Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:
1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties.
2. Izpēti aizspriedumus, pieņēmumus, kas stāv aiz tavas rīcības. Pēc tam izpēti pieņēmumus, kas stāv aiz taviem pieņēmumiem.
3. Pavisam labs ir jautājums: ”Kāpēc es to un to darīju?”. Bet kā ir ar: “Kā es to varētu darīt vēl citādi?”
4. Tu esi nogājis garu ceļu un to nepazīsti. Tev vēl jāiet garš ceļš un tu jau zini, ko tas nozīmē.
5. Varbūt tu esi attīstījies attiecībā pret kādiem cilvēkiem. Attiecībā pret citiem tu neesi attīstījies nemaz. Neviens no šiem novērojumiem nav svarīgāks par otru.
6. Ja tava vēlme pēc “labā” dibinās uz alkatību, tad tā nav labais, bet alkatība..
7. Izpaud varu ar pakalpīgumu, un tu varbūt sabojāsi vairāk kā varētu sabojāt ar nežēlību. Ne viena, ne otra attieksme nav pareiza.
8. Cilvēka, kurš apjēdz, pienākums ir rīkoties. Cilvēks, kurš neapjēdz, nedrīkst prasīt šo pienākumu; viņš var tikai censties pēc tā.
9. Nepūlies būt pazemīgs; mācies pazemību.
10. Pieņem, ka esi kaut cik liekulīgs un kaut cik nevērīgs, un tu kļūdīsies maz.
11. Atdarināt kāda krietnumu – tā ir vairāk atdarināšana kā krietnums. Pūlies mācīties, uz kā dibinās šis krietnums.
12. Nošķirtība nesatur vingrinājumu.
13. Ja tu meklē skolotāju, pūlies kļūt par īstu mācekli. Ja tu vēlies būt māceklis, pūlies atrast īstu skolotāju.
14. Jo biežāk tu kaut ko dari, jo ticamāk, ka to izdarīsi atkal. Nav nekādas pārliecības, ka tu no atkārtošanas gūsi kaut ko citu kā tālākas atkārtošanas iespēju.
15. Sākumā tu neesi sūfija tērpa un ārēju pazīmju vērts. Vēlāk tas tev nav vajadzīgs. Galu galā tas tev var ievajadzēties citu dēļ.
16. Ja tu nevari smieties bieži un pa īstam, tev nav dvēseles.
17. Kad ticība tev kļūst vairāk kā rīks, tu esi pazudis. Tu tāds pazudis paliksi, kamēr vien neapjēgsi, kādēļ īsti ir vajadzīga “ticība”.
18. Kad dervīšs (sūfiju Tarika kopienas dalībnieks – “dievišķās patiesības meklētājs”, pieticīgs un skarbs pret sevi) izrāda interesi par tavu labklājību, varbūt tas tev ir patīkami. Tomēr bieži tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl neesi gatavs nekam vairāk.
19. Kad kāds tev lūdz palīdzēt viņam kaut ko izdarīt, vai tu iedomājies, ka tas notiek tāpēc, ka viņš pats to nespēj izdarīt? Varbūt viņš ir sūfijs, kurš vēlas tev palīdzēt, piesaistot tevi savam uzdevumam..
20. Ja esi slinks, uzskati sevi par laimīgu, kad kāds tev uz to aizrāda, sniedzot iespēju laboties. Laiskums ir tavs trūkums vienmēr. Tas rāda, ka cilvēks ir pārāk ilgi bijis bezdarbībā.
Īstenībā visas šīs lietas ir vingrinājumi apmuļķot savu maldīgo, patmīlīgo “es”, kas zeļ sīkos apmierinājumos. Sūfijs tiecas uz “Fana” (izgaisināt maldīgo “es”) un “Baqa” (palikt Īstenībā). Aiz maldīgā “es”, kas ir pārejošs, stāv īstais “ES”, kam raksturīga patiesības, īstenības apjēga. Uzklausi Bagdādes Džunaīda vārdus:
“Labdabīgs baudītājs ir labāks kā sabozies pašnosaukts sūfijs.”
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 