Svētības vārdā sauktā atkarība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis:
— Šah, pirms ierašanās šeit es esmu pētījis tādu un tādu filosofiju tā un tā vadībā. Tavas ietekmes dēļ es uzņēmos ceļojumu pie tevis.
— Dzirdējis tavas runas, es esmu tā iespaidots, ka vēlos turpināt mācības pie tevis.
— Bet tā kā esmu pateicīgs un pieķēries savai iepriekšējai darbībai un savam skolotājam, es vēlētos, ka tu vai nu paskaidrotu manas iepriekšējās mācības saiknes ar tavu darbu, vai arī liktu man to aizmirst, lai es varētu turpināt mācības ar pilnu uzmanību.
Bahauddīns teicis:
— Nevaru izdarīt ne vienu, ne otru. Tomēr, tas, ko es VARU, ir pateikt tev šo: viena no cilvēka godkāres īstākajām pazīmēm ir atkarība no personības un pārliecības, un iedomas, ka tāda atkarība nāk no augstākā avota. Ja cilvēku ir pārņēmusi kārība uz sukādēm (cukuroti augļi), tad viņš sauks tās par dievišķām, ja kāds to atļaus.
— Ar tā apjēgu tu vari mācīties viedību. Bez tās tu vari iemācīties tikai atkarību un saukt to par dieva svētību.
— Cilvēks, kuram ir vajadzīga malamati (pamācības), vienmēr iedomājas, ka viņam ir vajadzīga maarifata (viedība, mistiska apjēga, ārpuspieredzes zināšana, kas gūstama garīgā dzīvē).
— Pat ja viņš ir īsts pamācību vācējs, viņš apjēgs, ka tālāk viņam vajadzēs viedību.
— Tikai viedais ir brīvs no vajadzības pēc pamācībām.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm