Par svētu saukta alkatība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs.
Tomēr tuvoties daudziem sūfiju paraugiem ir vieglāk dēļ tā, ka mums jau ir tāda domāšanas veida un uzvedības noteikumu aizvietotāji, ko savam iedibinājumam un uzturēšanai nes kultūra; – pamati jau ir.
Bet dažkārt starp šīm divām pusēm ir īsta vai šķietama pretruna. Piemēram, katrs pazīst vārdā nenosauktu kāri pēc uzmanības un biežām uzslavām, kas saskanīgi iekļaujas vispārēja kopsaucējā. Vairumā cilvēces kultūru, īpaši raupjākos veidos, šis atzinības patēriņš ir iejūgts pašas šīs kultūras kalpībā. Tas nav pētīts un nodalīts kā, piemēram, ēstgriba no vajadzības pēc barības vielām un vēl no garšas, smaržas, ieraduma un negausības (pārtikas gadījumā).
Un tā, turpinot mūsu piemēru, cilvēki iekāri pēc noteiktiem mudinājumiem ir padarījuši sev par svētu – tiktāl, cik tādu alkatību augsti tur sabiedrība. Jebkurai citai tādai iekārei tiek piekārta birka “slikta”, bet sabiedrības pieņemta alkatība nēsā, diemžēl pārlieku bieži, birku “labs dzenulis”. Šī alkatības pārdēvēšana par nacionāliem, dzimtas un līdzīgiem mērķiem tikai iemūžina uzvedību ar kaitīgiem ieradumiem. Cilvēkos attīstās, teiksim, kāre pēc uzmanības; un sabiedriba teic: “Jā, tu to vari dabūt, un vienīgais, kas tev jadara, – jāmeklē mūsu atzinība ar savu labdarību, varonību” – vienalga, ko sabiedrība domātu par to, ko tā grib, vai kas tai vajadzīgs. Tādas patīkamas lietas bieži izraisa netaisnīgu attieksmi pret citām lietām.
Dēļ tā, ka upuris meklē un gūst kairinājumus, tas ir pastāvīgi pilnīgi aizņemts šajā norisē un nemana, ka ar viņu manipulē, vai ka viņš ir apmāts. Viņa rausēja uztveres spektrs šajā gadījumā ir neaptēsts. Tas ir, it kā viņam būtu taustes sajūta, bet viņš nespētu atšķirt smalku no raupja vai karstu no auksta. Atbilstoši, viņš ir neizdevīgākā stāvoklī pret cilvēkiem, kam piemīt smalkāka uztvere un arī pret savu un savas sabiedrības iespējamo daudzpusību, ieskaitot problēmu risinājumu daudzpusību.
Tā kā viņam nekad nav teikts, ka mēdz būt smalka taustes sajūta, tad (turpinot piemēru) viņš nespēj to uztvert. Tā kā viņš gūst atzinību par rupjas taustes spēju, tad viņš atrodas tādu cilvēku un iedibinājumu varā, kuri uzstāda noteikumus. Neapzinoties kaut kā izsmalcinātāka iespējamību, viņam nav cerību to atrast. Tāpēc, ka tas nepastāv viņa aizspriedumu rāmjos, viņa klanā. Vai arī viņš tādu iespējamību priekšstatīt spēj, bet kļūdās sasniegšanas paņēmienu izvēlē.
Tas, protams, ir pirmssaprātīgs, pirmszinātnisks, pirmssakārtots stāvoklis. Par to sūfiji runā kā par stāvokli “Zupai ir jābūt ar kunkuļiem” (pēc nostāsta par lauķi, kurš nespēj pieņemt zupu bez biezumiem, jo ar tādu līdz šim nav sastapies un atsakās ēst).
Tādā veidā upuris ir ne tikai neaptēsts, bet arī atkarīgais, narkomāns. Kā tādu dziedināt?
Dziedināt var pieredze. Bet vispirms viņam ir jāpieļauj kaut kā smalkāka iespējamība. Pēc tam viņam ir jāļaujas smalkajai ietekmei, bet tikai tad, kad viņš būs ieguvis “papildus spējas”, laiku un ieņēmis atbilstošu stāvokli, kas ļauj pievērsties šai problēmai. Viņš nekad to nepanāks, kamēr alternatīvas, kuras viņš iegūs, būs tikai citi atkarības veidi.
Viņam ir jāapjēdz, ka viņš darbojas kā robots, pat tad, kad ierij brīnumzāles, ko sauc par “Es nevēlos būt robots!”
Viņam, iespējams, būs jāatkārto savi mēģinājumi atkal un atkal.
Saādi savā “Bostan” (Augļudārzs) teic:

Ne katra austere nes pērli
Ne katrreiz strēlnieks trāpa mērķī.


http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s