Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, nedz intereses par reliģiju, misticismu, “garīgām lietām”, tomēr to kļūst arvien mazāk.
Tie, kas vēlētos, ir tie, kurus kaut kad ir pievilcis īstas iekšējas norises uzplaiksnījums. Varbūt viņi ir satikuši kādu, kas ir bijis iesaistīts tāda veida norisēs, varbūt ir lasījuši kādus rakstus. Viņi ir gribētāji, jo tic, ka, būdamiem par to dzirdējušiem, varbūt pat mēģinājušiem tā dzīvot, tiem ir priekšrocība uz to.
Vispār, cieša saskarsme ar gribētājiem rāda, ka viņu tieksme ir visai pavirša. Kā teiktu psihologs, viņa šķietamā vaina ir vēlme uz sistēmu, kura atbilst viņa priekšstatiem, dēļ tieksmes uz ne vairāk kā kaut kādu personīgu līdzsvaru.
Varbūt viņam ir spējas. Visbiežāk viņam nav vajadzīgās attieksmes. Protams, viņš tiecas uzskatīt, ka pareiza attieksme viņam ir. Par tās trūkumu viņš apvaino citus.
Gan vieniem, gan otriem ir jāmāca sūfiju attīstības filosofiju, sākumā iepazīstinot ar tās viedokļiem un dažiem tās līdzekļiem. Tas nav vienkārši, jo pretēji parastiem uzskatiem, ka “tam ir jābūt grāmatās”, vai “nevēlos apgrūtināt sevi ar grāmatām, bet gribu to saņemt no miesīga cilvēka”, šajā ziņā ir maz vispārēju skaidrojumu. Bet tieši tāpēc ir un vienmēr ir bijušas sūfiju skolas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc skolas pavirša novērotāja ieskatā iegūst mulsinoši dažādus ārējos veidus.
Kā teic Akhlak-i-Muhsini:
Putnam, kurš nepazīst saldūdens garšu,
Knābis sāļā udenī vienmēr.
VAI TAVS KNĀBIS NAV SĀĻĀ ŪDENĪ?
Sālsūdens, jūras ūdens sūfijiem nozīmē “šī pasaule”. Parasts cilvēks iedomājas, ka īstāks loģiski ir tas, ko viņš ātrāk uztver, piemēram, vieliskas lietas un (viņam) acīmredzamas atziņas. Bet sūfijs saka, ka tā saucamās konkrētās lietas nav pieredzētas, bet ir izsecinātas.
Tu izsecini uguni no dūmiem, un dūmi var šķist īsti, tomēr to slēptais īstums ir uguns. Kad pāriet ieradums vērtēt tieši taustāmas lietas kā svarīgākas par smalkākām, pēdējās kļūst uztveramas. Sūfiju mācība ir veltīta šim uzdevumam.
Tieši tāpēc dižais šeihs Abdul-Karims Džili ir teicis:
Patiesību, īstenību [al-Haqq] jūt un uztver:
Šī pasaule [ma’qulun] tiek izsecināta.
Kamēr vien cilvēks otršķirīgas lietas (ieskaitot savu otršķirīgo patmīlīgo “es”) notur par pirmšķirīgām, viņš neuztvers smalkākas lietas ar īstāku izcelsmi – Īstenību un cilvēka Būtību.
TIKŠANĀS AR TRIM DERVĪŠIEM
Es Vidējos Austrumos satiku trīs dervīšus un pajautāju tiem, vai viņi nav sadūrušies ar meklētājiem no Rietumiem. “Bieži”, – tie atbildēja. Jautāju, vai viņi tiem kaut ko mācījuši. “Notiek tā,” – viens no viņiem atbildēja, – “viņi ierodas un saka “māci mūs”, un mēs pūlamies gan sēdot kopā ar tiem, gan aizejot un attālinoties, lai sazinātos tiešas uztveres ceļā.” Tad es vaicāju, kas notika tālāk. “Vienmēr viens un tas pats. Pēc divām-trim dienām tie atkal dodas tālāk, sūdzoties, ka nedarām to, ko solījuši.”
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 