Īsta un ārišķīga pašattīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir,  lieto tā daļu, kas samērā viegli kļūst standartizēta.
Dīvaini, ka daudzi, kuri ir dzirdējuši par tādu norisi un ir saskatījuši to citos, domā, ka paši ir pasargāti vien ar to, ka nemitīgi apgalvo, ka “cilvēks kļūst nedzīvs, standartizēts”. Bet pati tāda daudzināšana jau automatizē, standartizē cilvēku. Tādu “teorētiķu” atbrīvošanās ir tālāka nekā “neiesvētīto”, kuri neko par to nav dzirdējuši.
No robota stāvokļa var aiziet, lietojot paņēmienus tā apiešanai, apmuļķošanai. Bet pirmām kārtām mums ir jāaptver pietiekami dziļi, nevis bieži vai uzbudināti, ka tas tiešām ir nepieciešams. Otrkārt, mums ir jāizpēta, vai šis cilvēks ir spējīgs atbrīvoties no automātisma. Treškārt, mums ir jānosaka tieši viņam piemērota atveseļošana. Ceturtkārt, mums ir jānovērtē, vai viņš pacietīs šādu iedarbību.
Tas viss pieder pie īstas sūfiju mācības paņēmienu un īpašas izpētes nolūkiem.
Daži cilvēki, kuri mēģina gūt labumu no sūfiju mācības darbības, iekšēji ir noskaņoti saglabāt savu automātismu. Manuprāt, tā ir īstā problēma. “Rūpju važās par bārdu un turbānu,” – teikts Šams-i-Tabriza krājumā,- “kā gan tu gūsi dižu malku no diža kausa?”
Dhun’Nuna vārdiem, cilvēka robotveidīgums ir pārvarams ar tiekšanos “būt tādam, kāds biji tur, kur biji, pirms biji”.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm