Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, noderīgs, vērtīgs un iespaidīgs daudzās citās lietās. Savās zemākajās pakāpēs visas mācības tiecas iemācīt mācekļiem pieņemamu dzīvesveidu un uzvedību.
DZĪVESVEIDS ŠAJĀ SAKARĀ NENOZĪMĒ PIELĀGOŠANOS
Dēļ šā uzsvara uz dzīvesveidu ļoti viegli izraisās pārpratumi. Cilvēki sāk domāt, ka izskatoties pielāgojušies, tie kļūst piemēroti, vai ka viņi attīstās.
Īstenībā pielāgošanās, protams, ir daļa no cilvēku civilizēšanas, audzināšanas. Ja cilvēki pielāgojas apkārtējās kultūras lomām, tad vairāk cilvēku spēj saistīties daudz vienkāršāk. Parasti vājinās pretrunas. Piemēram, saziņa starp cilvēkiem kļūst iespējama, kad visi nerunā vienlaikus.
Var būt nepieciešams pielāgoties noteiktam sagaidāmās uzvedības veidam, lai kaut ko iemācītos. Bet kad šāda piemērošanās kļūst par vienīgo jeb galveno cilvēka īpašību, mācība ir beigusi iedarboties. Mācības vietā esam ieguvuši pieradumu – konformisma pieradumu.
Konformismam piemīt divi iespējamie ļaunumi:
(1) cilvēki var pieņemt to par “augstāku” uzvedību;
(2) cilvēki noticēs, ka viss, kas viņiem jādara, – ir jāizskatās pielāgotiem, un tādēļ viņi dabūs “vietu Debesīs”.
Visi zinām sabiedriskas sistēmas, kurās ir acīmredzams viens vai abi šie izviršanas veidi. Tie tiešām ir tik dzīvīgi, ka konformisms var tikt pieņemts par kopienas ārēju pazīmi. Bet tas ir ne tikai nevajadzīgs, – tas var būt skaidri bīstams kopienas iespējamai darbībai.
Tad kāpēc mēs sakām: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta”?
APJĒGA UN RĪCĪBA IR SAISTĪBĀ
Pirmkārt, dēļ tā, ka dzīves veids ir ielikts Mācībā, – vai nu tas ir kā uzdevums, vai tiek uzturēts ar mācībām vai vingrinājumiem, pastāv īpaša saistība starp domāšanas veidu un fizisko rīcību. Tā palīdz vingrinājumam vai mācībai iedarboties kā nākas.
Otrkārt, kad cilvēkam ir uzdots kaut ko paveikt, – kā norādītu vai sagaidāmu rīcību, – tad tas kā viņš to veic vai dara vispār, prasmes vai sparīguma pakāpe viņa patstāvīgā darbībā, – tas viss raksturo cilvēku. Var noteikt, un cilvēkam būtu pašam jāspēj pašizpētes ceļā noteikt, vai viņš attīstas, vai uzvedas kā robots. Ja viņš pamana, ka viņam ir vajadzīgi pastāvīgi mudinājumi ar draudiem vai solījumiem, tad viņš nav sevi ievirzījis pareizi. Ja viņš uzvedīsies noteiktā veidā tikai dēļ kādas uzmanības devas, tātad viņš ārēju gādību tur augstāk par mācīšanos.
Ir divi galvenie cēloņi, kāpēc Mācība cauri paaudzēm ir mainījusies daudzos ārējos veidos.
Pirmais : Mācībai ir jāatjaunojas atbilstoši laikmeta un kultūras izmaiņām.
Otrs un mūsu patreizējai tēmai atbilstošāks: “jauni” veidi tiek pieņemti, lai nepieļautu automātisku pielāgošanos, konformismu.
Īstā mācību stāvoklī māceklis tiek pārbaudīts un var parbaudīt sevi pats pēc viņa uz personīgu gribu vedoša sparīguma, kādu viņš spēj uzturēt bez ietekmēšanas, atkārtošanas, nemitīgiem aicinājumiem.
Lai rādītu, ka viņi netiek, kā mēdz teikt, “dresēti un nemitīgi mudināti”, un ka uzvedībai ir gan ārēja, gan iekšēja jēga, sūfiji lieto uzvedības paņēmienu “Malamati” (nosodījuma izaicināšana). Sūfijs var tīši ļauties apkaunojumam,- ne jau mazohisma dēļ vai uzmanības piesaistīšanai, bet lai rādītu citiem, ar kādu gatavību tie atsaucas uz ārējiem signāliem, kuri varbūt pat neko nenozīmē.
Līdzīgu iemeslu dēļ daļa cilvēku, kuri ir darbojušies dervīšu ceļā, ir saukti par “Bešara” (bez likuma), jo cauri gadsimtiem viņi ir izvēlējušies vingrināties patstāvīgi, slēpti un izvairīties no sabiedriskiem mudinājumiem, lai uzrādītu, ka izskats var būt virspusīgs (glazūra).
NOSTĀSTS PAR MUŠU
Saādi ir aprakstījis kādu visai dīvainu uzvedības-mācības piemēru no Hatima al-Asamma (Kurlā) dzīves. Viņš stāsta, ka daži pamācītāji, didaktiķi, uzskata, ka Balhas Hatims ir bijis kurls; tam neticiet. Reiz viņš ir ieraudzījis mušu, kura iekritusi zirnekļa tīklā, un ir citu labā to uzrunājis, teikdams, ka to ir piesaistījis kaut kas pievilcīgs un iekārojams, bet tā ir spējusi tikai nokļūt gūstā.
Tomēr šī līdzība ar cilvēka stāvokli ir guvusi apkārtējos sevišķu ievērību, kad tie ir aptvēruši, ka Hatima uzmanību ir piesaistījusi mušas sīkšana, kuru pārējie ir tik tikko dzirdējuši, bet tieši viņš taču ir bijis uzskatīts par kurlu.
Hatims ir paskaidrojis, ka viņš nepavisam nav kurls. Viņš izliekas, ka nedzird, jo tādā gadījumā no viņa nesagaida, ka viņš uzklausīs uzslavas vai nosodījumu, kas viņu ietekmētu. Uzskatot viņu par kurlu, apkārtējie var izteikt par viņu, ko tie īsti domā.
Interesanta atšķirība starp sūfijiem ir pārējiem ir tāda, ka līdzīgi sabiedrības pētniekiem sūfiji mēdz izlikties – kā daži nemitīgi apgalvo, mānīties, – kamēr ir vispārpieņemts neizlikties par to, kas neesi, šajā gadījumā par kurlu. Bet sūfiji vienmēr uzsver, ka gadījumos, kad viņi izliekas, viņi grib pievērst uzmanību kādai problēmai, kurpretim parastie cilvēki izliekas, lai gūtu atzinību un cieņu. Tāpēc to izlikšanās ir daudz sliktāka un nedod neko, izņemot apmānu un pašapmānu.
Sūfisma mācību programa, kuru skolotājs sastāda savam māceklim, var dažādās atdarinātāju kopienās un sadomātās “skolās” izvirst līdz konformismam un automātismam, bet atpazīt to nav grūti. Sūfiju mācības paņēmiens ir vadība, ko veic skolotājs, lai kādu veidu tā pieņemtu un lai kā tā neatbilstu citu cilvēku iedomām par to, kas tā ir, un kādai tai vajadzētu būt.
Skolotāja loma ir padarīt sevi māceklim nevajadzīgu, palīdzot viņam izvairīties no zemāko domu tīkliem un prāta paviršības. Bet kamēr šāds stāvoklis nav vēl panākts, māceklim ir jāseko skolotājam pilnīgā uzticībā kā neredzamam ceļvedim.
Dižais Gilānas sūfijs Abdul-Kadirs “Futuh al-Ghiab” septiņpadsmitajā uzrunā uzsver, ka tas līdzinās zīdītājas lomai, kurai ir jaatņem bērns no krūts, kad tas jau spēj uzņemt cietu barību. Kad izzūd otršķirīgas un zemas atkarības, Meklētājs saistās ar Īstenību tieši. Un tieši tad, turpina šeihs, vairs nav vajadzības būt māceklim.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 