Reliģiju ietekmes izsīkums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)

Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību?
Atb: Reliģijas ietekmes pagrimums notiek galvenokārt ne pašas reliģijas, bet daudzu ticīgo virspusīguma dēļ. Cilvēki, kas ir bijuši pakļauti viņu uzskatu apstrādei un par ticību pieņēmuši iepotētu apsēstību, paši grauj to, ko iedomājas aicināti aizstāvēt.
Īstenībā, protams, tie nav neviena aicināti, un viņu nespēja aizstāvēt kaut ko, kas ir ārpus viņu pašu iedomām, padara lietu vēl smieklīgāku.
Kamēr nav aptverta atšķirība starp samācītu ticēšanu esamības primitīvā līmenī un kaut ko, ko var saukt par īstu ticību, tas, ko daudzi cilvēki uzskata par reliģiju, satur krietnu daļu pašapmāna.
Un nevar pa īstam sagaidīt kaut cik nopietnu izpēti no cilvēkiem, kas radināti domāt ārišķīgu domu jēdzienos – jēdzienos, kuri jau sen ir zaudējuši vienkāršību.
Atcerieties, ka izsmalcināti pamatojumi un veiklība vārdu spēlē nenoved vis pie attīstītāka domāšanas veida, bet tikai pie āķīgāka.
Sevi reliģijai veltījuši cilvēki, ar kādiem mēs parasti sastopamies, protams, nav reliģiskāki par neticīgajiem. Tie ir neattīstīti jūtu cilvēki (emocionālisti), un tā ir sagadījies, ka par savu darbības lauku tie ir izvēlējušies reliģiju. Reliģija ir viņu darbības un pašizteiksmes vide, bet ne viņu uzvedības pamats.
Šajā sakarā tie vairāk līdzinās politiskiem, ekonomiskiem vai līdzīgiem kultu entuziastiem (karsējiem), kuri ir nevis reliģiskas, bet psiholoģiskas un sociālas dabas darboņi.
Katrs īsti apjēgušais, kas apspriež “reliģiju” ar tādiem cilvēkiem, līdzinās astronomam, kas apspriež astroloģiju ar cilvēkiem, kas pielūdz zvaigznes.
Tādējādi reliģijas atdzimšana nāk no cilvēkiem, kuri nepavisam nav saistāmi ar “reliģiju”, kādu mēs to pazīstam.
Šī parādība ir labi zināma citās jomās: piemēram, dižus izgudrojumus ir veikuši cilvēki bez plānveidīgas tehniskas sagatavotības, jo profesionāli zinātnieki un inženieri ir savas darbības jomas pārņemti un “pārlādēti” ar tās dogmām. Vakardienas dogmas ir rītdienas bezspēcīgums.
Ierastos vārdos tas ir tāds stāvoklis, kad redz kūniņu, kur vajadzētu saredzēt arī tauriņu un visu attīstības virkni: oliņa – kāpurs – kūniņa – tauriņš.

Es pieņemu – es noteikti ceru – ka tad, kad cilvēki runā, – un tā dara tik daudzi, – ka “kristietība nav cietusi neveiksmi – tā vēl nekad nav pamēģināta”, tad tie domā, ka pamēģināta ir tikai apsēstība vai neauglīga prātuļošana (sholastika). Bet ja to vēl nav pamēģinājuši, tad atļaujiet jautāt: “Kad tad sāksim?”
Atcerieties, kas ir teikts pirmajā persiešu grāmatā par sūfismu, kuru uzrakstījis Hudžviri:
Sliktākais cilvēks ir tas, kurš izskatās kalpojam Dievam, bet tāds nav; cildenākais – tas, kurš dievbijīgs neizskatās, bet īstenībā tāds ir“.
Reliģiska pagrimuma cēlonis ir tajā, ka pavisam maz cilvēkiem ir labvēlīga izdevība redzēt citu iespēju iepretim samācītai apsēstībai – tā ir trausla lieta – citu iespēju, kas būtu pieredzē sakņota ticība. Sūfijs Muhammads ibn Hafifs ir teicis: “Ticība ir sirds ticība apjēgai, kas nāk no Neredzamā.” Viņš nav teicis, ka tā ir ticība kaut kam kāda teiktam vai iedīdītam, vai pieņemtam uzbudinājuma brīdī un kas tādā veidā būtu kļuvusi par uzmācīgu domu.

KĀPĒC VIŅŠ VĒL IR NORMĀLS
Austrumos ir rūgts joks, kas domāts, lai uzsvērtu kā reliģiju vājina minētā vai vēl sliktākā veidā neatbilstošs un dažkārt apjucis reliģijas māceklis, īpaši šķietami augstākā darbības līmenī. Kā karikatūrā, joks ir apzināti pārspīlēts, lai uzsvērtu domu:

Kāds garīgais skolotājs stāsta:
“Mans pirmais māceklis bija tik vājš, ka vingrinājumi viņu nogalēja. Mans otrais māceklis noveda sevi līdz vājprātam, pārcenšoties meditācijās. Mans trešais māceklis kļuva truls no apceres. Bet ceturtais ir pilnīgi normāls vēl arvien.”
Kāds pajautājis: “Kādēļ tad?”
“Varbūt tāpēc,” – teicis guru, – “ka viņš atsakās izpildīt vingrinājumus…”

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s