Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, piemīt tāds literatūras pētniecības un vērtēšanas paņēmiens, kas skar tikai sūfiju literatūras ārējo čaulu.
Cilvēki šādu varbūtību pieņem nelabprāt, daļēji tāpēc, ka daudz kas no sūfiju rakstiem ir arī klasiskā literatūras mantojuma daļa; viņi uzskata, ka tai ir jābūt pieejamai tikai dēļ tās izcelsmes, daudzveidīguma, izsmalcinātības, vārdu krājuma un tā tālāk.
Teikt, ka visi šie lieliskie raksti satur kaut ko tādu, ko neaptver pat to pašpasludinātie lielākie piekritēji, – nozīmē izraisīt viņu rupji apvainojošu pretošanos. Bet ja nu tā ir noticis, tas ir jāpasaka. Patīk tiem vai nē, sūfiju raksti nav rakstīti stīviem komatu skaitītājiem, austrumu pētniekiem un dažkārt pat ne mūsdienu paaudzei. Ir čaula, ko saredz visi. Bet kodolus var sakrāt vienīgi tie, kas pazīst čaumalas un prot sasniegt kodolu.
No rakstu lietišķa lietojuma viedokļa izteikumu iekalšana, pievilcīgāko daļu atlase, izdevumu un rokrakstu salīdzināšana, jūtu vai prāta apmierinājuma meklēšana, – tas viss ir no citas jomas, kas neskar šiem rakstiem piemītošo iekšējo iedarbīgumu.
Nenoliegsim, ka par to bez aplinkiem jau ir runājuši tādi meistari kā Rūmī. Neviens to nepamana – tie tikai traucas studēt Rūmī. Iznākums ir šāds: tie uzsūc mācību līdzekli kopā ar pretlīdzekli, iznīcinošu vai aizklājošu līdzekli, kādā tas ir ietīts. Vienīgā ietekme ir kulturāla tikai tādā šā vārda nozīmē kā to lieto cilvēces pētnieki (antropologi).
No sūfiju redzes viedokļa tādiem cilvēkiem, protams, ir tiesības uz savu vērtējuma līmeni. Stāvokļa nopietnība kļūst acīmredzama, kad tie sāk mācīt citus, – spējīgākus apjēgt vairāk, – lietot rakstus tikpat pavirši kā to dara paši.
Un šajā ziņā ir kaut kas jāsaka un daudz jādara.
Tādi sagatavotu cilvēku dzīves apjoms ir nabadzīgs, bet to uztvere (sūfiju uzskatā) ir sīka. Dažkārt tos vada kādas dziņas, un tie izvērš bīstamas burtkalpu (doktrināras) vai teoretizējošas (akadēmiskas) dabas tieksmes.
Lūk dažas sūfiju rakstu īpatnības:
1. Ir grāmatas vai to daļas, kas paredzētas lasīšanai noteiktā kārtībā.
2. Ir grāmatas vai to daļas, kas jālasa īpašos vides apstākļos.
3. Dažas ir jālasa balsī, dažas klusējot, dažas vienatnē, dažas kopā ar biedriem.
4. Dažas ir tikai paskaidrojuma vai cita satura pārneses līdzekļi, kas parasti tiek uzskatīts kā svešs vai otršķirīgs attiecībā pret (ārējo) tekstu.
5. Dažu lietojums ir ierobežots vai tām ir īslaicīga ietekme, un tās ir paredzētas kopienām noteiktās vietās, noteiktā attīstības pakāpē vai ierobežotā laika posmā.
6. Dažiem veidiem ir slēpta nozīme, kas nes sakarīgu, bet maldinošu (ārēju) nozīmi, – aizsarglīdzekļus atdarinātāju atturēšanai.
7. Dažas ir piebārstītas ar tekstiem, kuri ir ar nodomu sastādīti pienācīgi nesagatavotu cilvēku mulsināšanai vai novirzīšanai viņu pašu labā.
8. Dažas grāmatas satur pavisam citas iespējas, un tās ir pavisam citas jēgas pārneses līdzeklis, nekā to saturs. Tās sākotnēji nav bijušas paredzētas lasīšanai vispār.
9. Sūfiju raksti ir daļa no rūpīgi izstrādāta plāna. To nepiedienīga lietošana neved ne pie kādām pastāvīgām vērtībām.
Sūfiju mācības un dažkārt arī to atslēgas, atrisinājumi ir iebūvēti arī pavisam citādos līdzekļos, kurus nezinātāji neatpazīst kā Sūfiju rakstus. Daudzas no šīm mācībām īstenībā ir meditācijas ierosinātāji. Tām ir dziļa iedarbība, kādu gandrīz nepazīst ikdienišķi formālisti, apsēstie, atdarinātāji vai okultisti.
Daudzi cilvēki iepazīstas ar visiem sūfiju klasiķiem vai citādiem sūfiju rakstiem, kādiem vien tiek klāt, iedomājoties, ka spēs gūt labumu. Citi atkal iedomājas, ka ir jau guvuši. Bet tā kā tādi cilvēki nespēj pārņemt piedienīgu mācību intensitāti vai paņēmienus, uz kuriem dibinās mācību plāns, viņi negūst rakstu barojošo un attīstošo saturu.
Pat pilnīgi iepazīstot sūfiju rakstus, kādā brīdī turpmākas attīstības labad ir jāpielāgojas Mācības paņēmieniem, kuri paši dibinās “dižajā plānā”, kas atklāj šīs ārkārtējās dārgumu glabātavas bagātības.
Nekāds atlases veids, nekāds pētīšanas veids no A līdz Ž, nekāda vienkārša gremdēšanās “sūfiju domāšanā”, nekāda piedalīšanās Sūfiju vingrinājumos vai ritos nevar atvērt piekļuvi dziļam sūfiju saturam, ja tas notiek patvaļīgi (bez paņēmienu zinātāja klātbūtnes).
Cilvēki var iedomāties, ka kaut ko ir guvuši. Tas ir raksturīgi katrai un visām mācībām, reliģijām utt. Tas, ko viņi ir guvuši, ir daudz paviršāk kā paši iedomājas.
Tādi ir daži iemesli, kāpēc sūfiju līdzekļu izpaušanu ir jāpārvalda īpašai un tieši šim nolūkam veidotai skolai.
Sūfiju līdzekļi nepieciešamības dēļ ir izstrādāti tā, lai to īsto nozīmi uztvertu tikai cilvēki, kuri sasnieguši tādu attīstības pakāpi vai stāvokli, kurā spēj no tiem gūt labumu. Cilvēki, kas tādi nav, pieņem paviršas, jutelīgas vai maldinošas sūfiju līdzekļu “nozīmes”.
Šāda ievirze ir pielīdzināma dzīvnieku un cilvēku uzvedībai, kuri atrodas dažādās izpratnes pakāpēs un dažādos prāta stāvokļos. Tādus piemērus, kas rāda prāta kļūmīgu darbību, var redzēt līdzīgos parastās dzīves stāvokļos ikdienas. Tādus stāvokļus rāda daudzi sūfiju joki, pat laikraksti ir pilni ar tādiem. Padomājiet par šo:
AIZSARGĀJAMS PIEMINEKLIS
“Raidas pilsētas padomes locekļi Vaitas salā vakar uzsprāga smieklos no Vaitholla (valdības departamenta) paziņojuma, ka Jūrskata muliņš ir iekļauts vēstures un arhitektūras pieminekļu sarakstos. Muliņš ir nojaukts jau 1952. gadā.” (Daily Express (London) 6 October I971).
Pareizas informācijas trūkums un tā pamatā esoša nespēja to sameklēt kopā ar pieņēmumu, ka lietas ir tādas kā to iedomājas kāds saraksta sastādītājs, ir nodrošinājis neesoša muliņa aizsardzību. Daudz lielākā mērā kā ar būvēm šāds domāšanas veids rosās, kad ir darīšana ar idejām, rakstiem un cilvēkiem. Šāds domāšanas veids tieši tāpat darbojas dažādās lietās.
Nav pat jābūt cilvēkam, lai izdarītu pieņēmumus, kuri iznākumā vai nu neder, vai kaitē:
PĒRTIĶIS UN GALVA
“Kādu cilvēku Kualalumpurā Malaizijā nācās ielikt slimnīcā dēļ kakla saišu sastiepuma, kuru tas guvis, kad kāds pērtiķis, kurš bijis iedresēts vākt kokospalmu augļus, uzlēcis tam uz pleciem un sācis tam griezt galvu.” (Daily Express (London) 29 November 1969).
Nešaubīgi, šis pērtiķis, iedresēts, arī ieslēgtu neesošu būvi “aizsargājamu” lietu sarakstā.
Saziņas norisē ir jāņem vērā tas cilvēks, kuram padod ziņu. Apdomājiet to un salīdziniet ar stāvokli, kad kāds nopērk grāmatu un lasa to atbilstoši saviem ieskatiem par grāmatā teikto.
SUNS UN PUSDIENAS
“Kāds šveiciešu pāris ir ziņojis laikrakstam “Blick”, ka viņi paņēmuši savu pūdeli līdz uz Honkongas restorānu un rādījuši, ka to vajadzētu pabarot, ar zīmēm attēlojot oficiantam ēšanas norisi. Pūdelis aizvests. Kad oficiants atgriezies ar trauku, pārsegtu ar sudraba vāciņu, viņi sapratuši, ka traukā ir viņu suns, cepts un garnēts ar pipariem un bambuka dzinumiem” (The Times (London) 21 August 1971).
Ir ziņots, ka šis pāris bijis satriekts un pārdzīvojis emocionālu šoku. Daudzus sūfiju skolotājus, piemēram, Rūmī, kurš savā “Fihi Ma Fihi” un “Masnavi” atspoguļojis cilvēku apiešanos ar garīgiem līdzekļiem, ietver gandrīz tāda pat traumējoša gaisotne.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 