Kā māca sūfiji? No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei.
Sūfiju skolotāja sūtība ir kalpot tiem, kas mācīties spēj. Viņš nav tādēļ, lai kādam patiktu vai nepatiktu. Viņa uzdevumam nepiederas ārēja pieskaņošanās citu aizspriedumiem, kaut gan, kā atgādina Ibn Arabi, ne vienmēr ir jāizvairās no pieskaņošanās savai sabiedriskajai dzīvotspējai.
Viņš strādā atbilstoši savu mācekļu izredzēm un sūfiju kopienas dzīvīguma uzturēšanas iespējām.
Viņš neizdāļā buramvārdus, nedz pieprasa bezdomīgu norišu izpildi. Tieši otrādi, viņa apredzība ļauj viņam ieteikt atbilstošas mācības piemērotiem cilvēkiem piemērotā laikā piemērotā vietā.
Vairums cilvēku, lai kādi būtu to uzskati par sevi un paziņojumi, mācīties nevēlas. Neraugoties uz izlikšanos, tie nosliecas iesaistīties norisēs, kuras lieto mācību aizstāšanai. To viņi sauc par “studijām”.
Dažkārt šo tieksmi viņos ir ieaudzinājušas grāmatas vai saskare ar cilvēkiem, pat labu griboši atdarinātāji. Tas noved pie pieņēmuma, ka kaut kādi pavirši pieredzējumi ir garīgums vai pārpasaulīgais, vai ka tiem piemīt kaut kāda cita nozīme, kādas īstenībā nav.
Ja tu patiesi vēlies mācīties, tad nebrīnies, ja kāds pūlas tevi mācīt. Un nenoraidi paņēmienu vieglprātīgi. Cilvēki, kuri neapjēdz mācību īsto pamatu, protams, būs pārsteigti, kad viņu paņēmieni tiem atklāsies.
Sūfiji šo atklāsmi sauc par sirds gudrību. Dhun’nuns saka tā:


Tas, ko redz acis, ir zināšanas.
Tas, ko zin sirds, ir Pārliecība.

Maldīga pārliecība ir apsēstība, vai nu iedvesta, vai citādi iegūta.
Mūsu laikos vairums cilvēku ir samācīti caur mehānisku domāšanu un ļoti šaura redzesloka ietvaros, kuri savukārt ļauj tiem rīkoties ar tikai daļu no pieredzējumu veidiem. Tāda izglītība ir lieliska, bet tikai viņu pašu vajadzībām. Šādas dresūras ražojumi savus noplicinātos un ierobežotos jēdzienus lieto sūfiju mācības “novērtēšanai”. Nav jābrīnās par dīvainu iznākumu!
Rūmī stāsta šādu nostāstu par sūfija un burta kalpa (gramatiķa) attiecībām, kuri kopā mācījušies. Burtakalps, atsaucoties uz burtisku novērtējumu, paziņojis: “Vārdam jābūt vienam no trim lietām”. Sūfijs uzreiz izmisis saucis: “Divdesmit gadus esmu cīnījies cerībā, ka vārds nes vairāk kā tu domā, un tu tagad atņem man cerību!”
Tādā veidā sūfijs ir pūlējies norādīt burtkalpam, ka tā pētīšanas valoda ir daudz par šauru un, protams, tādu izteikumu nevar apstiprināt bez piebildes, ka “gramatikā tas skaitās patiesība” ..
Mācīšanā un mācībās ir vēl viena lieta, kas attēlota šādā nostāstā:
BIBLIOTĒKĀ


Bibliotēkā ir satikušies trīs dervīši.
Pirmais teicis: “Es gatavojos izpētīt visas grāmatas, kurās ir sūfiju viedība. Pēc tam es apdomāšu to jēgu un paskatīšos kā tas attiecas uz mani.”
Otrs teicis: “Es pašrocīgi pārrakstīšu šīs grāmatas, lai to mācības varētu iesūkties manī. Tad es aplūkošu to iekšējo un ārējo nozīmi.”
Trešais teicis: Es strādāšu, līdz varēšu visas šīs grāmatas nopirkt. Tad tās izlasīšu. Pēc tam es iztaujāšu jūs abus, lai gūtu labumu no tām grāmatu vietām, kuras, kā rādīs jūsu vārdi un uzvedība, ir jums palikušas neapjēgtas”.
“Bet es,” – teicis ceturtais dervīšs, kas garāmejot piestājies paklausīties, – “papētīšu trešo dervīšu, lai redzētu vai viņa iedomība ir ļāvusi pamanīt grāmatās un to ietekmē uz pārējiem to, kas bija jāpamana”.

Sūfijs var nespēt mācīt tieši, kā tas tiek parasti saprasts, pat ja cilvēki tādu mācīšanu pieprasītu.
Šeihs Fariduddīns Attars (Tadhkirat al-Awliyya) stāsta, ka dižajam Samnunam Muhibbam reiz pēc viņa atgriešanās no svētceļojuma ir lūgts sniegt pamācību.
PAMĀCĪBA

Kad sūfijs runājis, cilvēkus tas galīgi nav skāris.
Tad šeihs ir pievērsies mošejas gaismekļiem – un tie ir pagriezušies un paši iedegušies. Tā sūfijs parādījis līdzību ar saviem klausītājiem un aizgājis.


http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s