Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu vai kaut ko tādu.”
RIETUMU VIEDAIS
Kā teicis kāds rietumu viedais, kritikai ir jāiziet šādas pakāpes:
1. Tas nav iespējams.
2. Iespējams tas ir, bet nav lietderīgs
3. Lietderīgs tas ir, bet es jau to sen zināju.
Tad kritika var beigties.
SLIMNIEKS, KURŠ LAMĀJĀS
Citu nopēluma izturēšana var būt daļa no laba darīšanas tiem. Saādi “Bostan’ā” var izlasīt nostāstu par slimnieku, kuram palīdzējis dižais sūfijs Maarufs no Karhas. Slimnieks viņu lamājis, un Maarufa sieva jautājusi, kāpēc viņš turpina kalpot tik nepateicīgam cilvēkam.
Maarufs atbildējis, ka pacietība ir daļa no palīdzības slimajam, – viņš ir piebildis, ka slimnieks nenomierināsies, kamēr viņam neļaus izgāzt savu niknumu.
Mani diez ko neinteresē kritikas izbeigšana. Bet kā būtu ar kritikas vērtīguma uzlabošanu; lai tā kļūtu lietderīgāka? Tajā daudz kas ir tik slikts, ka pat nevēlamu parādību kritika ir neiedarbīga, īpaši tad, kad kritiķis izrāda savu īgnumu un noskaņojumu, nevis veido labvēlīgus priekšnoteikumus.
Herātas šeihs Abdullahs Ansari, dižs sūfiju skolotājs, ir patiesi teicis:
Cita ļaunumu var novērst; no sava glābiņa nav…
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 