Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.


OTRAIS

Nekad nepaļaujies uz to, ko uzskati par iekšējiem pārdzīvojumiem. Tikai kad iziesi no to ietekmes, sasniegsi apjēgu. Tie šeit ir, lai novestu tevi maldos.

TREŠAIS

Nekad neceļo apjēgas meklējumos, ja neesi sūtīts. Vēlme ceļot apjēgas dēļ – pārbaudījums, ne norādījums.

CETURTAIS

Nekad nepieņem uz ticību, ka (kāds) cilvēks vai sabiedrība ir kaut kas augstāks, jo šāda sajūta ir pārliecība, nevis fakts. Tev ir jāizaug pāri pārliecībai līdz faktam.

PIEKTAIS

Nekad neatļaujies būt nomāktības stāvoklī no tā, kas, kā tev šķiet, ir kritika no skolotāja; neatļaujies arī aizkavēties pacilātības stāvoklī pēc viņa uzslavas. Šīs jūtas ir šķēršļi tavā ceļā, nevis pavadoņi.

SESTAIS

Nekad neatdarini un neseko pazemīgajam, ja tas tajā pat laikā ir skops materiālās lietās, jo tādu cilvēku materiālas lietas apmierina. Ja tu esi skops, vingrinies dāsnumā, uzskatot to par labojošu vingrinājumu, ne tikumu.

SEPTĪTAIS

Esi gatavs apzināties, ka visas pārliecības, kas ir tavas apkārtējās vides nosacītas, ir bijušas kaut kas nenozīmīgs, pat ja tās kādreiz tev ir bijušas ļoti noderīgas. Tās var kļūt nederīgas un izrādīties īstenībā lamatas.

ASTOTAIS

Esi gatavs pamanīt, ka dažas pārliecības ir pareizas, tomēr to nozīme un izpratne var mainīties atbilstoši tava ceļojuma posmam, liekot tās uzskatīt par pretrunīgām tiem, kas Ceļu neiet.

DEVĪTAIS

Atceries, ka uztvere un apskaidrība sākumā nebūs tādas, lai tu varētu par tām pateikt “Tā ir uztvere” vai “Tā ir apskaidrība”.

DESMITAIS

Nekad neatļaujies vērtēt visas lietas vienam un tam pašam atbilstošā veidā. Vienam ir jānotiek pirms cita.

VIENPADSMITAIS

Ja tu par daudz domā par cilvēku, tu pārmērīgi domāsi par rīcību. Ja tu par daudz domā par sevi, tu kļūdaini domāsi par cilvēku. Ja tu par daudz domā par grāmatām, tu nedomāsi pareizi par citām lietām. Lieto vienu lietu par citas labošanas līdzekli.

DIVPADSMITAIS

Nepaļaujies uz savu paša ieskatu, kad domā, ka tev vajag grāmatas un nevajag vingrinājumus. Mazāk paļaujies uz savu pārliecību, kad domā, ka tev vajag vingrinājumus, nevis grāmatas.

TRĪSPADSMITAIS

Kad tu uzskati sevi par mācekli, atceries – tu esi pacēlies šajā pakāpē ar tādu nolūku, lai atklātu savu īsto stāvokli attiecībā pret skolotāju. Šis nav tas posms, kurā tu varēsi izmērīt tāpat kā vari izmērīt, cik tālu stāvi no kādas ēkas.

ČETRPADSMITAIS

Vispiemērotākais tev var būt laiks, kad tu jūti intereses zudumu sekot Ceļam, uz kura esi nostājies. Ja tev šķiet, ka turpināt nevajag, tas nav tāpēc, ka neesi pārliecināts vai šaubies – tu neizturi pārbaudījumu. Šaubas tev būs vienmēr, bet tās pamanīsi tikai piemērotos brīžos, kad uz tām norādīs tavs vājums.

PIECPADSMITAIS

Padzīt šaubas nav tavos spēkos. Šaubas aiziet tad, kad šaubas un pārliecība tajā veidā, kā tās tevi ir sakūdījušas, aiziet pašas. Ja tu ceļu atstāsi, tad tāpēc, ka esi cerējis gūt no tā pārliecinātību. Tu esi meklējis pārliecinātību nevis pašapjēgu.

SEŠPADSMITAIS

Neprāto par to, vai nodosi sevi skolotāja rokās, vai nē. Tu esi vienmēr viņa rokās. Jautājums ir par to, vai viņš var tev palīdzēt, lai tu palīdzi sev, jo tev ir par maz līdzekļu, lai to veiktu. Apsvērt, vai tu uzticies vai nē – tā ir zīme, ka nevēlies uzticēties vispār un, tātad, vēl neesi uz to spējīgs. Pārliecība, ka spēj uzticēties, ir maldīga pārliecība. Ja tu vaicā sev: “Vai es spēju uzticēties?” – tad īstenībā tu jautā: “Vai es spēju sava apmierinājuma labad attīstīt pietiekami stipru pārliecību?”

SEPTIŅPADSMITAIS

Nekad nejauc audzinātību ar spējām. Ja tu nespēj nebūt “labs” vai “atturīgs” ļaužu acīs, tad tu esi kā niedres spalva, kas nespēj nerakstīt, kad to velk pa papīru.

ASTOŅPADSMITAIS

Kad tu pamani vai izjūti dvēseles viļņojumu, izlabo to, atgādinot sev, ka tikpat stipri jūt arī cilvēki ar pavisam citu pārliecību. Ja tu iedomājies, ka šis pārdzīvojums – jūtas – ir kaut kas augsts, tad kāpēc tu nedomā, ka vēdersāpes arī ir pacilāts stāvoklis?

DEVIŅPADSMITAIS

Kad skolotājs tevi uzmundrina, viņš necenšas tevi piesaistīt sev. Drīzāk, viņš pūlas parādīt tev, cik viegli tevi var pievilkt. Ja viņš noved tevi nomāktībā, tad mācība ir tajā, ka tu esi nomāktības varā.

DIVDESMITAIS

Izpratne un apjēga Patiesības sfērā pilnīgi atšķiras no tā, kas tās ir sabiedrībā. Viss, ko tu saproti ar Ceļu parastajā veidā, nav vis Ceļa izpratne, bet tikai ārējs pieņēmums par Ceļu, kāds tas ir izplatīts neapjēgušu atdarinātāju vidū.


No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s