Piezīmes par dervīša Ceļu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto.  Lietojot tehnisku jēdzienu: mūsdienu cilvēks ir “atmodies tikai pa pusei”.
II. Kaut arī tādas izmaiņas palielina cilvēka apjēgu par viņa likteni, tās netraucē parastām attiecībām sabiedrībā. Gluži otrādi, bagātina.
III. Lai mācekļi piedalītos šajā norisē, ir nepieciešama skolotāja atbilstība mācībai, māceklim piemērotas mācības pielietojums un (māceklim) piemēroti ārēji apstākļi. Iespēju veido tikai visi šie trīs nosacījumi.
IV. Lūk viens veids kā izpaust šeit sakāmo: pastāv daudz dziļāka patiesība un daudz plašāka telpa, kurā cilvēks jau daļēji dzīvo, kaut parasti ir pret to nevērīgs. Ir cerība, ka tas spēs to apjēgt tāpat kā savu parasto pasauli.
V. Šīs telpas pašīstenojums ļauj cilvēkam sasniegt augstākos sasniegumus gan viegli uztveramajā pasaulē, gan citās jomās un pasargā viņu no palikšanas vienkāršas iepriekšnosacītas eksistences rīka stāvoklī ar visu tā nemieru un bezjēdzību. Cilvēkam piemīt gatavība būt nelaimīgam ne dēļ tā, ko viņš zin, bet gan dēļ tā, ko nezin.
VI. Īsta apjēga un cilvēka attīstības augstāks posms var nākt tikai ar cilvēku, kuriem piemīt tādu sasniegumu iespēja, kopuma noskaņošanu, pienācīgu saskaņošanu īstā kopienā (fiziskā sadarbībā vai citādi).
VII. Šādas kopienas vienība un veselums ir būtiski gan personiskiem, gan kopējiem panākumiem. Piemērotu cilvēku kopuma uzturēšana – tā īstenībā ir vai vienīgā iespēja, kā cilvēki var apjēgt katrs savu nozīmīgumu.
VIII. Šī mācība un tās pielietojumi ir zināma un izplatās kopš neatminamiem laikiem. Īstenībā tā ir cilvēka mantojums un liktenis. Tā saista pagātni, kad šī attīstības norise bija pazīstama daudz plašāk, caur tagadni, kad to lieto tikai retais, ar nākotni, kad Dižais Darbs būs pilnīgi likumsakarīgs cilvēces mērķis.
IX.”Jaunais Cilvēks”, “Īstais Cilvēks”,”Pilnīgais Cilvēks” – tie ir jēdzieni, kas visos laikos ir ar dažādiem nosaukumiem lietoti (citā nolūkā, kā to iztēlojas cilvēki), šīs “slepenās”, “slēptās” vai “ievadošās” darbības  apzīmēšanai.
Cilvēkus saista brīnumi, kaut būtu daudzkārt labāk, ja tos saistītu Patiesība. Brīnumi ir blakusparādība vai daļa no īpašas, ar augstākām telpām saistītas darbības, kurā ir iesaistīti noteikti cilvēki. Šī iesaiste notiek tāpēc, ka ar apjēgas vai spēju pieaugumu tiek gūtas arī papildus iespējas, tāpat kā parastas izglītības gadījumā, tikai šo iespēju valstībā.
Lūk viens no daudziem tūkstošiem piemēru tādai darbībai, kad sūfijs izdara pakalpojumu ar īpaši jutīgas uztveres palīdzību. Šis piemērs rāda kā “brīnumi” ir saistīti ar pienākumu. Savā Ruh al-Quds Ibn Arabi stāsta, kā viņš reiz vakarā sajutis vēlmi tikties ar Abu-Abdullahu al-Haijatu (“Drēbnieku”) no Seviļas un veicis visai garu ceļojumu, lai satiktos . Al- Haijats teicis: “Kur tu tik ilgi? Tev ir līdz tas, kas man ir vajadzīgs.” Ibn-Arabi ir sadabūjis savus piecus dirhemus, kas viņam bijuši kabatā, un atdevis tos. Al-Haijats paskaidrojis, ka šī nauda ir vajadzīga kādam trūcīgam cilvēkam vārdā Ali al-Salavi.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm