23 mācību padomi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?

Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi.

***
Ja tu esi pielāgojies būt ikdienas dzīvē atbalstīts un virzīts ar sabiedrisku, psiholoģisku un līdzīgu ietekmi, tad ir joma, kurā tu vispār nepastāvi. Tie cilvēki, kuri sabrūk bieži vien nepiespiestajā dervīšu gaisotnē, un kuri slaistās, kļūst citiem apnicīgi vai meklē piesaistīt vai iegūt uzmanību, tie sabruks, un neviens tiem palīdzēt nevarēs.
***
Pūlies paturēt prātā, vai ja nevari atcerēties, pūlies padarīt par savu šādu domu.
Daudzi cilvēki, kuri iedomājas, ka viņi ir kopā ar mums tāpēc, ka atrodas mūsu tuvumā, vai tāpēc, ka ir it kā ar mums dēļ atbilstības vienkāršiem kritērijiem (likumpaklausība, kopīga ideoloģija), daudzi no viņiem ietekmes ziņā te vispār nav. Ja tu esi viens no tiem, mēs nevaram izdarīt tavā labā neko. Ja tu esi kā parasts cilvēks,- tas ir, ja tu tiecies “būt klāt” tikai dēļ aprobežotas un pirmatnējas izklaides, un tomēr tā ir tikai tieksme, nevis dzīvesveids, tad varbūt mēs kaut kādu attīstību sasniegt varam.
***
Atceries, ka cilvēki ir tik ļoti vienādoti, ka viņu reakcijas
(uz dažādām dziņām) novērotājam nav vajadzības atzīmēt katra atsevišķa cilvēka īpašu vadošu prātu. Drīzāk viņš pamanīs kāda atsevišķa ārēja prāta esamību, un cilvēkus uzskatīs par tā gribas izpaudumiem.
***
Iegaumē šo.
Īstenībā visas tev zināmas sabiedriskas iestādes lielā mērā darbojas, mūsu alkatības uzturētas. Tās mūs pievelk, jo tas, ko tās saka vai dara, uzrunā mūsu alkatību. To slēpj tikai to izskats. Ja tu pārtrauksi klausīties to vārdos un meklēsi to darbus, tu to pamanīsi drīz.
***
Atceries, ka alkatība sevī ietver alkatību nebūt alkatīgam. Ja kāds saka: “Neesi alkatīgs, esi dāsns”, tu varbūt šos vārdus sapratīsi kā aicinājumu pārvērst alkatību dāsnumā. Tomēr tā paliks alkatība.
***
Ir kādas lietas, kas jādara savā labā. Starp tām ir tev norādīto mācību līdzekļu apgūšana. Tu vari to vienkārši padarīt – un tādā veidā sasniegt īstas vērtības – ja vien izslēgsi ļaušanos tūlītēja apmierinājuma gaidām.
***
Visiem mūsdienu kopienu dalībniekiem ar nedaudz izņēmumiem būtu jāattīstās no primitīvas tikumības uz augstāku. Primitīva tikumība ir tā, kas tev kā bērnam saka, ka godīgums padarīs tevi laimīgu, nesīs veiksmi, novedīs pie augstākām lietām. Godīgums, un to tev tagad var pateikt, ir būtisks kā rīks, kas nav jāpielūdz kā reti sastopams jūtelības pilns ideāls.
***
Sūfijiem ir savi nepiemērotu cilvēku atturēšanas paņēmieni. Tu varbūt zini tikai vienu vai divus paņēmienus. Pievērs vērību paņēmieniem, kuri, piemēram, attur, izraisot cilvēkos secinājumu, ka tie ir nevērtīgi.
***
Tas, ko tu vari pieņemt kā pievilcīgu, vai pat ko mēs piedāvājam kā tev pievilcīgu, varbūt nepavisam nav paredzēts kā tāds. Tas, kas tevi vai citus pievelk, mūsu gadījumā var būt mūsu izveidots rīks, kas ļauj mums novērtēt tevi (vai citu) kā nepiemerotu.
***
Var ļaut vai atteikt daudz iedarbīgākā, smalkākā, lietderīgākā veidā, ko cilvēki, kuri ļaušanu vai atteikumu iedomājas kā ārēju novērtējumu, nemaz nepamana. Ja tu sagaidi kādu labvēlības vai “paaugstinājuma” zīmi, zini, ka neesi tam gatavs. Attīstība nāk ar spēju mācīties, un apturama tā nav. Ja tu esi tā cienīgs, nekas nespēs nostāties starp tevi un apjēgu.
***
Jebkurš vai jebkas var nostāties starp tevi un apjēgu, ja tu neesi tās cienīgs.
***
Vairāk tu vari iemācīties tiešas saskarsmes ar apjēgas avotu pusstundā (nav nekādas nozīmes saskarsmes iemeslam vai pārneses subjektam), nekā ārēju pūliņu gados.
***
Tu vari mācīties un apgādāt sevi ar neredzamu apjēgu, kura izvērsīsies vēlākos attīstības posmos. Tikai tie, kuri uzstāj uz tūlītēju uzmanību, grib vēl kaut ko.
***
Skolotāja darbs ir atmodināt mācekļa spējas, nodrošināt vajadzīgo, kad tas ir lietderīgi, virzīt mācekli uz attīstību. Nevis ietekmēt, radīt stingrības, spēka, svarīguma, vispārējas informētības, zināšanu vai kaut kā cita iespaidu.
***
Plānveidīgas nodarbības vai uzvedības veids var būt vērtīgs, kad tas ir lietderīgi. Ja tā nav, tas var būt kaitīgi.
***
Tie, kas meklē plānveidīgumu kā galveno noteicošo gan cilvēkos, gan mācību līdzekļos, – tie meklē sistēmu tādā posmā, kam tā nav domāta. Tā rīkojas bērni un mežoņi, kuri prasa zināšanas, kas izskaidro visu vai padara iespējamu “visu”.
Plānveidīgumu tomēr piedāvā tie cilvēki, kuru darīšana ir piedāvāt ērtības un mierinājumu mērķa vietā.
***
Ja tu meklē apskaidrību vai apjēgu, kad īstenībā tev vajag tikai zināšanas vai atpūtu no ārējām ietekmēm, tu negūsi
neko. Ja tu zini, ko tev vajag, ej un ņem.
***
Ja tu uzturi paradumu spriest par lietām jomās, kurās tās nav lietojamas, tu spriedīsi savām vajadzībām neatbilstošā veidā.
***
Tu nevari strādāt augstākā līmenī, lietojot zemāka līmeņa jēdzienus, valodu un pieredzi. Augstāka līmeņa darbība ir paņēmienu un attieksmju izvēle.
***
Galīga nejēdzība, kas atņem tev spēju īsti mācīties virs sasniegtā līmeņa, ir iedomāties, ka viena lieta ir tas pats, kas otra. Ja tu iedomājies, ka grāmata ir sviestmaize, vari mēģināt to apēst, un zaudēsi iespēju iemācīties to, ko grāmata spēj sniegt. Ja tu vēl iedomāsies, ka esi “atvērts”, vai “strādājošs”, vai kārs uz mācīšanos, kad īstenībā tikai spēlē sabiedrisku spēlīti, tu neko neiemācīsies. Un cilvēki, kuri atteiksies spēlēt šo spēlīti kopā ar tevi, protams, agri vai vēlu sāks tevi kaitināt.
***
Cilvēku apvienības var pieņemt divus veidus: kopienas, kuras ir dibinātas savu dalībnieku tieksmju izpaušanai vai sasniegšanai; un otras, kuras pastāv, lai gūtu vai sniegtu vajadzīgo. Vēlmes un vajadzības nav viens un tas pats. Atšķirība ir zināšanā. Ja cilvēki zin, kas tiem ir vajadzīgs, tie nekad neputros vēlmes ar vajadzībām.
***
Ja tu vēl neatpazīsti atšķirību starp viedokļiem un īstenību, tu vari
to pētīt dienas un nedēļas laikrakstos.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s