Atklāsme

Reiz pie sufi Skolotāja pienācis kāds cilvēks un lūdzis atļauju mācīties pie viņa.
“Labi”, – teicis Skolotājs, – “bet kas tev liek to darīt? Varbūt bija zīme? Kāda atklāsme no augšas?”
“Nē, zīmes nebija”, – “Gribu tikai mācīties pie Tevis”.
Skolotājs teicis: “Tad izej ārā un pusstundiņu pastāvi. Varbūt zīme parādīsies.”
Izgājis cilvēks. Lijis, un cilvēks izmircis līdz kaulam. Garāmgājēji spiedušies gar sienām, brīnoties par dīvaini, kurš stāv lietū ielas vidū, it kā nekā labāka nebūtu, ko darīt.
Pēc pus stundas, kad cilvēks no niknuma un vilšanās jau sācis vārīties, Skolotājs to iesaucis iekšā un pajautājis: “Nu, kā ir? Atklāsme atnāca?”
“Kāda tur atklāsme!” – dusmīgs izsaucies cilvēks. – “Es tikai stāvēju lietū un mirku kā muļķis!”
“Tad kāpēc saki, ka atklāsmes nebij?” – “Tu saprati, ka esi muļķis. Ar to pietiek, varam sākt.”

Amir

http://pritchi.castle.by/ras-5-79.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s