Visa Patiesības kopienas turpmākā uzplauksme ir atkarīga no pareizas domāšanas un pareizām norisēm pašā kopienā.
Jūs varētu iedomāties, ka tās ļaunākie ienaidnieki ir bļaustīgi Patiesības pretinieki. Bet tā tas nav, jo pretinieki vienmēr var pamanīt kļūdas savos spriedumos, kamēr tie, kuri iztēlojas sevi par īstiem Patiesības kopienas dalībniekiem, nekad patiesumu negūs, jo tie nemeklē: tie domā, ka viņiem tas jau ir.
Skolotājs var izturēties pret saviem mācekļiem stingrāk kā pret nepiederīgajiem, jo mācekļiem ir vajadzīgs augstāks Patiesības veids, tiem ir vajadzīga spraigāka un sparīgāka vadība. Nepiederīgie neatrodas tādā pakāpē, kad tie būtu spējīgi strādāt ar Patiesības spraigāku veidu.
Līdzīgs ir skolotāja stāvoklis, kurš māca gramatikas smalkumus mācekļiem, kas valodu jau zin. Lai sniegtu pienācīgus norādījumus, viņam jābūt punktīgam un pārliecinātam, ka katrs valodas lietojums ir precīzs, un katra kļūda ir uzrādīta.
Ja skolotāju tas neinteresē, piemēram, kad nejaušs vai nejēdzīgs apmeklētājs izkliedz barbariskus vārdus, viņš netraucē ne sevi ne kādu citu ar atbildi. Kritika vienmēr cilvēkam ir aizskaroša, ja vien kritizētājs nav skolotājs. Kad skolotājs māca, piemēram, valodas pamatlikumus un leksiku, viņš vēl atrodas samērā rupjā līmenī un atstās daudzas kļūdas neievērotas un paslavēs par sekmēm. Kad mācekļi jau ir garām pakāpei, kurā bija vajadzīgas uzslavas, kad tie jau pietiekami nopietni, lai zinātu, cik nevēlama ir, piemēram, slikta izruna, viņi ieņems attieksmi, kas liks tiem sadarboties ar skolotāju, lai palīdzētu sev pārliecināties, ka viņi ir apguvuši smalkās lietas. Nepiederošam šāds pūļu spraigums dabiski var likties nenormāls, bet kad skolotājs un mācekļi strādā kopīgi – to starpā ir saprašanās, un neviens ārējs vērotājs nevar spriest par to attiecībām.
Īpašas attiecības nekad nespēs izmērīt cita aroda pārstāvji. Un pat kurpnieku skolu likumi nekad nebūs tādi kā zemnieku skolā.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm