Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr.
– Sūfiju mācību mērķis ir izraisīt augstākas apjēgas piedzīvojumus, nevis vienkārši apgādāt cilvēkus ar zināšanām vai tirgoties ar jutelīgām dziņām.

Citu paņēmienu vidū sūfisms ir attīstījis raksturīgu mācību paņēmienu, kas ir gandrīz nezināms ārpus Ceļā uzņemto loka. Šis paņēmiens, ko sauc par “Iespaidīgu Nostāstu Uzskatāmību ”, ir īpašs mutvārdu daiļrades un rakstu lietojums.
Kaut pavirši skatot var šķist, ka sūfiju nostāsti sniedz tikumu pamatus vai ir domāti izklaidei, tas tomēr nav kāds literatūras paveids, kā to parasti uzskata. Pirmkārt, tie ir mācību līdzekļi, literāri tie ir gadījuma pēc. Ļoti daudz Persijas klasisko dzejnieku un rakstnieku ir atzīti sūfiji, un viņu darbi satur tādas pat iekšējās telpas, kādām pievēršos es.
Sūfiju nostāsti un kādi cita veida sūfiju izteikumi kultūras cilvēkiem ir vērtējami tiklab kā zināšanu nesēji, kā arī norādījumu sniedzēji un tā, ko sauc par “ietvaru apskaidrības uztverei mācekļu prātos”, nodrošinātāji.
Grāmata, par kuru runājam, ir rakstīta angļu valodā ar nolūku saglabāt tajā ne tikai nostāstu izteiksmi, bet arī noderīgumu sūfiju mācībai.
Sūfiju nostāsta raksturīga iezīme ir, ka tā uzbūve ļauj prātam priekšstatīt mijiedarbību zīmējumus jeb virknes. Kad lasītāja prāts ir iepazinis tā uzbūvi, viņš spēj izprast tādus jēdzienus un pieredzi, kam ir līdzīga uzbūve, bet kas darbojas augstākos uztveres līmeņos. To varētu pielīdzināt attiecībai starp rasējumu un gatavu izstrādājumu.
Saskaņā ar sūfiju mācību šis paņēmiens var sniegt cilvēkam apskaidrību atbilstoši viņa spējai aptvert. Tas var veidot būtisku daļu no sagatavošanās vingrinājumiem māceklim.
Mācības norise ietver iziešanu ārpus nostāsta ārējā satura, netraucējot mācekļa spēju izprast un izbaudīt tā joku vai citas ārējas īpašības.
Sūfiju aprindās mācekļiem ir pierasts iegremdēties viņiem ieteiktos nostāstos, lai viņi gūtu piekļuvi to daudzajām nozīmēm tā un tad, kad tas ir noderīgi viņu attīstībai. Šajā pēdējā posmā laiku pa laikam var būt vajadzīga viņa skolotāja palīdzība, lai noteiktu tādas attīstības laiku un vietu.
Tieši tādēļ tiek teikts, vecmodīgā valodā, ka sūfiju nostāstos ir slēpts “nenovērtējams noslēpums”, kas “atklājas ar mācekļa skolotāja spēku”.
Šo īpašo nostāstu iztirzāšana atņem tiem to noderīgumu,- tāpat kā vairs neder veseris, kam ir izņemts kāts. Kopš neatminamiem laikiem nostāsti ir lietoti kā apjēgas nesēji un izpratnes rīki. Bet tos ir pienācīgi jāizdzīvo. Lūk viens no dažiem, kuri var palīdzēt šādam piedzīvojumam, un vairāk te nekas nav sakāms:
CEĻOJUMS
Reiz, kādam cilvēkam ceļojot kopā ar Sūfiju skolotāju, ir uznākusi nakts, un abi bijuši noguruši un izsalkuši. Skolotājs kādā necilā mājelē ir palūdzis paēst, un saimnieks, nabadzīgs vīrs, ir devis visu, kas tam bijis.
No rīta sūfijs teicis: “Esi svētīts tu un tavs nams,” – un ceļinieki devušies tālāk.
Dažus soļus pagājis, māceklis teicis:
“Mēs tak neatlīdzinājām šim cilvēkam par viņa dāsnumu. Vai nevari dot tam kaut ko nozīmīgāku par vienkāršu svētību?”
“Viņš saņēma pietiekami.Vairāk nebūtu labāk,” – atbildējis skolotājs.
Bet līdzjutīgais māceklis ir pieliecis galvu un ar vislielāko cieņu, uz kādu bijis spējīgs, uzstājis uz to, ka “katram ir jādara citu labā viss, ko viņš spēj…”
“Labi,” – teicis sūfijs,- “parādīšu tev, kas notiks.”
Viņš pagājis atpakaļ, pasaucis saimnieku un teicis:
“Tavā dārzā zem tās un tās ābeles ir aprakti dārgumi. Izroc tos un dzīvo cepuri kuldams.”
Ceļinieki atkal devušies projām un ceļojuši veselu gadu. Sagadījies, ka viņi atkal abi noguruši un izsalkuši nonākuši turpat un ieraudzījuši, ka pazīstamās mājeles vairs nav. Tās vietā stāvējusi pils. Kādreizējais laipnais saimnieks tagad bijis liels kungs, un visi apkārt ir cietuši no viņa varmācības.
“Nu, ko teiksi?” – jautājis skolotājs.
“Tagad saprotu, kas ir noticis,” – atbildējis māceklis. “Bet ja tu zināji, kas notiks, kāpēc darīji, ko lūdzu, un īstenībā padarīji šo cilvēku par varmāku?”
Skolotājs pamājis ar roku, un māceklis pamanījis, ka viņi ir atgriezušies apstākļos, kādi bija pirms gada. Varmāka pazudis bez pēdām, un viņi ir raudzījušies necilā zemnieka smaidīgajā sejā, kurš ir mājis tiem atvadas. Vienlaikus māceklis aptvēris, ka nozudis arī sūfiju skolotājs. Kopš tā brīža viņš to vairs nav saticis, bet noticis tas ir daudzus gadus atpakaļ.


http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s