Pārsteidzīgi spriedumi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari.
Austrumu viedie saskarsmes dēļ ar, teiksim, nepiederošiem cilvēkiem, ir audzējuši bārdas un valkājuši turbānus; lai īpaši kariķētu pārsteidzīga lēmuma sindromu, daži ir izturējušies kā prātā jukuši; bet lai turētu modrus spējīgākos mācekļus, citi ir atturējušies apmierināt to gaidas uz pelnītu paaugstinājumu. Lai izmantotu šos acīmredzamos aizspriedumus savā labā, blēži un avantūristi nekad nav vilcinājušies tiem pieskaņoties, lai teiktu cilvēkiem, ko tie grib dzirdēt.
Ja tu nespēj apšaubīt savus aizspriedumus, tu vari pieskaitīt sevi tiem cilvēkiem, kuru vidū kāds varbūt arī ir patiess, bet vairums, būdami atkarīgi līdz aprobežotībai, var būt netaisni.
Varbūt pārdomu vērta ir uzskatāma aptauja, kāda nesen ir veikta vairāk kā divsimt cilvēkiem, kādas garīgas mācības piekritējiem. Tiem ir piedāvāta virkne izteikumu un rakstu izvilkumu, un vaicāts, kuri no tiem ir īsti un kuri nav. Vairāk kā astoņdesmit procenti ir atbildējuši kļūdaini – tie viltus dokumentus un izteikumus ir noturējuši par īstiem.
Tas norāda mazākais uz divām lietām:
(1) ka šie cilvēki ir savas mācības piekritēji ne tāpēc, ka spēj atpazīt tās īstumu;
(2) tā kā vairums noraidīja īstos rakstus, iespējams, tie noraidīja īstās mācības avotus un paņēmienus, parādot satriecošu viltojuma novērtējumu par “autentisku”.
Viens no izplatītākajiem aizspriedumiem pie cilvēkiem, kas tikai iedomājas, kāda varētu būt īsta mācība, ir saistīts ar “iesaistīšanu – “iesvētīšanu””.
Viscaur pasaulē tu atradīsi cilvēkus, kas grib un cenšas piesaistīt citus garīgām skolām.
Bet ( kā šī norise vēl ir saglabāta Sūfiju vidū), iesvētīšana – skolnieka uzticības solījums skolotājam – notiek “vairākus gadus pēc viņa uzņemšanas Dervīšu kārtā”. Tas ir tāpēc, ka, kamēr skolnieks vēl par maz zin un vēl par maz ir apguvis, viņš nevar patiesi nodot sevi dziļai mācībai. Pierunāt viņu sekot Ceļam, kamēr vēl nav tam nobriedis, tas ir īsts nejēdzības vai krāpšanas zīmogs.
KRISTIETIS MEKĀ
Otrādi, cilvēks var būt gatavs mācīties un apjēgt, kaut pēc ārišķīgu mācības piekritēju vērtējuma ir galīgi nepiemērots. Dižais Šibli reiz ir to skaidri rādījis stāstā ar dažām saistošām īpatnībām.
Reiz Šibli Bagdādē izziņojis, ka viņam vajag tūkstoš dirhemu trūcīgo apaviem, lai dotos Svētceļojumā uz Meku. Kāds kristietis ir piedāvājis naudu ar noteikumu, ka viņam ļaus pavadīt karavānu.
Šibli tam teicis, ka tikai musulmaņi drīkst veikt tādu ceļojumu. Tad kristietis piedāvājies būt nastu nesēja dzīvnieka vietā, kam neprasa ticības zvērestu. Tādā veidā viņi arī devušies ceļā ar kristieti “iejūgā”. Katrā apmetnes vietā viņš ir tīrījis laukumu svētceļniekiem.
Kad viņi nonākuši pie Dižās Mošejas, Šibli teicis kristietim, ka Kaabas robežās viņš ieiet nedrīkst. Kristietis ir lūdzies atļauju ieiet. Un tad atskanējusi balss, kas aicinājusi kristieti iekšā. Pārsteidzīgi spriedumi ir viens no lielākajiem mācību šķēršļiem, bet nekavē cilvēkiem iedomāties, ka tie ir kaut ko pārbaudījuši vai atklājuši.
KĀ PALIELINĀT ĀTRUMU
Reiz mulla Nasreddīns iegriezies kuģu būvētavā. Ieraudzījis uguni, kas pēc viņa priekšstatiem nekādi nesaderas ar jūru, viņš taujājis strādniekam, kāpēc tā.
“Mēs vārām darvu,” – tas teicis, – “un aizdrīvējam spraugas kuģa apakšā. Tad tas kustas ātrāk.”
Mulla tūdaļ devies mājās. Tur viņš sakūris uguni, piesējis savu ēzeli un izkausējis katlā darvu. Tiklīdz viņš pielicis kūpošo darvu lopiņam, tas ir norāvies un aizdrāzies kā vējš.
Tas nostrādā lieliski,” – nolēmis mulla Nasreddīns.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s