Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa” par žēlastības dāvanu, un labums, ko devējs gūst, ir šī sajūta. Kaut šis veltīšanas veids ir labi pazīstams vairumam cilvēku, tas tomēr ir zemākais ziedošanas veids. Otrs zemais ziedošanas veids ir tāda dāvana, ar kuru cilvēks varētu palīdzēt sev pats. Tā kāds var nopirkt kādu darba rīku namdarim, lai tas var nopelnīt iztiku. Tāda žēlastības dāvana var nenest sajūtas, bet tomēr būt “aprēķināta”. Šie ierobežojumi to padara mazāku kā īsta žēlsirdības velte.
Naudu vai citas vērtības sūfiji vai tie, kas vēlas viņiem līdzināties, sniedz atbilstoši nostādnei: “Lai tava kreisā roka nezin, ko dara labā.”
Sūfijs
dod, pirms tiek lūgts; dod visu, kas ir, neskaitot; ja nevar dot īsto žēlsirdības velti, dod, kad tiek lūgts; nedod dāvanu sajūtu vai aprēķina vadīts.
Ir labi dot naudu sūfijam, lai tas to izdala. Viņš to izdalīs saņemšanas cienīgiem, lielas vai mazas summas, ne obligāti atkarībā no viņu ārējām vajadzībām. Nabags vai trūcīgs var saņemt tūkstoš zelta monētas, ne tikai vara grasi vien. Žēlsirdības velte, kā zināt, ne vienmēr ir nauda.
Žēlsirdības velti ne tikai, kā mēs sakām, dod. To rada un izpilda, un tas nozīmē “būt un darīt”.
Kā savā Gulistan saka dižais dervīšs Saādi:
“Tam, kuru neskar citu ciešanas, nav tiesības saukties par cilvēku.” Par augstu tikumu žēlastības dāvana tiek celta tikai zema cilvēku krietnuma līmeņa dēļ.
Ja tu joprojām domā, ka žēlastības dāvana ir augstākais tikums, nevis tava nepieciešamība, tad tu nezini pat to, ko tavi laikabiedri, tavas civilizācijas pārstāvji, šajā ziņā ir atklājuši un publicējuši. Lūk tev dzīvnieku žēlsirdības piemērs:
ŽURKU ŽĒLSIRDĪBA
Doktors Dž.T.Grīns no Džordžijas universitātes ir ņēmis desmit baltās žurkas un iemācījis tās saņemt krātiņā ēdamas lodītes ar vienas sviras no divām nospiešanu. Vienu sviru nospiest ir bijis grūtāk, un tur dabūts maz barības. Drīz žurkas to ielāgojušas un šo sviru vairs nav aiztikušas, lietojot turpmāk tikai otru. Tad pētnieks pievadījis vieglajai svirai elektrisko spriegumu, tā lai, sviru piespiežot, žurka blakus krātiņā dabūtu elektrisku triecienu.
Un kā tad ir rīkojušās ēdienu gribošās žurkas? Vispirms tās ir pamanījušas, ka viņu rīcība dara sāpes kaimiņiem, pēc tam astoņas no desmit pārgājušas pie cietās sviras, kaut to nospiest ir grūtāk, un izvēlējušās tikai to, pasargājot savas radinieces no tālākām ciešanām.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm