Burvju ūdens

Reiz varens burvis, vēloties iznīcināt kādu pavalsti, izlēja avotā, no kura visi ņēma ūdeni, burvju dziru. Kurš padzērās, tas sajuka prātā.
No rīta visi pavalstnieki, ūdeni padzērušies, sajuka. Izņemot karali, kuram bija sava aka. Pamanījis, ka valstī valda jukas, viņš mēģināja atjaunot kārtību, izdodot virkni rīkojumu.
Visi padotie nosprieda, ka karalis sajucis prātā, ja izdod tādas neprātīgas pavēles. Klaigādami tie staigāja ap pili, prasīdami, lai karalis atsakās no varas.
Karalis atzina savu bezspēcību un gribēja padoties. Bet pienāca karaliene un teica: “Ejam pie viņu avota un padzeramies arī mēs. Tad mēs būsim kā viņi”.
Tā arī izdarīja. Padzērās un tūdaļ sāka muldēt. Un padotie uzreiz atteicās no savām prasībām – ja jau karalis pauž tādu gudrību, kāpēc gan neļaut tam valdīt tālāk?
Valstī atgriezās miers, kaut arī visi tur rīkojās nepavisam ne tā kā kaimiņvalstī. Un karalis varēja valdīt līdz mūža galam.

http://pritchi.castle.by/ras-5-70.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s