Iespējas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

“Es apmeklēju sūfiju,– teicis Ibn Halīms, – un viņš izvērsa ilgu sarunu.
Tur bija daudz cilvēku, jo viņš pievilka klausītajus no visurienes.
Katra saruna bija plašu zināšanu paraugs.”
Es jautāju:
“Kur tu ņem tik daudz laika, lai izlasītu tik daudz grāmatu?”
Viņš atbildēja:
“Man pietiek laika tam, ko es lasu.”
Tad es aptvēru, ka grāmatu viņam nav. Es viņam teicu:

“Kā tu iegūsti visu šo informāciju?”
Viņš teica, apstiprinādams: “Telepātiski”.
Es vaicāju:
“Kāpēc tu to slēp no saviem mācekļiem?”
Viņš atbildēja:
“Lai liktu tiem pievērsties tam, kas tiek teikts, nevis tam, kas saka, vai kā tas dabūts.”
Es jautāju:
“Šķiet, tādi atklājumi samazina cilvēka iespējas gūt zināšanas. Tad kāpēc tu man to saki?”
Viņš atbildēja:
“Tavas iespējas bija mazas, jau pirms atnāci.”
Es jautāju:
“Un man nav cerību?”
Viņš atbildēja:
“Kamēr tu pūlies piedabūt sūfijus runāt tavā paša žargonā, nē. Ja tu lieto pats savu žargonu, tava neapmierinātība augs, jo tu runā neapmierināto valodā”.
Es jautāju:
“Vai tad neapmierinātība nenoved pie vēlmes mainīties?”
Viņš atbildēja:
“Pārāk maza neapmierinātība nozīmē, ka vēlmes izmainīties nav. Pārāk stipra – ka trūkst spējas mainīties.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm