Lasīšana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Navabam Džanam Fišānam Hānam vaicāja:
“Kāpēc skolotājs neļāva Rūmī studēt sava paša tēva darbus? Vai tad nav acīmredzami, ka laba izpēte nevar nest neko citu kā labu?”
Džans Fišāns atbildējis:
“Ir divi cēloņi. Pirmais ir tāds, ka katram cilvēkam ir vajadzīgs viņam atbilstošs paskaidrojums. Ir acīm redzams, ka, devis pats savu skaidrojumu, viņš var aiziet pa nepareizu ceļu. Piemēram, ja bērns lasa likumu krājumu, viņš izpratīs nepareizi tos likumus, kas attiecas uz lietām, par kurām tam vēl nav savas pieredzes.
Otrkārt, augstākās mācības grāmatas ir rakstītas atbilstoši sava laika, vietas un cilvēku vajadzībām, kuriem tās būtu jālasa. Ja, piemēram, jūs lasāt ķīniešu grāmatas par krāsotāju prasmēm, jūs varat kļūt par ķīniešu audumu krāsotāju, kaut gan šeit var nebūt pieprasīts krāsošanas stils, kādu lieto Ķīnā. Līdzīgi ir ja cilvēki kādā arodā ir sasnieguši pakāpi, kas pārsniedz tā robežas, kas daļēji aprakstīts agrākās grāmatās, tad likt tiem aprobežoties ar tām – nozīmē vilkt tos atpakaļ.
Ar ieteiktām grāmatām jums ir jāiepazīstas pamatīgi. Bet to jēgas izpratnei ir nepieciešams vadītājs.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Komentēt