Cik reiz lasīt grāmatu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams.
Tomēr minētais atspoguļo literatūras ietekmi uz dažādu cilvēku prātiem. Cilvēka prāts ir tāds rīks, ka vienam cilvēkam prāta uzņemtais būs barība, bet citam inde. Tādu ietekmi nosaka vairāk pats cilvēks, ne grāmata.
Un tomēr cilvēki tiepīgi uzskata, ka grāmatu ietekme uz cilvēkiem visos gadījumos ir vienāda. Tādi maldi ir viena no mehāniska sholasticisma (prātulības) nepievilcīgākajām iezīmēm, kas tiešām jebkuras grāmatas lasīšanai prasa standartizētu prātu.
Daudzi lepojas ar to, cik daudzas reizes ir izlasījuši grāmatu. Un savas centības pierādījumam rāda savu nosmulēto grāmatu. Tiešām, ir aprindas, kurās “līdz caurumiem nolasīta bībele” joprojām der par dievbijības pierādījumu.
Un tomēr, maz ir to, kas zina, ka apstākļi, kādos ir atradusies grāmata, tas, kā ar to ir apgājies lasītājs, atstāj uz grāmatu pēdas, kurām tāpat kā drukātajam saturam vēl ilgi pēc šā nospieduma uzlikšanas būs ietekme. Palasīšanai paņemtas grāmatas nes uz sevis pēdas. Pārāk daudz reižu lasītas grāmatas nes no vienas lasīšanas uz otru šīs pēdas, – “neticības garu”, kā saka persieši.
Tieši tādēļ cilvēkiem bieži mēdz ieteikt lasīt vairākas reizes, lietojot dažādus vienas un tās pašas grāmatas eksemplārus, pat ja tas nozīmētu jaunas grāmatas pirkšanu pēc katras otrās izlasīšanas. Tāda pieeja varbūt nav plaši pazīstama, tomēr ir iedarbīga. Mūsdienīgs izsmalcināts nejēga šādā norisē var iztēloties tikai mēģinājumu pārdot viņam vairāk vienas grāmatas eksemplāru!
Mūsu mācības paņēmieni vienādi ietver gan maz zināmas lietas, gan arī psiholoģiskus līdzekļus, kurus cilvēki gan zin, bet nelieto. Lūk, kāpēc Skolas mācības kurss prasa visaptverošu uzmanību pret mācību vajadzībām, materiāliem, mācekļiem un skolotāju.
Savā The Diwan of Shams-i-Tabriz Rūmī runā par grāmatu lietošanu; tur viņš noliedz, ka grāmatas ir viedības avots. Tās, tāpat kā tā grāmata, kuru viņš tai brīdī rakstījis, ir rīki:
Dieva cilvēks ir vieds no Patiesības,
Dieva cilvēks nav likumdevējs no grāmatas…
Lai rakstu rindas, mācību rīki, pienācīgi iedarbotos uz cilvēku, tam varbūt vajadzēs diezgan laika un dažādu pieredzi. Savā Ruh al-Quds (Svētuma Gars) Ibn Arabi stāsta kā viņš ir mācīts ar citātu no Korāna, ko iedevis Abu-Abdullahs no Rondas Spānijā. Šis dižais sūfijs, kam piemitušas daudzas virsjutīgas spējas, izvēlējies kādas rindas un vaicājis Ibn Arabi, ko tās nozīmē. Ibn Arabi nav varējis atbildēt, bet kad rindu jēga viņam atklājusies, viņš sameklējis Abu-Abdullahu un atbildējis. Tas noticis pēc četriem gadiem. Tātad parastos vārdos varam teikt, ka šī viena mācībstunda ir ilgusi četrus gadus. Kopš mēs esam sākuši publicēt grāmatas ar sūfiju līdzībām un notikumiem no sūfiju dzīves, tādas atsauksmes no lasītājiem nāk arvien biežāk – no tādiem, kas nav tik nepacietīgi, ka pamet mācības, kolīdz tās nenes tūlītēju iznākumu, kādu tie prasa.
Kā savā grāmatā Taaruf saka Kalabadhi:
Pacietība – tas ir pacietīgi būt pacietīgam.
Jaut.: Vai mums nav jāiepazīst visus Rūmī darbus, ja nu reiz lielākā daļa to ir tagad pārtulkota angļu un citās rietumu valodās?
Atb.: Jāņem vērā, ka Rūmī vēršas pie noteiktas auditorijas. Kā tu uzzināsi, kas no teiktā attiecas UZ TEVI? Gadījumos, kad viņš lieto citātus no Korāna, kā viņš dara bieži, var pamanīt, ka tie tiek lietoti kā “iepriekšdoti”, tāpat kā, teiksim, matemātikas formulas. Tas ir, viņš vēršas pie kopienas, kas šos izteikumus ir pieņēmusi kā patiesību, burtiski un tēlaini. Tas ir ļāvis viņam uzsvērt vienas noteiktas šķautnes un ieviest apziņā citas. Mūsdienu auditorijā, kura vai nu šos izteikumus noliedz vai apstrīd, vai vēlas tos pētīt, mēs tos nevaram lietot kā “iepriekšdotus”. Tā vietā mums nākas balstīties uz psiholoģiskām zināšanām, kuras mūsu klausītāji ir atzinuši, un tieši tā mēs arī darām. Citādi rīkojoties, mēs visumā kropļotu Rūmī darba vērtību. Viņš savukārt tāpat ir darījis ar tiem materiāliem, kurus iebūvējis savos rakstos.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s