Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri, atsakoties no mācībām, vai apzinies un pieņem visu, ko var sniegt Mācība.
Pēdējā gadījumā tev nāksies sekot kursam, ko nosaka mācības apstākļi un veido iedarbīgums, nevis izjūtas.
Tieši prasme atšķirt īstu tieksmi no izklaides ir tas, kas pamatā ievada mācīties spējas atraisīšanos.
Fiziska klātbūtne ne vienmēr ir īsta klātbūtne.
Mehāniska darbību atkārtošana un paļaušanās uz pielūdzamiem, totēmiskiem priekšmetiem un lozungiem, tas, ko daudzi cilvēki dara, iztēlojoties, ka seko mācībai) īstenībā ir atkarības no lietām veids. Protams, nav viegli uzturēt īstu tieksmi, un cilvēku izkrišanas (Ceļa) grāvī cēlonis (“putnu” izkrišanas cēlonis Fariduddīna Attara darbā Mantic al-Tair (Putnu padoms)) ir viņu atkarības, pieķeršanās lietām kāre.
Kā šajā grāmatā atgādina Attars, nelīdz pat saprāts, – palīdz tikai tas, ko sūfiji sauc par Mīlestību; bet tā ir mīlestība uz kaut ko tādu, kam nav iespējams pieķerties tādā veidā kā pieķeras cilvēkam vai ierastam uzskatam. Daudzi Sūfiju vingrinājumi, pildīti atbilstoši pareiziem norādījumiem, ir vērsti uz šīs mehāniskās noslieces novēršanu un spējas atmodināšanu saistīties ar Īstenību.
Fiziska klātbūtne, sistēmas un noteikta ierasta mācību ritmiskuma meklēšana – tas nāk no domāšanas automātisma. Tādu kārīgu prasību ir grūti saukt par pamatu mācībām.
Jaut.: Tomēr [kā kāds ir teicis], ritmiskums un kārtība, kaut kāda sistēma, kuru stingri ievēro, ir visos mācības veidos. Un nav jau brīnums, ka cilvēki meklē sistēmu, un tas ir dabiski, ka to neatraduši, pārstāj iesaistīties.
Atb.: Ļauj man, pirms atbildu, uzdot tev jautājumu, kas palīdzēs izprast stāvokli. Jautājums ir tāds: “Ja pastāv attieksmes pret mācībām noteikums, kas pierakstīts, teiksim, pirms septiņsimt gadiem, un atrodams grāmatās, kas ir izdotas visu šo laiku, un ja šo noteikumu pilda miljoni, vai tu neuzskatīsi sevi par nevīžīgu, ja par to nezini un taujā, kur tādu noteikumu dabūt, jeb tu uzskati par savu nezināšanu atbildīgus cilvēkus, kas ir saistīti ar šo mācību?”
[Jautātāja atbilde]: Ja atbilde uz manu jautājumu ir atrodama manā dzimtajā valodā un parastā grāmatā par šādām lietām (jo es pieņemu, ka esmu lasījis visas grāmatas šajā jomā), tad man jāatzīst par atbildīgu sevi, bet ne tevi vai kādu citu, tev līdzīgu.
Atb.: [Turpina]. Skaisti. Tātad tu esi lasījis profesora Arberrija 1961. gada tulkojumu Rūmi grāmatai “Fihi ma Fihi”, kura uzrakstīta trīspadsmitajā gadsimtā, no profesora Furuzanfara 1952.gada izdevuma, kurš publicēts Anglijā?
[Jautātājs]: Jā.
Atb.: [Turpina]. Nu tad atvērsim šo grāmatu. Sešdesmitajā lappusē Rūmī salīdzina jūras ceļojumu ar ceļojumu pa sauszemi, atzīmējot atšķirību, vai ne tā? Viņš izskaidro, ka
orientieri – es saukšu tos par zināmu sistēmu – sauszemes ceļotājam ir redzami, jūras ceļotājam tādi pat un tādā pat veidā redzami nav, nav iezīmēti. Tos zin kapteinis. Kuģa kapteinis tos zin, bet zemes apceļotājam par to neviens nav teicis, jo viņš nav tādā stāvoklī, lai saprastu. Vai tad var apgalvot, ka tur nav sistēmas, vai ka tāda netiek lietota?
Protams, nē. Vai tagad tu redzi, ka prasi ievārījuma recepti pēc paņēmiena, kā audzē miežus?
[Jautātājs]: Jā, tiešām. Varu tikai teikt, ka neesmu vēl pieradis domāt tādā veidā, neesmu pieradis pie tādas pieejas… Acīmredzot man nāksies apgūt dziļāku ieskatu šajos rakstos.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 