Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, būtiski ir tas, kā katrs cilvēku (patiesības) meklēšanas veids, kas ar laiku kļūst par sistēmu, par “reliģiju” vai jebkāda veida pasākumu, sākotnēji dibinās uz šo kopā sanākšanu. To bieži apzīmē ar vārdu “Jam” – sanākt kopā; to izrunā it kā ritmā ar vārdu “hum”.
(Nezinu, vai saitē zemāk ir īstākais piemērs, bet gaudens tas nav – I.L. Skat.:
(http://vodpod.com/watch/22229-chechen-sufi-jam )
Sanāksmes dievkalpošanai, visvisāda kopdarbība, mācības grupās – tas viss ir atvasinājumi no šā pamatpaņēmiena, parasti atšķaidītā veidā.
Darba šādā Jam īstās jēgas glabātāji ir tieši sūfiji, īsti sūfiji. Ar laiku parastās kopienās, kur nav īpaša nodrošinājuma, tādu kopā sanākšanu iedarbīgums kļūst arviem vājāks, arvien paviršāks vai parastāks, līdz Jam pavisam iznīkst. Tas, kas nāk tā vietā, ir vai nu sabiedriska “kopība”, vai sajūtu aizrautība, vai nosacījuma reflekss grozīties cilvēkos.
Nav iespējami kādi augstāki cilvēka sasniegumi, kamēr kopā sanākšanas apstākļi nebūs pienācīgi, kamēr nepulcēsies īstie cilvēki īstajā laikā, īstajā vietā. Nepacietība, paviršība, jutelīgums, prātulīgums liek cilvēkiem pārvērst Jam par kaut ko pavisam citu.
Šī būtiskā apjēga cilvēcē ir vienmēr pastāvējusi un turpina pastāvēt. Tomēr, pavirša un caurmērā vienkāršota domāšana ir īsto kopā sanākšanas iedarbību aizēnojusi, līdz cilvēki spēj tikai noraudzīties neskaitāmos nodeldētu “Jam” veidos, kurus tad tie pieņem vai noraida atkarībā no tā, vai tie tiem šķiet pievilcīgi, uzticību iedvesoši vai “patiesi”.
Bieži izvirtušu kopā sanākšanu atdzīvināt vairs neizdodas. Tikai ar veco iesīkstējušo ieradumu laušanu un to cilvēku, kuri tiešām var tikt saskaņoti, atlasi var to atjaunot. Tas var izveidot tādu kopēju pūļu izpausmi, kas ir pavisam neierasta un varbūt nepieņemama tiem, kas ir bijuši pielāgojušies maldīgajiem apstākļiem. Dalībnieku atlase pēc to spējām, bet ne no viņu varbūtējā svarīguma vienmēr izraisa to cilvēku neapmierinātību, kuri ir zaudējuši spēju mainīties. Tieši šāds lokanības zudums ir raksturīgs tiem cilvēkiem vai grupām, kas ir automātiski darbojušies pēc paraugiem, un kuri būtu atdzīvināmi.
Ir novērots, ka īstas kopienas un organizācijas mēdz “bremzēties”, un tajās attīstās dīvainas īpatnības, atšķirīgas no tām, kas bijušas sākumā. Tas ir iespējams dēļ vai nu dalībnieku nevēlamām īpašībām vai dēļ cilvēku un grupu vidū plaši izplatītas tieksmes iekārtoties, izmantojot tuvāko pieejamo organizāciju neatkarīgi no tā, vai tāda iekārtošanās sniedz vairāk labuma kā zaudējumu.
Tas ir galvenais pastāvīgais iemesls, kāpēc laiku pa laikam parādās spēcīgi skolotāji. Atjaunot saskaņu un līdzsvaru aprindās un cilvēkos spēj tikai tādi, kuri ir ziedojuši šīs lietas, meklējot nepārtrauktību un jaunu pārliecību cerībā uz pastāvīgumu.
Ja mērķi varētu sasniegt pilnīgi sakārtotā un atdarināmā (sistematizētā) veidā, tad līdzekļi būtu jau noteikti un pierakstīti pirms daudziem gadu tūkstošiem, līdzīgi kā ir pierakstīti un tiek lietoti fizikas un lietišķo zinātņu likumi par vielu pastāvīgumu un mijiedarbību
Klausītāju atsaucība īsta skolotāja pūlēm atjaunot kopienas līdzsvaru ir vienmēr paredzama. Tā iekļaus: izmisumu, apjukumu, uzslavas kāri, bailes, ka kaut ko atņems, nepatiku, kā arī vēlmi pieņemt tik tādēļ, lai no “jaunā posma” gūtu labumu.
KUĢIS VĒTRĀ
Mulla Nasredīns ir iebildis kuģa kapteinim, kurš licis ievilkt buras, sakot: “Vai neredzi, briesmas tak ir uz jūras virsmas!”
Skolotājam, lai cik viņamtā negribētos, nav jāizvairās paziņot, ka VIŅŠ ir tas, kam ir zināšanas, tas, kurš izlemj, kam pievērsties, kuģa korpusam vai burām.
Ja viņš “mullas” nomierināšanai nosietu kuģa korpusu ar virvēm, tad kuģis varbūt nekad ostu nesasniegtu, tas ir, mulla vētrā ietu bojā pilnīgi apmierināts par to, ka visas viņa vēlmes ir piepildītas.
Ir divu veidu kopienas: pirmā veida kopienas ir izveidotas un tiek uzturētas, runājot mūsdienīgi, ar indoktrināciju, ideoloģisku apstrādi; otrā veida kopienas kāds ir savācis un saskaņojis, darbu uzsākot ar pienācīgiem līdzekļiem un pienācīgu apjēgu.
Kas attiecas uz kopienas smalkākām iespējām un tās smalkāku noskaņošanu, tam līdzība ir Rūmī skaidrojumā par atšķirību starp dažādiem reliģijas uztveres līmeņiem. Savā “Fihi ma Fihi” viņš saka:
Ir cilvēki, kuri ir vēl kā bērni uz Ceļa, viņi dzer Svēto Rakstu pienu, to burtisko nozīmi. Nobriedušie ir ieguvuši īpašu uztveri un īpašu tā apjēgu, kas ir Svēto Rakstu iekšējā jēga.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 