Apstākļi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Apkārtnes apstākļu svētība, kuros rit darbs, piemēram, tekkijā, kur pulcējas dervīši, sevī nes īpašus noteikumus un prasības.
Kurpnieks ap sevi radīs tādu gaisotni un apkārtni, kas ļautu gūt iespējami lielu labumu un palīdzētu darbā.
Šīs pasaules cilvēks iekārtos savu māju tā, lai gūtu un sniegtu patiku. Un reliģijas ļaudis būvē savas ēkas tā, lai tās viņus iekšēji saviļņotu.
Bet Ceļa Cilvēki izmantos telpas izskatu atbilstoši tiem cilvēkiem, kuri tajās vingrināsies, un atbilstoši darbības mērķim.
Muļķības kalngals ir iedomāties, ka tāpēc, ka kādam patīk kāda vieta, tur valda vajadzīgā gaisotne. Tas uzrāda atšķirību starp Noteikumu Cilvēkiem un Ceļa un Patiesības Cilvēkiem – kamēr pirmiem vieta patīk, otrie zin, kāda ir tās ietekme; un kamēr pirmie to izgrezno, otrie izvairās to darīt.
Tikai tas, kam piemīt Īstā Uztvere, spēj spriest vai Bāraka (sūfi svēto garīgais spēks) ir vairāk pie mājas pavarda, vai pilī, un kuram no dervīšiem kur ir jāvingrinās.
Neievērot šo nosacījumu ir sliktāk kā turēt ēzeli rozā ūdenī, jo tam būtu pretēja ietekme, un ļaudis, drūzmējoties ap dievišķo, zaudētu daudz vairāk kā iegūtu.
Tā apgalvo Horasānas šeihs Abdallahs el-Nurī.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm