Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.
Tieši šīs apjēgas uztveršana un lietošana ir mistiķu mērķis.
Viedība reizēm tiek izmantota kā “īpašu zināšanu apjēga”. Šad tad tā liek viedajiem novirzīties no pieņemtām uzvedības normām, kas, dabiski, izraisa parasto ļaužu naidīgumu.
Parastie ļaudis – tie ir tie, kas ir akli pret apjēgas galēju nepieciešamību. Šo aklumu Gazali pielīdzina slimībai. Tā dzemdina augstprātību. Tur, kur valda augstprātība, nevar iedarboties apjēga.
Cilvēku grūtības patiesu zināšanu meklēšanā ir milzīgas, jo tie nezin ne kur meklēt, ne kā meklēt. Tas notiek tāpēc, ka viņi maldīgi par apjēgas meklēšanu pieņem likumus un disciplīnu, sholasticismu (doktrīnismu) vai, piemēram, diskusijas (strīdus).
Kas tad ir tā par īpašu apjēgu, kas uztur cilvēku? Tā ir tik ļoti augstāka lieta par, teiksim, ticību (ko ļaudis sauc par reliģiju), ka “patiesi apjēgušo līmenis ir septiņsimt reizes augstāks kā ticīgajiem”.
Gazali apjēgas attēlošanai sniedz trīs tradicionālus izteikumus:
“Viedība ir tik svarīga, ka var apgalvot – cilvēci ir veidojuši tikai Viedie.” (Ibn-el-Mubaraks).
“Ikkatrs, kas ir apjēdzis, un darbojas un māca – būs dižens Debesu Valstībā”. (tiek pierakstīts Jēzum).
“Zālamanam tika dots izvēlēties starp viedību, bagātību un varu. Viņš izvēlējās viedību – un saņēma bagātību un varu turklāt”. (Ibn Abbass).
Zinātnes par apjēgu ceļa mērķis
“Zinātnes par apjēgu dzīvošanas, ko mēdz saukt par sūfismu, – mērķis ir gūt mūžīgu esamību”. (Gazali).
““Cilvēks” var nomirt, bet “viedība” ir nemirstīga”. (Alī, Abu-Taliba dēls).
“Spējas, kas nesakņojas apjēgā, mirst”. (Sahrs el-Ahnafs).
Tie, kam piemīt Viedība
“Uz zemes vienmēr ir Viedie cilvēki. Gadsimta Viedie – tie ir Laikmeta Lāpas. No Laikmeta Gaismekļiem savu gaismu saņem pārējie”. (Al-Hasans).
Līdzekļi
“Dievišķā apjēga atnāk tikai ar cilvēka līdzdalību.”
Kā iet pa zinātnes ceļu
“Viens no paņēmieniem ir – lūgsna, bet ir jābūt apjēgtai tās iekšējai jēgai. Lūgsna satur slēptu jēgu. Dzīve ar lūgsnu paver tās slēpto daļu.” (Gazali).
“Apjēgas kripata, kas gūta agrās stundās, ir labāka kā simtkārttīga krišana pie zemes lūgsnā.” (Pravietis (Muhameds)).
Mācību pakāpes
Gazali ir izkārtojis tās pakāpes, kuras ir kopīgas domāšanai, rīcībai un iekšējiem vingrinājumiem:
1. Klusēšana.
2. Klausīšanās.
3. Ielāgošana.
4. Rīcība.
5. Nodošana.
Kas attiecas uz šādu mācību veikšanu, tad tikai skolotājs var vadīt savu skolnieku.
Pie kā mācīties
“Meklētājs var iemācīties tikai pie Viedajiem. Tie un viņu skolnieki ir biedri tikumībā. Salīdzinot ar viņiem pārējā cilvēce ir mežoņi bez tikuma, jo tie ir nevērīgi vissvarīgajā jautājumā par savām iespējām.”. (Abu el-Darda).
Meklētāja sevišķās īpašības
“Saistoša prasība, lai saņemtu apjēgu, ir saņēmušā spēja to saglabāt bez zudumiem.” (Ikrima).
Nekavējamība
“Meklējiet apjēgu, kad tā ir jārod. Tā kļūst slēpta līdz ar tās īpašnieku nāvi.” (Ibn Masuds).
Par vispārpieņemtiem pienākumiem
“Apjēgas iegūšana ir tas pats, ko parastajā reliģijā sauc par “Dievbijību” (“Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums” (psalms 111:10). Tās meklēšana ir tas pats, ko parastie ļaudis sauc par “pielūgšanu”. Mācīšanās – tas pats, kas daudzināšana, slavēšana. Tieksme to iegūt ir pielīdzināma svētajam karam, pūlēm. Tās mācīšana ir līdzvērtīga žēlastības dāvanu izdalīšanai. Tās nodošana tiek atlīdzināta”. (Gazali).
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
(Šis raksts, manuprāt, sasaucas ar rakstu “Tengrisms un cilvēka attīstība”
https://tencinu.wordpress.com/2008/08/27/tengrisms-un-cilveka-attistiba-aikrivosapkins-ajina/
I.L.)
Gara dāvanas 