Sabiedriskuma un psiholoģijas iezīmes sūfiju mācībā. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu.  Ja sajūtas, ko izraisa emociju pārnese no kāda cilvēka vai kādas sistēmas uz citiem, tiek iedomātas par “īpašām”, kurpretim tās ir plaši aprakstītas un attēlotas kā parastas sabiedriskas norises un pilnveidojumi, kas gan tur slikts, ja šī patiesība tiek apstiprināta?
Jaut.: Bieži runā, ka labāk atstāt cilvēkus ar viņu ticībām, nekā iztraucēt viņu mieru.
Atb.: Ja tā ticība ir tas pats, kas ticība, ka aklās zarnas iekaisums ir sātana roku darbs, tad atstāt slimnieku pie tādas pārliecības būtu nepareizi, jo viņš var nomirt.
CILVĒKS, KURŠ NOKRITIS NO KLINTS
Var jau būt, ka nav mūsu daļa kaut ko uzspiest viņam, bet zemajā līmenī mums nekas netraucē likt viņam saprast viņa stāvokli. Tādi cilvēki dažkārt atgādina cilvēku, kurš krīt no klints. Pusceļu nokritis, tas sev saka: ”Re kā, jau pieci tūkstoši pēdu, bet nekas nav noticis – īstenībā tas ir pat patīkami.”
Mēs varam atstāt tādus cilvēkus viņu pašu izvēlē, bet nevaram nekā palīdzēt viņu stāvoklī. Bieži viņi ir tie, kuri pēkšņi uzrodas un saka: ”Es sekoju X Ceļam un atrodu to par izdevīgu, bet es gribētu paņemt klāt mazliet no tavas gudrības…”
KAS IR RELIĢIJA
Ticība kaut kam, kas īstenībā ir, piemēram, savtīga pašiegrimšana reliģiozā darbībā, būtībā ir antireliģiska. Šeihs Ibrahīms Gazur-i-Ilahi pareizi teicis:

”Tas, kas tevi noved pie Dieva, tā ir reliģija,
Bet tas, kas stāv starp tevi un Dievu, tā ir “pasaule”.”

Vai daudz dievbijīgo to apjēdz?
Tie sabiedrības zinātnes un psiholoģijas līmeņi, kurus tu savā jautājumā sauc par “pazeminātiem”, īstenībā posmam “mācīties kā mācīties” ir būtiski, jo kamēr cilvēka psiholoģija nav pareizi ievirzīta, nevar būt garīgums, kaut var būt gan apmātība, gan jutelīgums, kuru par garīgumu bieži mēdz noturēt. Tie, kuri ar tādām lietām tirgojas, maldīgi noturot tās par garīgumu, protams, ir apzināti vai neapzināti ieinteresēti atrunāt no intereses par psiholoģisku un sabiedrisku līmeni. Bet tie, kuri tiecas pēc patiesības, nevar sev tādu greznību atļauties. Kas attiecas uz sabiedrisko līmeni, tad par to tāpat kā par psiholoģisko ir kāda diža sūfija izteikums, kuram pašam nav sakara ar garīgumu, ja lietas ņem šauri.
Šeihs Abdullahs Ansari ir teicis:

Dievināšana kas ir?
Apjēgt īstenību.
Svētais likums kas ir?
Nedarīt ļaunu.
Īstenība kas ir?
Nesavtība.

Lūk, tāda ir sūfiju attieksme – un ne savādāk. Saskaņā ar sūfiju skolotājiem – nevar būt garīgums bez psiholoģijas, psiholoģiskas atskārsmes un sabiedriskas līdzsvarotības.
Tāpēc, kad tu meklē garīgumu, kam nepieciešama tāda atskārsme, tev nāksies tikt galā ar šo, ne jau manu, bet dižu klasisko sūfiju “pazeminājumu”, – ne jau es esmu šajā lietā jaunatklājējs. Bet ja tu iztēlojies, ka sūfijus nevar uzskatīt par “garīgiem” viņu nepiekāpības dēļ psiholoģijas un sabiedrisko zinātņu ziņā, tev nav paveicies vēlreiz – ne jau tikai islāma atzītie gudrie, bet visu ticību zinātnieki turpina uzskatīt sūfijus par cilvēces dižiem garīguma nesējiem.
Nav viedības, kur nav veselā saprāta, – tādos apstākļos tā nevarētu izpausties. Tie saka:


“Meklē viedību, kamēr tev pietiek spēka, citādi vari spēkus zaudēt, neguvis viedību.”

NEREDZAMAIS KAĶIS
Bet tev jāsāk kā nākas: nevar sākt no pusceļa un gaidīt labu iznākumu. Marks Tvens kā joku ir ielicis sludinājumu, ka viņš pazaudējis kaķi, tik melnu, ka tas parastā gaismā nav redzams, un vēlas to atgūt. Pie viņa ir vērsušies ap tūkstoš cilvēku, apgalvojot, ka šo kaķi redzējuši. Vai tu ņemtos mācīt jebko tādiem cilvēkiem, vai vismaz cilvēkiem ar tādu prāta stāvokli?
PRIESTERIS – LAUPĪTĀJS
Nesen Anglijā kāds garīdznieks ir izrādījies kramplauzis, kurš aplaupījis pat citu vikāru, klosteri un skolu. Viņš pieķerts mēģinājumā aplaupīt banku, pie kuras piebraucis taksometrā kopā ar savu saimniecības pārzini, kurai iegalvojis, ka tas ir labs darbs. Vai nevajadzēja papētīt tāda cilvēka psiholoģisko un sabiedrisko attīstības līmeni, pirms pāriet pie garīgām, augstām lietām? Vēl kāds garīdznieks esot šķīries no sievas un apprecējies ar burvi…

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s