Delegācija no Sīrijas, kas sastāvējusi no jūdiem, kristiešiem, musulmaņu dervīšiem un arī nezināmas ticības ļaudīm, ir veikusi bīstamu ceļojumu caur Irāku uz Turkestānu, kur tie ir apmeklējuši Ahmada Jasavī, sūfiju Laikmeta Skolotāja dargahu (karaļpili).
Tos pie pilsētas vārtiem ir sagaidījis Skolotājs, un tie ir pagodināti ar visvisādām veltēm un dažādām cieņas zīmēm.
Tiem ierādītajās dzīvojamajās telpās ir bijušas zvērādas un paklāji, lielas un mazas brīnumlietas, un to apkalpošanai ir norīkoti cilvēki.
Otrdienas vakarā, kad pienācis īpašo vingrinājumu laiks, viesi deguši nepacietībā tapt uzaicinātiem Jasi Skolotāja tekkijā (dervīšu klosteris).
Bet kad ieceļojušie dervīši ir uzaicināti atlikt savas lietas un ieiet tekkijā, tikai četriem no astoņdesmit diviem svētceļniekiem ir bijis ļauts ieiet.
To vecākie šeihi ir bijuši nikni un pieprasījuši paskaidrot tādas izvēles iemeslus, paziņojot Jasavī pārstāvim:
“Skolotājs ir dāvājis mums goda tērpus, mēs esam karaliski cienāti un pieņemti. Kā gan mēs varam netikt ielaisti, tak esam gaidījuši uz to visu dzīvi?”
Pārstāvis ir teicis:
“Jūs neesat jutušies ierobežoti, kad pieņēmāt dāvanas, jūs to jūtat tikai, kad esat pārliecināti, ka jums kaut kas ir atteikts. Tā ir bērna uzvedība.
Tekkija ir Citu Pasauļu dārgumu glabātava. Tikai bērns, ieskrējis saldumiem pilnā pārdotavā, prasa visu uzreiz. Nobrieduši cilvēki ir apmierināti, kad to pārstāvjus ielaiž paņemt un atnest citiem daļu priekš katra.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Gara dāvanas 