Bahauddīns el-Šahs, dižais Nakšbandi dervīšs, reiz Buhāras lielajā laukumā saticis savu biedru.
Atnākušais ir bijis klaiņojošs kalandars (čigāns) no Malamati ordeņa, «Pārmetuma ļaudīm». Kopā ar Bahauddīnu ir bijuši viņa mācekļi.
— No kurienes tu nāc? — viņš vaicājis kalandaram parasto sūfiju jautājumu.
— Nekādas jēgas, — tas atbildējis,dumji smaidīdams.
Daži no Bahauddīna mācekļiem nosodoši burkšķējuši, redzot tādu necieņu.
— Kurp dodies? — uzstājis Bahauddīns.
— Nezinu, — izsaucies dervīšs.
— Kas ir labums?
Uz to brīdi jau apkārt ir salasījies liels pūlis.
— Nezinu.
— Kas ir ļaunums?
— Nekādas jēgas.
— Kas ir taisnīgums?
— Viss, kas man ir labs.
— Kas ir netaisnīgums?
— Viss, kas man ir slikts.
Pūlis sašutumā par šā dervīša uzvedību, ir viņu padzinis. Tas ir aizgājis mērķtiecīgi, tajā virzienā, kas vedis uz nekurieni tikpat lielā mērā, cik katrs zinājis.
— Nejēgas! — teicis Bahauddīns Nakšbands. — Šis cilvēks tēlo cilvēci. Kamēr jūs viņu ne par ko neturējāt, viņš ar nodomu parādīja nevērību, kāda piemīt katram no jums, neapzinīgi un ik dienas.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm