Jaut.: Vai Rietumu sabiedriskajā un kultūras mantojumā ir rodami tādi nostāsti un apraksti, kuri atspoguļotu vai darītu pieejamas tādas īpašas zināšanas, uz kādām tik bieži atsaucas Austrumos?
Atb.: Tādus piemērus noteikti var atrast, bet jautājums ir par to, ka to izpratne Rietumos parasti ir novazāta – “Iedodiet sunim sliktu vārdu un varat tad viņu pakārt”. Rietumu literatūrā un vārdiskajā mantojumā ir daudz joku un nostāstu, kurus var lietot viedības attīstībai. Tomēr ir pieņemts tos dēvēt vai nu par īsajiem stāstiem, vai smieties, lietojot to “jocīgo pusi”. Iznākumā cilvēki tiek padarīti neuzņēmīgi pret to ietekmi, kādu šādi līdzekļi varētu veidot dziļākas apjēgas atmodināšanā.
Jaut.: Kāpēc tas nav noticis ar Austrumu literatūru?
Atb.: Tāpēc, ka doma par “pērli, kura ir slēpta (necilā) gliemežvākā” nemitīgi tiek atkārtota un uzturēta dzīva. Ir visai uzjautrinoši, ka šī doma ir pietiekami bieži uzsvērta austrumu nostāstu tulkojumos un atstāstos rietumu valodās, apgalvojot, ka šāda doma tiek uzturēta kā varbūtēja iespējamība. Nemitīgi apgalvojumi, ka gliemežvāks var saturēt pērli, tā vietā, lai gliemežvākus vienkārši piedāvātu, paver rietumu lasītājam iespēju meklēt šādu saturu nostāstos ar austrumu garšu, kamēr rietumu stāstos tādu nepieļauj.
Jaut.: Vai ir kāds gatavs piemērs?
VARONĪGAIS VĪRS
Atb.:
Ņemiet nostāstu par kādu sievieti, kura ir atteikusies iziet pie vīra, jo viņš “nav bijis veiksminieks”. Viņa paziņojusi, ka vēlas iziet pie varoņa. Nu cilvēks devies uz Āfriku, kur drīz kļuvis par pasaulslavenu pētnieku. Kad atgriezies lūgt roku, sieviete pa to laiku jau bijusi apprecējusies. Viņš vēlējies zināt, kurš tad ir tas spīdeklis, kurš iekarojis viņas sirdi, lai izteiktu tādam cilvēkam savu cieņu. Viņa atzinusies: “Viņš ir tikai profesionālis golfa klubā tepat tālāk pa ceļu”.
Kāds rietumu rakstnieks ir šo nostāstu kropļotā veidā izvērsis novelē. Līdzīgu nostāstu dziļumu, viedību un visu to spēku aizēno Rietumiem raksturīgā tieksme meklēt tikai, ar ko stāsts beigsies, jokus joka pēc, raksturojumus, intrigu, kāpinājumu un atslābumu un tā tālāk.
Šādi lasot zūd nostāsta pārējās vērtības. Bet ja tas būtu pasniegts austrumu ietvarā, tad pat rietumu lasītājs spētu nostāstā ieraudzīt kaut ko ar lielāku pamācošu vērtību. Un tādu piemēru ir desmitiem.
Vairums, kaut ne visi, Rietumos līdz šim apgrozībā esošu vārdisku līdzekļu ir bijuši liekvāržu vai okultistu piesavināti. Kaut kas tomēr ir palicis, un daudz ko vēl varētu atjaunot.
STĀSTS PAR AUSI
Atrast Rietumos līdzīgus rakstus ar uzskatu sadursmēm, jokiem, nostāstiem un norisēm var bieži. Tomēr, tur nav prasmes tos lietot, lai gan attīstīt to var.
Viens no sūfiju pamatuzdevumiem ir sniegt cilvēkiem iespēju paraudzīties uz sevi kā uz tādiem, kādi viņi īstenībā ir, un kliedēt to iedomas par sevi vai par to, ko viņi dara. Lūk, kāds rietumu joks, kurš ir pietiekami labs kā sūfiju uzskatāmības nostāsts:
Kāds cilvēks aizgājis uz Van Goga izstādi Ņujorkā. Tur ir bijis tik daudz ļaužu, ka līdz gleznām nav varējis tikt. Aizgājis projām, nogriezis ausi sālītam vērsim, ielicis to rāmī, tad aiznesis uz to izstādi un piekāris savu kompozīciju ar nosaukumu “Van Goga auss”.
Cilvēki saskrējuši pie šā darinājuma, un viņš nu ir varējis piekļūt gleznām, reizē parādot ļaudīm, ka viņi te ir dēļ sajūtu kairinājuma.
Sūfisma sakarā šādu nostāstu lietotu gan norādei uz atšķirību starp skaistuma jūtām un sajūtām, gan arī, lai iesaistītie cilvēki paraudzītos uz sevi – kas viņi īsti ir.
Rietumos tomēr šādus nostāstus parasti pasniedz kā tikai jokus, sniedzot klausītājam izklaidi un varbūt atvieglojumu par to, ka viņš tur nav bijis, vai arī pārākuma sajūtu pār tiem, kuri ir tik veikli “iznesti cauri”.
Ir saistoši atzīmēt, ka rietumu cilvēks vēlas zināt, vai viņa vēsturē ir kādas paražas, kuras viņam var palīdzēt, kamēr austrumu cilvēks tiecas noskaidrot, vai viņam noderēs tas vai cits līdzeklis, neatkarīgi no izcelsmes.
Atceros senu parunu. Bērns saka: “Šis vanags ir balts”, bet pieaugušais sev jautā: ”Nez, cik asi tam nagi?”
Un es ceru, ka mēs neaizmirsīsim, ja jau par to runājam, ka Rietumu augstāk vērtētais garīgais mantojums nāk, un tas jāteic ne bez lepnuma, no Vidējiem Austrumiem un īpaši no Vidusjūras austrumu krasta…
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 