atdos pusi savu valdījumu tam, kurš pasniegs viņam ūdens malku, kad viņš ies bojā no slāpēm tuksnesī. Harūns teicis, ka dos.
Un, turpinājis sūfijs, vai viņš atdos otru pusi tam, kurš palīdzēs viņam šo ūdeni iedzert, ja viņš pats to vairs nespēs.
Harūns teicis, ka dos.
Tad Šakiks palūdzis kalifu apdomāt, kāpēc viņš savu kalifātu vērtē tik augstu, ja jau to var atdot par ūdens malku, kurš pie tam viņam nepaliks.
Cilvēki, līdzīgi kalifam, iedomājas, ka viņiem pieder kaut kas vērtīgs, un ka, atdodot daļu no tā, var iegūt kaut ko vēl vērtīgāku. Viņi bez tam nosliecas piedāvāt nevis to, no kā derētu atbrīvoties, bet to, ko var atdot, jo paši tā grib.
Tāda attieksme ir tirdzniecības pamatā un ir tiešām vēlama, kamēr aprobežojas ar tirdzniecību. No tā nāk tieksme pašam noteikt savas mācības, savu paša ceļu: “Lūdz manu labvēlību”, kā izteicies kalifs.
Bet, kā nenoguruši atgādina sūfiji, Ceļam ir pašam savas prasības, un lietām, kuras vēlas darīt cilvēki, būtu jābūt tādām, kas palīdzēs viņiem palikt šajā ceļā, kurā jau atrodas, nevis lauzties ārā no (mācību) ierobežojumiem.
Tā kā sūfiju mācības nelīdzinās tam, kā ir iekārtotas cilvēku vairumam pazīstamās mācības, tad viņi iedomājas, ka sūfiju mācības notiek pilnīgi nesakarīgā veidā. Ir vērts ieklausīties, ko par to ir teicis Aftab-ud-Dīns Ahmads savā ievadā Džilani darba “Futuh al-Ghaib” tulkojumam:
SŪFISMS KĀ ZINĀTNE
Vārds “misticisms” [kuru lieto angļu valodā, lai apzīmētu sūfismu] ir tīts nenoteiktā gaisotnē, kamēr “tasawwuf “ [sūfisms] – tā ir sakārtota zinātne ar savu likumu kopumu un pilnu izstrādātu programmu. Tā dibinās uz acīmredzamiem pieredzējumiem, kuri ir atkārtojami, kā jebkurā citā zinātnē, noteiktos apstākļos. Katram svētceļniekam ir viņa garīgajā ceļā jānoiet vieni un tie paši posmi, un šie posmi ir viegli atpazīstami pēc to sīkiem aprakstiem, kurus vienprātīgi snieguši skolotāji. Robežstabi un lamatas ir aprakstīti vienādi izsmeļošos sīkumos. Tieši tāpat kā visu citu zinātņu mācību kursi, tie satur mācekļu panākumu un sasniegumu pārbaudes paņēmienus. Tāpat kā jebkurā citā zinību jomā arī šajā ir ģēniji, kuri saviļņo pasauli…” (Aftab-ud-Din Ahmad: Futuh al-Ghaib, Lahore; Ashraf 1949, p. ix.)
SAGROZĪTA VĒSTS
Grāmatas un citus sabiedrības saziņas līdzekļus sūfiju skolotāji izmanto ar atlasi. Un mēdz būt gadījumi, kad vēstījums ir izkropļots tiktāl, ka atsevišķus variantus, tulkojumus viņi nelieto nemaz. Piemēram, ir tulkojumi, pat zinātāju veikti, kuri satur smieklīgas kļūdas. Tādi kropļojumi var notikt ar jebko, un stāvokli labot var tikai cilvēks-padomdevējs.
ZIŅU JAUNUMI
Britu radiokompānija dažas stundas pēc Saudi Arābijas karaļa nāves noraidīja ārkārtīgi satraucoša ziņojuma ierakstu, kas ņemts no Saudi radio. Varat iedomāties, ka uz to jau nu vajadzētu varēt paļauties. Tikai viena nelaime ar to, ko pārraidīja BBC; – īstenībā tā pārraidīja Ali un Vepnera boksa cīņas Klīvlendā, Ohaio štatā pēdējās minūtes komentāru čehu valodā. Kad lasi vienu otru “sūfiju” rakstu, tas skan tāpat…

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm