Ir zināms – kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis:
“Bet es vēlos iet atsacīšanās, ne bagātības ceļu.”
Halladžs atbildējis:
“Tu neesi gatavs atteikties un neesi bagātības izturīgs. Pie tam tava iebilde rāda, ka vēlies pats nospraust savu ceļu – kā tad tu varēsi gūt labumu no augstākās vadības?”
Hadži vaicājis tam:
“Ja es uzstādu savus paša noteikumus un (tie ir tādi, ka) pakļaujos tev, kamēr tas mani apmierina, vai tad no manis var sagaidīt, ka es noraidīšu šo skarbo dzīves veidu un paklausīšu tavam norādījumam, ja tu tak raksturoji mani kā sava ceļa noteicēju?
Halladžs atbildējis:
“Taisnība, sākumā tu izliksies, ka ej bagātības ceļu, un izliksies, ka pakļaujies. Bet mēs ceram, ka tāda liekulība kļūs tev pretīga.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Gara dāvanas 