Nelaimes no “garīgiem pūliņiem”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz nomākties un kļūt neprātīgi visur un no visa kā.
Otrkārt, tie, kuri patiešām apzinās šo psiholoģisko problēmu, vienmēr darbojas tā, lai izslēgtu tādas kaitīgas ietekmes – nevis norišu, bet cilvēku, kuri norisēs iesaistās, prāta stāvokļu ietekmes.
Tieši tāpēc sūfiju skolotāji cenšas panākt, lai noteikti viņu mācekļi neuzņemtos daļu no vingrinājumiem. Daži skolotāji pat uzstāj, lai tādi cilvēki neveic, piemēram, svētceļojumu uz Meku, kas ir katra musulmaņa pienākums. Šā iemesla dēļ sūfijiem pārmet, ka tie “pretojas tam, kas ir atļauts vai noteikts”, – bet pārmet tie, kuri ir tik nesaprātīgi, ka nesaprot, ka islāmā slimiem nav jādara tas, kas varētu pasliktināt viņu stāvokli, pat ja tas būtu kaut kas vispārnoteikts.
“Nomāktība un nemiers”, par kādu tu runā, ir iekšējas slimības sekas. Tā pieder pie tādām slimībām, kad slikti paliek no jebkā, ar ko sakaras, pat no garīgām lietām, jo, kad garīgais saskaras ar noteiktām slimībām, neveselums kropļo garīgā uztveri un neatbilstoši to izmanto. Tu to vari pārbaudīt pats, novērojot kā pilnīgi veselīga lieta, piemērota nepareizā veidā vai nepareizā vietā, vai pie neatbilstošiem cilvēkiem, var kaitēt.
LĒKT NO ČETRPADSMITĀ STĀVA
Ne pārāk sen britu laikrakstos pazibēja divi paziņojumi. Vienā bija teikts par cilvēku, kas lecis no četrpadsmitā stāva. Savas reliģiozitātes iespaidā viņš ir bijis pārliecināts, ka “Dievs izglābs”. Protams, viņš ir nosities. Otrā gadījumā ir ziņots, ka reliģiozi cilvēki bijuši pārliecināti par to, ka kādu ir apsēduši ļaunie gari. Ir mēģinājuši “izdzīt” tos ļaunos garus ar eksorcisma rituālu, kādu māca Baznīca. Dažas stundas pēc izdzīšanas ceremonijas, ko veicis Anglikāņu Baznīcas garīdznieks, šis cilvēks ir nositis savu sievu, izraudams tai aci un mēli.
Tādas lietas var notikt, kad cilvēki jauc garīgās lietas ar medicīniskām. Un tas, savukārt, var notikt, kad iztēlojas, ka atpazīt “garīgas lietas” var caur doktrīnu – ticības mācību, nevis caur pieredzi. Šāda aprobežotība piemīt dogmai, – un tieši tādēļ avīzes šādas traģēdijas nereti nosauc par “nelaimēm no garīgām lietām”.
Sūfiji ir daudzkārt novērojuši, ka cilvēki, kuri cenšas iet garīgu ceļu, bet apiet sākotnējos atbrīvošanās vingrinājumus no savas lepnības un augstprātības, bieži saskaras ar vēl lielākām nelaimēm.
“Cilvēki, kuri mēģina iesaistīties pasaules ļaunuma ceļos,” (kas pēc sūfiju uzskatiem ietver personības veidošanu nepareizā secībā) – ir teicis Basras Hasans – tiek “pazudināti.”
Cilvēki kļūst psihiski novirzīti, sekojot tam, ko tie iztēlojas par garīgiem ceļiem, pūloties veikt ne tikai neiespējamo, bet arī bezjēdzīgo.
Vēlos atzīmēt, ka nemitīga nāves baiļu atgādināšana tā vietā, lai runātu par nāves kā pārejas parādības svarīgumu, kā arī maldinoša “drošības” meklēšana uzpotētā apsēstībā (kas bieži tiek iztēlota par ticību, īstenībā būdama tikai dogmātisms, obligāti pieņēmumi) – tie ir divi biežākie nelaimju un nemiera cēloņi, par ko tu jautā.
Par to runā arī divas izcila persiešu Ustada (meistara) Halilullaha Halili, diža mūsdienu sūfija, vārsmas. Tad nu salīdziniet viņa izteikumus ar tukšiem sacerējumiem, kurus tik daudzi pieņem par garīgumu.
NĀVE UN KALNI
Pirmajā viņš saka:

Nebaidos nāves, man palīgs ir tā …
Kur nolikts, tā vedusi starojošos senčus:
Šī gaumīgā dabiski vieglā mana pārcelšana!

Otrajā viņš runā par ierobežotību, kas kristalizējas notrulinošā un nelietojamā stīvumā, kā par kalnu, un par apjēdzoša Meklētāja lokanību kā par putnu, atstāstot putna teikto kalnam:

Ak kalns! Augsts un varens sniedzies tu debesīs.
Tik pašcieņas pārņemts tu šķieti.
Tik putnelis maziņš, tomēr es brīvs,
No zieda uz ziedu plivinos es, kad tavas kājas ir ķēdēs …”


http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s