Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā mājokli, kura apkārtne bijusi tik vienkārša, ka viņam tur nav bijis nekas, izņemot paklāju un ūdens krūzi.
Viens no meklētājiem teicis:
“Tavas uzvedības vienkāršība un skarbie apstākļi mums tīk daudz labāk, nekā Džunaīda ārišķīgās un kliedzošās pārmērības, kurš, rādās, ir nogājis no Patiesības Ceļa.”
Askēts ir smagi nopūties, un asaras noskrējušas pār viņa vaigu:
“Mani dārgie draugi, jūs tik viegli ļaujaties ārējo zīmju mānam, kas aizšķērso cilvēka ceļu katrā solī,- tas teicis – apjēdziet to un beidziet būt neveiksminieki! Dižais Džunaīds pašlaik ir greznībā, jo viņš ir imūns pret greznību, bet es esmu vienkāršībā, jo esmu neuzņēmīgs pret vienkāršību.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm