Izglītības jēga. Šrī Sathja Sai Babas vasaras kursu (Brindavanā, Bangalore – 1995.gada maijā) “Indijas kultūra un garīgums” 11. nodaļa

na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param

Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12

Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.

Kaut gan šī saskaņotība ir visur, nav iespējams atpazīt tās visuresamibu. Tomēr katram ir iespējams dievišķā esamību pamanīt.

– Dievišķā esamība

Saldums cukurbietē, rūgtums neem (margosa koks, dziedniecisks) lapās, kodīgums čili, skābums citronā un uguns kokā – tās visas ir liecības par Dieva esamību. Augs attīstās no sēklas. Putns izšķiļas no olas. Kādu dienu jaunpiedzimušais bērns pats kļūst par māti. Tās visas ir dievišķā pastāvēšanas dzīvas liecības. Cilvēku sajūsmina diženas kalnu smailes, burbuļojošas upes, dzelmjains okeāns, lekni meži un krāšņi dārzi. Kas ir šīs parādības pamatā? Tā ir vienīgi Dieva esamība.
Ne katram ir dots aptvert Dieva visuresamību, bet katrs spēj pamanīt Viņa klātesamību. Jñânânâm Jñânam Agram, Jñânânâm Jñânam Uttamam – No visiem zināšanu veidiem, Ātmā Džnāna ir galvenā un labākā. Pasaulē mēs sastopam visādus zināšanu veidus – mūzika, raksti, gleznas, telpiski tēli, dejas, audumi un tā tālāk. Ātmā Džnāna ir vissvarīgākā. Pasaulīgas zināšanas var nodrošināt tevi ar erudīciju, slavu, godu un nosaukumiem. Bet, Atmânâm Atmam Uttamam – Par visiem pasaulīgajiem nosaukumiem augstāks ir tas, ka tu esi Ātmā. Vēdas teic, ka cilvēks ir Amritaputra – nemirstības bērns. Tas ir vissaugstākais nosaukums.

– Iemantotas Viedības vērtības

Visas pasaulīgās zināšanas ar laiku mainās un maldina (vazā aiz deguna) tavu saprātu. Tāpēc mūsu senie viedie ir veltījuši savas dzīves Ātmā Džnāna iegūšanai, kas ir pastāvīgas un apskaidro saprātu. Tādas viedības iemantošanai ir vajadzīgas dažas vērtības.
1. Sarve loka hito ratah
Vēli labklājību visām būtnēm, iekļaujoties tādās norisēs, kas dod labumu citiem. Mums ir jākopj gatavība kalpot. Tavai izglītībai ir jāsagatavo tevi labāk sniegt pakalpojumu. Tad tu gūsi patiesu pārējo cieņu.
2. Sarve jñâna sampannah
Studentiem ir “jātiek virspusē” visos zināšanu veidos. To sauc arī par “apjēgu.” Tev ir jāizprot un jāpieredz visi stāvokļa viedokļi. Pasaulīgas tēmas dod tev šaura vēriena zināšanas. Tu stāvokļus uztver ierobežotā skatā. Ja es vaicātu, kas ir šis [rāda mutautiņu], tu teiktu: “drānas gabaliņš”. Šāda atbilde uzrāda tavas ierobežotās, pasaulīgās zināšanas. Plašākā skatā tu to sauktu jau par mutautiņu. Garīgas zināšanas ir pilnīgas un ļauj katram aptvert visu zināšanu telpu. Tā ir “pilnīga apjēga”.
3. Sarve samuditha gunaihi
Studentam ir jāuzsūc visi tikumi jeb gunas. Ko nozīmē guna? Parasti par gunām sauc trīs radības vērtības (satva, radžas un tamas). Patiesībā tikums ir visu šo triju gunu kopveselums un līdzsvars. Dzīvē ir ļoti svarīgi nepieķerties citu trūkumiem un izpaust savu Dievišķību. Tā ir īsta guna. Šī iezīme studentam ir izšķirīga un ir visu tikumu avots. Tas, kas ieaudzē šādu tikumu, jau ir saucams par izglītību. Mūsdienu izglītības sistēmas sniedz zināšanas, bet ne tikumus.
Tagadējā izglītība māca tikai informāciju, bet ne drusku no tikumiem.
Kādi labvēlīgi augļi var veidoties no miljoniem bezvērtīgu izglītības veidu?

– Nevardarbība

Bez cilvēciskām vērtībām tu nevari sniegt savas mācītās sabiedrības augļus. Tāpēc ir jākopj cilvēciskās vērtības. No tām satja (patiesība,beznosacījumu īstenība) ir vissvarīgākā. Patiesība ir Dievs. Kādi cilvēki aizgāja pie Budas un strīdējās par Dieva esamību. Buda viņiem teica:

“Visi šie strīdi ir laika izšķiešana. Satja, dharma (sanâtana: reliģiska pienākuma apziņa, kas saistīta ar Krišnu un uztur tādas mūžīgas vērtības kā: satja, daja, tapah, sauca (jeb dāna): patiesums, līdzjutība, atturība un šķīstība), un ahimsa (nevardarbība, neaizvainošana, neapbēdināšana (-ās), drošība, aizsardzība) ir tas pats, kas Dievs.
Tāpēc sākiet ar Dieva kā patiesības godināšanu. Runājiet patiesi. Dzīvojiet dharmu. Ievērojiet nevardarbību (ahimsa).”

Tad ko mēs saprotam ar nevardarbību? Cilvēki vardarbību saprot tikai kā citu aizvainošanu un kaitēšanu tiem. Nē, nē. Kaitēšana sev arī ir vardarbība. Nevajadzīgas sarunas, pārmērīga rijība un pārstrādašanās – tā arī ir vardarbība. Tādā nozīmē, ka katram ir jādzīvo mērenībā un līdzsvarā. Viss, ko dara pāri mēram, ir vardarbība. Pat pārmērīga rakstīšana ir vardarbība. Kas gan slikts ir pārmērībā? Tāpēc, ka tas izšķērdē enerģiju. Ar liekvārdību tu izsmel savu saprātu. Tādēļ ar nevardarbību var apzīmēt cilvēka dzīves vadīšanu pa mērenības un labvēlības tekām. Vēdas teic: “Satyam vada, dharmam chara – runā patiesību un dzīvo dharmu. Patiesība ir Dievs. Taisnīga rīcība ir Dievs. Tāpēc Vēdas iesaka mums stingri turēties pie satjas un dharmas. Tie ir patiesi tikumi.

– Personas dvēsele un Visaptverošā Dvēsele

Patlaban cilvēki veic dažādus mēģinājumus sasniegt dievišķo. Bet tie iet uz riņķi (buksē), jo daži garīgi jēdzieni ilgstoši ir bijuši palaisti neatbilstošā izpratnē. Tie ir: džīva (fiziski-psiholoģiski-sociāls “es”) un deva (personas dvēsele un Dievs), ātma un paramātma (ierobežota dvēsele un visuresoša dvēsele), anu un brahmanu (atoms and visums), sthūlam un sūkšmam (lielais un smalkais). Pašlaik šos jēdzienus nespēj skaidrot neviens.
Vedanta ir atklājusi tādus dziļus jēdzienus, kurus zinātne nekad nav spējusi izdibināt. No otras puses, zinātne ir savākusi faktus, ka Vedanta ir uzskatījusi par nebūtiskiem. Bet, neskatoties uz zinātnieku, nedz Vedantas gudro pētījumiem, mūsdienu cilvēks pamatpatiesības pienācīgi neizprot. Kā mēs varam aprakstīt dievišķību? Kāda ir atšķirība starp ātma un paramātma, starp anu un brahmanu?
Ja apdomā, atoms un visums ir viens un tas pats! Šajā glāzē bija Godavari upes ūdens. Pieņemsim, ka mēs nesam Godavari ūdeni milzu podā. Un tad lielā tankerī. Tas ir tas pats ūdens. Atšķiras daudzums. Vērtība ir viena un tā pati.
Tāpat, kad pētām atomu, mēs sastopamies ar mikrokosmiskām parādībām. Lampas liesmā mēs atrodam karstumu un gaismu. Ciešāk apsverot, liesmai ir tās pat pamatīpašības, kas atomam. Ūdenim šajā glāzē ir tā pati garša, krāsa un veids kā Godavari ūdenim. Šis ir Tas, Tas ir Šis. Ja mēs aptveram šo vienu pamatdomu, mēs aptveram visu.
Dievs mūsu rakstos ir aprakstīts kā Anoranêyân Mahato Mahêyân – sīkāks par sīkāko, lielāks par lielāko. Visums īstenībā ir to pašu spēku izpausme, kas ir atomā. Bez atomu savienojumiem visums nevar pastāvēt. Pamatdoma, kas ir visur, ir viena vienīga dievišķība.
To Viedais Uddalaka ( Chandogya Upanishad (6.nodaļa)) ir mācījis savam dēlam. “Dēls, Dievs ir visur. Pavēro sakarības starp atomu un visumu, un tu sapratīsi ātma un paramātma. Ieej mājā un paņem drusku cukura un nedaudz ūdens.” Dēls izpildīja. Uddalaka teica: “Aplūko cukuru rūpīgi.” Puisis apskatīja un pataustīja to. Tad viņš to iejauca ūdenī. Tad Uddalaka palūdza viņam cukuru atrast. Bet cukuru vairs ar roku savākt nevarēja, jo tas bija izšķīdis. Tomēr tā klātbūtni varēja pārbaudīt, pagaršojot ūdens pili. Kur cukurs bija? Nevarēja pateikt, vai tas ir “te”, vai “tur”. Tas bija kaut kur ūdenī.
Tādā pat mērā kā šis cukurs, ir redzams un taustāms ātma. Tas ir ierobežots. Bet izšķīdis cukurs, kas ir ārpus taustes un redzes iespējām, ārpus vārda un veidola, ārpus telpiskajiem ierobežojumiem, ir paramātma. Ātma, kas ir klātesošs tavā ķermenī, caurvij arī visumu kā paramātma. Paramātmu sauc par apziņu. Ātma, kas ir ķermenī, tiek saukta par sirdsapziņu. Apziņa ir klātesoša tavā sirdsapziņā, un tava sirdsapziņa ir daļa no Apziņas.
Sēkla sevī nes saknes, zarus, lapas, augļus, ziedus – visu to.
Krišna ir teicis:
bîjam mâm sarva-bhûtânâm
viddhi pârtha sanâtanam
buddhir buddhimatâm asmi
tejas tejasvinâm aham

Zini, ak Prithas dēls, ka es esmu visu būtņu sēkla, saprātīgā sākotnējais saprāts Es esmu, un varenā izveicība Es esmu. [B.G. 7.10)
Šī sēkla ir klātesoša varenā kokā, un viss koks ir klātesošs sēklā. Anoranejan – smalkākais par smalkāko – tas ir sēklā. Mahatomahejan – lielākais par lielāko – tas ir kokā. Nav atšķirības starp sēklu un koku. Atšķirība ir tikai izskatā. Tas nozīmē, ka ārēja aplūkošana redz dažādus veidolus, bet iekšējā acs uztver vienotību atšķirīgajā.

– Iepazīsti sevi

Ikkatram nav iespējams atpazīt šo visuresošo dievišķību. Bet tas nav vajadzīgs! Ja tu pamani dievišķo dzirksti sevī, tu kļūsti arī par visuresošās dievišķības pazinēju! Tāpēc Vedanta mudina cilvēku: “Iepazīsti Sevi.”
Ja tu vaicā cilvēkam: “Kas tu esi?” tas atbild: “Es esmu … dēls”. Jeb viņš varbūt saka, ka ir ārsts vai advokāts. Jeb viņš saka: “amerikānis,” “indietis,” “itālis.” Neviena no šīm atbildēm nav pareiza. Kad tu pamato savu personu ar tēvu, tu runā par ķermeņa apziņu. Ārsts vai advokāts ir tavs amats. Trešā atbilde ir tava dzimtene. Šīs atbildes ir kā iestudēta saruna kinofilmā. Tava īstā daba ir ātma. Neviens nevar izmainīt savu apziņu. Tu vari izmainīt dzīvesvietu un uzvedību, bet ne apziņu.
Pamatideja, kas ir katrā, ir ātma. Mūslaiku cilvēki tik smalkus pētījumus neveic un tāpēc šīm patiesībām netic. Tie veltī savu laiku, ķermeni un rīcību šai pārejošajai miesīgajai pastāvēšanai. Tāpēc tie sniedz tikai pasaulīgas atbildes. jñânânâm jnânam uttamam – Ātma Džnāna ir labākais gudrības veids. Tiklīdz tev ir Ātma Džnāna, tu vari iepludināt tajā citas zinātnes. Ātma Džnāna ir okeāns, pasaulīgās zinātnes ir upes. Nadînâm Sâgaro Gatih – visas upes izzūd okeānā.
Mazs piemērs. Rīss ir jūsu pamatēdiens. Bet jūs neēdat rīsu vien. Jūs pieliekat tam dārzeņus un kariju. Ar tādām piedevām jūs varat izbaudīt garšīgu ēdienu. Ņemiet ātma vidja rīsu un piejauciet tam pasaulīgo zināšanu piedevas. Tas piedos garšu jūsu miesīgai dzīvei. Nekādā gadījumā, nekādos apstākļos neatsakieties no ātma vidja.

– Brahma, Višnu un Mahešvara (Šiva)

Pamatidejas, kas pieradina un baro ātma vidja, atbalsta tā apjēgu un to aizsargā, ir pazīstamas kā Brahma, Višnu, un Mahešvara. Tie ir tikai vārdi. Mūsu laikos nav neviena, kas būtu redzējis šīs Būtnes. Jā, mēs tās skatāmies filmās un grāmatās, bet neviens tās nav redzējis tieši. Saskaņā ar džnāna filosofiju, arī tie ir maldi!
Patiesi, kas ir šis Brahma (jeb Brahmadži: Radītājs. Pusdievs. Ir vairāk kā viens Brahma. Pirmā dzīvā būtne, radīta no Višnu nabas. Sēd Meru kalnā lotosa ziedā, kas ir radīšanas zīme), un kur Viņš ir? Brahma ir Radītājs. Smalkais Radītāja noslēpums ir klātesošs katrā mātē un tēvā. Vecākiem, kas ir dāvājuši tev šo miesu, piemīt visas Brahmas īpašības. Pieliec visas pūles, lai apjēgtu svētās idejas savos vecākos. Tava māte ir tavas dzimšanas pamats. Viņa ir tevi iznēsājusi un ievedusi tevi šajā pasaulē. Tas, kas ir tevi radījis, nav neviens cits kā tava māte. Māte veicina sava bērna gaitas simt veidos, tāpat kā Brahma. Tāpēc tad, kad tu cienī savu māti un godā viņu, tu godini Brahmu. Tāpēc senči ir teikuši: “Mâtru Devo Bhava – māte ir kā Dievs.”
Ar piedzimšanu nepietiek. Bērnam ir jāsniedz dzīves jēgu. Kad bērns riskē nonākt pasaulē, viņam ir jāiemāca pareiza uzvedība. Ir jāiedveš sabiedrības cieņas iemantošanas veidus. Ir jānodrošina izglītība un mājas. Šie ir tēva pienākumi. Valdnieks Višnu (Dievs uzturētājs, labuma veidu pārvaldnieks.Trīsvienīgs: – Maha-Višnu jeb Karanodakas’ajī Višnu, no kura porām parādījušās visas pasaules; – Garbhodakas’ajī Višnu: katrā pasaulē gulošs uz čūsku paklāja un kopā ar Valdnieku Brahma radošs pilnīgo daudzveidību (Pradjumna); – Kshirodaks’ajī Višnu: klātesošs katras dzīvas radības sirdī kā Paramātma jeb Dievs.) uztur un pasargā Brahmas radītas dvēseles. Tas pats, kas Višnu, ir tēvs. Kad tu cieni un godā savu tēvu, patiesi, tu godini Višnu.
Un nu, Mahešvara (Šiva: ‘labvēlīgais’ pusdievs, arī Šankara (labklājības pamats), Bhava (no esamības), Šambhu (kā labdaris), Mrida (līdzjutīgais) jeb Rudra (šaušalīgais), Girisa (kalna valdnieks), Šarva (kurš nonāvē ar bultām), Mahadeva (dižais dievs). Iznīcinātājs dievs, pārvalda neapjēgas veidus. Meditē ar Parvati Kailasa kalnā. Tiek saukts arī par jogu jogu.). Pielūdzēji viņu ir aprakstījuši kā bhola (nevainīgs bērns). Viņš ir pazīstams kā jebkuru vēlmju izpildītājs, bez vilcināšanās, pat ja labdarība varētu sagādāt Viņam nepatikšanas! Viņš ir sulabha priya – viegli ielīksmojams. Jūs zināt stāstu par demonu Bhaumasuru (jeb Vrikasuru, skatiet S.B. 10.88). Šiva  tam dāvāja spēju sadedzināt jebko ar plaukstu. Pēc tam Viņš pats bēga, lai glābtos no demona plaulkstas! Ko tas nozīmē? Šankara piepilda vēlēšanās bez aizspriedumiem un bez vilcināšanās. Skolotājs māca visus, neizceļot nevienu. Tam, kas vēlas kļūt par meistaru matemātikā, skolotājs māca matemātiku. Ja cits tiecas uz fiziku, viņš to māca. Skolotājs māca to, ko tie vēlas iemācīties; katram, kas nāk ar vēlēšanos. Ja studenta vēlmes nav augstas, viņš tam sniedz atbilstošu padomu. Neviens studens neaiziet no skolotāja ar tukšām rokām. Tādējādi skolotājs (guru) ir kā Mahešvara. Ja tu cieni savu guru, tu īstenībā godini Mahešvaru.

– Indiešu kultūras balsti

Tādēļ Hindi uzskata māti, tēvu un skolotāju par līdzīgiem Dievam. Vēdas šo brīnišķo vērtējumu izvērš šādos teicienos:
Mâtru Devo Bhava – Redzi mātē Dievu
Pitru Devo Bhava – Redzi tēvā Dievu
Âcârya Devo Bhava – Redzi skolotājā Dievu.”
Tāda ir indiešu kultūra. Pirmais indiešu kultūras balsts ir: bijība un paklausība pret māti, tēvu un guru.
Nākošais – kādā veidā tādu vecāku radītam bērnam ir jāiekļaujas sabiedrībā? Esi patiess, tāds ir ieteikums. Nekad savtības dēļ neļaujies melīgumam. Nekad savtības dēļ neseko ļaunumam. Lai uzturētu savu cieņu sabiedrībā, mums ir jārunā patiesība un jāseko dharmai (taisnīgumam). Tā teic indiešu kultūra:
Satyam Vada, Dharmam Chara – Runā patiesību un seko dharmai. Tāda ir otra indiešu kultūras raksturīga iezīme.
Ne tikai tas. Ja vēlamies saņemt neaptraipītu cieņu, mums ir jāstiprina pārliecība, ka dievišķība ir klātesoša ikkatrā. Mūsdienās zinātnieki apgalvo, ka mikropasaules spēki ir arī visuma spēki. Tie veic sarežģītus izmēģinājumus, lai pārliecinātu pasauli par saviem atklājumiem. Šajā pasaulē ir tikai divas lietas: viela un enerģija. Neviena no tām nevar pastāvēt bez otras. Zinātne pēta vielas un enerģijas mijiedarbību, sajūtām pieejamo fizisko pasauli.
Garīgums māca to pašu uzskatu: Ļaudis var būt dažādi. Vārdi un izskati var atšķirties, tāpat kultūras, bet spēks, kas ir katrā, ir Viens Ātma. Zinātniekiem aiziet gadu tūkstoši, lai šo patiesību atklātu. No kuriem laikiem? Ne jau tikai mūsdienās. Pirmais zinātnieks, lielākais zinātnieks, ir bijis Hiranyakas’ipu (‘tas, kurš domā par zeltu’: asuru valdnieks, Krišnas nogalināts), kas ir dzīvojis pirms gadu tūkstošiem. Hiranyakas’ipu ir pētījis piecas sastāvdaļas, kas veido radību. Viņš ir pat ņēmis šīs sastāvdaļas savā pārvaldībā! [Skatiet S.B. 7.3 & 7.4]. Bet neraugoties uz saviem izcilajiem sasniegumiem fiziskajā pasaulē, Hiranyakas’ipu nav spējis ierobežot savas sliktās īpašības [skat. S.B. 7.8].
Tādēļ, ko mūsu senči ir mācījuši? Zinātne ir nodarbināta ar atoma iekšējo spēku aprakstīšanu. Mūsu senā Vedanta ((zināšanu noslēgums): vēdisko zināšanu slēdzieni kā noteikts Bhagavad Gītā, Vedanta-sūtrā, Upanišadās un vēl Šrīmad Bhāgavatam, kas māca Absolūtās patiesības augstāko izpausmi: ļaušanās Krišnam; vēdu filosophijas būtība) teic: “Ak, muļķa zinātnieki! Vispirmām kārtām, viss ir jūsos pašos!” Zinātnieki ir aprakstījuši ārējo pasauli. Iekšējais Visums ir Vedantas tēma. Zinātnieki negribīgi attīsta iekšējo redzi. Un Vedanta ir nevērīga pret ārējo pasauli. Bet kura no tām ir svarīgākā? Studentiem vajadzētu to apzināt. Jūs redzat koka zarus, lapas, ziedus un augļus. Bet to pastāvēšanas pamats ir neredzamās saknes. Kas ir svarīgāks – saknes vai zari? Bez saknēm zari nevar dzīvot. Turpretim jūs varat apcirst zarus, un saknes liks tiem ataugt no jauna. Tie, kas apmierinoši izprot zarus, neuzdrošinoties iet dziļāk, ir zinātnieki. Tie, kuri iet līdz saknēm, ir Vedantas sekotāji.
Zinātnieki apraksta zarus, sekas, nevis cēloni. Tādēļ ļoti svarīgs ir Mūlādhāra – Pirmcēlonis. Tiklīdz tu atrod Pirmcēloni, kas ir slēpts visā, tu vari būvēt pamatus uz tā un dzīvot pasaulē ar prieku.
Studenti zin, ka divas daļiņas ūdeņraža un viena daļiņa skābekļa rada ūdeni. Zinātnieki lepojas ar šo atklājumu. Jā, jūs spējat radīt ūdeni. Bet kad jautājam: “Kas ir radījis ūdeņradi un skābekli?” atbildes nav. Saduroties ar šādiem jautājumiem, zinātnieki izvairīgi atteic: “Dabas Likums”. Viss. No kā daba ir cēlusies? Kas ir tās pamats? Kad vaicājam šādi, vienīgi Mūlādhāra ir Dievs. Neviens nespēj aptvert dievišķo. Mēs varam tikai pūlēties aprakstīt to kā spēku, kas ir nemainīgs, nesagraujams, visspēcīgs, visuresošs un visu zinošs.
Studijas, kas mums atsedz mūsu dabisko dievišķību, sauc par vidjā (jebkādas zināšanas, gan patiesas, gan nepatiesas, zinātne, mācības, erudīcija, filosofija. Garīgi atkarīgas no četrām pamatidejām, kas ved uz džnānas (jñâna) garīgu zināšanu: tapas, sānkhja, vairāgja un joga: grēku nožēla, izpēte, atšķiršana un apziņas vienība) – izglītību. Pasaulīgās studijas nesniedz šādu pakāpi. Tomēr pasaulīgās studijas ir savu svarīgumu guvušas. Tagad cilvēki mācās, dabū darbu, ceļo pār jūrām, pakļaujas varai – viss tikai naudas dēļ. Dhana mûlam idam jagat – Nauda ir pasaules pamats. Nauda ir pasaulīgās izdzīvošanas pamats. Bet Vedanta tai tādu nozīmīgumu nedod.
Dharma mûlam idam jagat: Dharma ir pasaules pamats. Tāds ir Vedantas apgalvojums. Tāda ir indiešu kultūra.
Tu atrodi, ka planētas griežas ap sauli, tālu galaktiku zvaigznes spīd spoži, upes plūst uz okeānu, jūra uzplūst un atplūst paisumos un bēgumos un tā tālāk. Visas šīs parādības notiek dharmas ierobežojumos. Kad dharma tiek pārkāpta, viss tiek sagrauts. Visas šīs norises ir iespējamas tikai ar atbilstību dharmai. Tas ir Dieva esamības pierādījums.

– Tiecies uz Patiesām Zināšanām

Atklāt Dieva esamību ir katra iespējās. Lai to sasniegtu, nevajag zinātnieka grādu, izglītību, izveicību, nedz prasmes. Vajag tikai papūlēties apjēgt radības noslēpumus. Palūkojieties vien uz šo pasauli. Tā ir tik plaša, tik brīnumu pilna. Kur tā ir cēlusies? Pasaulē ir 5.700 (lekcijas laikā) miljoni cilvēku. Vai ir divi pilnīgi vienādi? Vai vienādie dvīņi neatšķiras viens no otra? Katra persona ir neatkārtojama. Kas ir projektējis šādu pārsteidzošu radību? Tāds radīšanas darbs nav nevienam iespējams. Prāts tās brīnumus aptvert nespēj.
Tā zem redzamās pasaules guļ neredzamā dievišķība. Daži cilvēki domā: “Es esmu to sasniedzis”, “Es ar izmēģinājumiem esmu to atklājis”. Tie svin sīkākās veiksmes. Tas, kas pašlaik ir zināms cilvēkam, it tuvu nullei. Bet greznošanās ir milzīga. Tas, kas zin, neļaujas slavai. Pilns trauks paliek noturīgs. Puspilns trauks skaļi šlanderējas šurpu turpu. Tie, kas ražo pašcildinājumu, ir puszinīgi (skat: Pamphlet for a New Energy Policy. The Question of Energy and the Order of Time. The Paradigm for the New World Order).
Vaicājiet, vaicājiet, vaicājiet. Pieliekiet mērķtiecīgas pūles. Nekādi neatslābinieties savos garīgajos meklējumos. Tas, kas ir jāatpazīst, ir Mūlādhāra pamatideja. To nevar saskatīt ar teleskopu un nevar uzņemt ar videokameru. Tev tikai jātiecas uz savu sirdi, pārvēršot šīs alkas garīgā vaicājumā. Bez ilgošanās Dieva meklēšanai nav atbalsta. Katram studentam vajadzētu izkopt alkas: “Man jāapjēdz, man jāapjēdz.” Tad tu saņemsi savas Dieva meklēšanas augļus agrāk vai vēlāk.

– Iegribas pret Ideāliem

Attīsti labas domas. Tavas vēlmes var piepildīties un var nepiepildīties. Studenti! Jūs pašlaik dzīvojat vēlmju (āsa) dēļ. Tā nav pareizā attieksme. Dzīvojiet ideāliem (āsaja). Pat ja tavas vēlmes šodien tiek apmierinātas, kas nodrošina to rītdien? Bet ja tu uzturi ideālus, ļaudis sekos tavam piemēram ilgi pēc tavas nāves. Nebalsti savu dzīvi uz iegribām – tu sastapsies ar vilšanos tajā vai citā dienā. Vienīgā vēlme, kuru vērts uzturēt, ir vēlme sekot ideāliem!
Mūsdienās cilvēki vēlas ilgu mūžu. Tas nav svarīgi. Dievišķu izjūtu pilna dzīve ir daudz vēlamāka. Dievišķa dzīve, kaut brīdi, nes ilgstošu svētlaimi un slavu. Kāda ir jēga tūkstošgadu mūžam, ja tu dzīvo vārnas dzīvi? Tā, ka nevajadzetu apmierināties ar pasaulīgo izglītību. Noņemoties ar studijām, gūstiet arī Ātma Vidja.

– Domu, Vārdu un Darbu vienība

Reiz, Adi Šankarācārja gāja ar trīspadsmit mācekļiem uz Kāšī. Ar savu ārēji vērsto saprātu mēs domājam, ka “grēks” nozīmē citu apgrūtināšanu vai apbēdināšanu. Studentiem vajadzētu skaidri apjēgt, kāda ir grēka nozīme. Šankara ir veicis apmazgāšanos Gangas upē. Viņš redzējis zēnu, kurš, sēdot zem koka, ir no visas sirds mācījies gramatikas (dukrum-karane) likumus. Šankarācārja kādu laiku stāvējis, vērojot kā students balsī lasa savu mācāmgabalu. Tad Šankara piegājis pie viņa.
“Puisi, ko tu tērē laiku ar gramatikas mācībām?”
Students atbildējis: “Tas palīdzēs man kļūt par lielu zinātnieku.”
“Nu labi. Ko tu ceri sasniegt, kļuvis par zinātnieku?”
“Es tikšu Valdnieka galmā un kļūšu par galma dzejnieku.”
“Jauki, tu kļūsi slavens. Ko tev dos slava?”
“Ar slavu es dabūšu tikdaudz bagātības, cik gribēšu.”
“Kāda laime var tevi iepriecēt ar bagātību?”
“Mana ģimene dzīvos priekos un ērtībās.”
“Cik ilgas būs tās ērtības?”
“Līdz nāvei.”
“Kas būs ar tevi, tavām ērtībām un bagātībām pēc nāves?”
“Es nezinu.”
Tad Šankara teicis:
“Bhaja Govindam Bhaja Govindam
Govindam Bhaja Moodha Mate
Sampraapte Sannihite Kaale
Nahi Nahi Rakshati Dukrunkarane

Dziedi Govindas vārdu,
Dziedi Govindas vārdu, ak muļķi!
Kad pienāks pēdējais brīdis,
Gramatikas likumi tevi neglābs!

Vienmēr domā par Dievu. Vārdu zināšana noder tikai, kamēr ir dzīvs ķermenis. Kādu dienu tev būs jāpamet savs ķermenis.
Devis šo padomu, Šankarācārja apmazgājies Gangā un devies uz templi “Valdnieka Šivas daršana”. Viņš stāvējis altāra priekšā un lūdzies: “Svami, esmu atnācis pie Tevis pēc triju briesmīgu grēku nodarīšanas. Es lūdzu Tev šo grēku izpirkumu.”

Studentiem vajadzētu veltīt īpašu uzmanību viņa vārdiem.
“Esmu cildinājis un aprakstījis Tevi daudzos veidos. Tomēr es zinu, ka Tu esi Avâng Mânasa Gochara – viņpus vārda un domas. Vēdas teic: Yatho Vâcho Nivartante Aprâpya Mânasa SahaNo kurienes atgriežas vārdi un domas, nespēj aptvert nekas. Tas esi Tu. Es mācīju saviem studentiem, ka Tu esi viņpus vārda un domas. Tajā pat laikā es uzdrīkstējos Tevi aprakstīt.
Es sludināju vienu un darīju citu. Tas ir mans pirmais grēks.”
Redziet, cik smalks ir grēka jēdziens! Teikt vienu un darīt otru ir grēks.
“Es visiem mācīju: Îs’vara Sarva Bhûtânâm, Îs’âvâsyam Idam Sarvam – Dievs ir klātesošs ikkatrā būtnē. Tu esi visur.
Bet es esmu atnācis uz Kāšī, lai redzētu Tevi kā Višvešvara. Es atkal esmu rīkojies pretēji saviem vārdiem. Tas ir mans otrs grēks.
Ekovasi Sarva Bhûta Antarâtmâ – Dievs ir klātesošs ikvienā. Īstenībā Dievs izpaužas kā visas būtnes. Es mācīju pareizi. Bet nu, vai es neesmu viena no šīm būtnēm? Vai manī Dievs nav klātesošs?
Es esmu noliedzis dievišķo sevī. Esmu atceļojis ieraudzīt sevi! Esmu uzskatījis sevi kā šķirtu no Tevis. Tas ir mans trešais grēks.
“Tā, ak Valdniek, mani vārdi un darbi nav vienoti. Lūdzu atbrīvo mani no šīm kļūdām.” To teicis, Šankarācārja aizvēra acis un viss nodevās meditācijai uz Valdnieku. Pēc brīža viņš saņēma Valdnieka parādību un Viņa atbildi. Višvešvara tam teica: “Šankara! Kas bijis, bijis. Tava nožēla pati jau ir tavu grēku izpirkums. Uzmanies, ka tu neatkārto šīs kļūdas.”
Ko tas nozīmē? Mums ir jānožēlo savas kļūdas. Bet mūsdienu ticīgajiem nav patiesas nožēlas. Lai kur tu nodarītu kļūdu, kaut neapzinātu, nolem: “Es to vairs nedarīšu.” Tu nedrīksti atteikties no sava solījuma Dievam. Turi savus vārdus un darbus saskaņā. Mūsdienās tiek teikts – pareizs cilvēces izpētes objekts ir cilvēks. Tas nozīmē – domu, vārdu un darbu vienība.
Turiet šos trīs vienībā, mīliet un cieniet savus vecākus un skolotāju. Turiet savu māti, tēvu un skolotāju kā Brahmu, Višnu, un Mahešvaru, un pieliekiet visas pūles, lai gūtu viņu svētības. Tā ir īstā dievbijība. Bet mēs nevaram apmierināties pat ar to. Neapstājieties un nenotērējiet velti sev atvēlēto laiku. Ir nezināms spēks, kas izplatās visur. Šis svētais spēks ir tavā mātē, tēvā un skolotājos. Tev ir jādomā: “Es pielūgšu, sekošu un sasniegšu šo dievišķo.” Šādam nolūkam ir ļoti būtiskas bhajanas (svētas dziesmas, ziedojumu dziesmas, parasti, kalpojot vienam vai vairākiem svētiem vārdiem), japa (mantru meditācija), meditācija, un sat-sanga.

– Laba sadraudze

Pašlaik jēdziens sat-sanga (laba sadraudze; ticīgo apvienība jeb vienkārši sangam, satikšanās; mūžīgā saite starp Krišnu un viņa pielūdzējiem) bieži tiek saprasts nepareizi. Kas sat-sanga ir? Sanākšana kopā ar dievbijīgajiem, bhajanu dziedāšana, svētceļojumi, svēto rakstu skaidrojumu klausīšanās – tāda ir parastā sat-sangas izpratne. Bet tā ir tikai pasaulīga sat-sanga. Īstenībā te sat-sanga nemaz nav! Ticīgie ap tevi ir ar daudzām kļūmēm. Rakstu zinātāji arī izskaidro svētos rakstus ar kaut kādām gaidām prātā. Tā nekas no šā nespēj būt patiesa sat-sanga.
Sat ir cēlies no Sat-cit-ānandaEsība, Apziņa, Svētlaime. Sat ir esība. Ne šī pagaidu, pasaulīgā esība, bet tā esība, kas nemainās caur pagātni, tagadni un nākotni. Sat ir bez vārda un veidola. Sat veids ir svētlaime (Ānanda). Sat ir Dievs.
Tādējādi patiesa sat-sanga ir domu par Dievu kopšana! Mums ir jāgūst labu domu sadraudze un līdz ar to arī sadraudze ar Pašu Dievu. Uzsūciet Ātmā pamatideju.
Kad mēs to darām, ataust Cit (apjēga). Kad mēs vaicājam Dievā, visas zināšanas, visa apjēga kļūst par daļu no mums. Pilnīga apjēga ir Cit. Tad svētlaime (ānanda) ir dabiskas sekas no Sat un Cit apvienošanās.
Tā, Sat vērtība ir nemainīga. Kad šos jēdzienus māca ar vienkāršām līdzībam, bērni tos uztver viegli. Sat ir cukurs. Tu vari iejaukt cukuru pudiņā, tējā, kafijā, ūdenī – salds ir salds. Sat ir saldums. Dievs ir salduma iemiesojums. Madhurâdhipate Madhuram Madhuram – Dievs ir saldums, saldums, saldums. No vienas puses – ņem šo cukuru no Sat. No otras puses ņem Cit – apjēgu no ātmā. Ne katrs spēj paņemt no Sat. Piemēram, diabēta slimniekiem cukurs ir liegts! Bezdievji ir kā diabēta slimnieki. Tie neskatās uz Sat cukuru, kaut vēlme pagaršot tiem ir! Bet to novirze neļauj tiem baudīt saldumu.
Tomēr, Cit – pilnīga apjēga – ir būtiska katram. Cit ir kā ūdens. Neviens nevar izdzīvot bez ūdens. Ūdens dzīvībai ir izšķirošs. Tādējādi, ūdens ir dievišķā veids. Ūdens ir vajadzīgs visiem, vai miljonāriem vai ubagiem, atturīgajiem vai baudkārajiem. Šis ūdens ir džnāna – zināšana, apjēga. Sajauciet cukuru ar ūdeni. Iznākums ir ne cukurs ne ūdens, bet sīrups. Apvieno Sat un Cit, un Ānanda sīrups (svētlaime) ieplūdīs tevī.

– Lietosim izglītību, lai kalpotu sabiedrībai

Tātad, studenti! Domāsim par Dievu pirmkārt. Nodosimies pasaulīgajai izglītībai otrkārt. Piedzīvosim dzīves jaukumu šo divu vienībā. Dzīve ir paredzēta kalpošanai citiem. Mums jābūt gādīgiem un nekad sāpju cēlonim citiem. Uzsūciet tādas prasmes un zinības, kas dos labumu jums, sabiedrībai un pasaulei. Nemācieties piepildīt tikai savu pašlabumu. Ja tu vēlies tikai savtīgā stāvokli, kāpēc uzņemties nastu būt izglītotam? Tev nevajag svētos rakstus un garīgas pārdomas, lai kļūtu savtīgs! Bet lai sasniegtu nesavtību, tev noteikti vajadzīga izglītība.
Pēdejās desmit (lekciju) dienās jūs esat piedalījušies šajā Dharma – tā ir mūsu kultūra.
Mâtru Devo Bhava, Pitru Devo Bhava, Âcârya Devo Bhava
Tie veido mūsu kultūru. Ja jūs paturat šos trīs norādījumus savā redzeslokā, ja jūs pieredzat dievišķo šajās trīs attiecībās, tikai tad jūs pieredzēsit kultūras un garīguma vienību, jeb vielas un enerģijas vienību. Viela + Enerģija = Dievs.

– Turieties robežās

Atdodiet pasaules krājumus tai atpakaļ izmantojamā veidā. Te nekur nav nekā neizmantojama. Mēs redzam uz zemes zariņu un domājam, ka tas nekur neder. Nē, nē. Pat tas ir izmantojams, piemēram, kā zobu bakstāmais! Bet pašlaik pats cilvēks ir nekur liekams un zaudēts. Kāpēc? Cilvēkam būtu jāapzinās savu vērtību. Kas ir viņa vērtība? Cilvēks maldīgi balsta savu vērtību ar stāvokli (sabiedrībā), slavu, iegūtajām pakāpēm un bagātību. Jā, tie visi var būt vēlami – bet pienācīgās robežās. Ja robežas pārkāpjam, tas gūtas iepriecas vietā kļūst bīstami.
Pieņemsim, tu esi izslāpis. Tu dzesē slāpes ar glāzi ēdens. Bet šodienas cilvēks saka: “Man nepietiek ar vienu glāzi. Es gribu izdzert visu Gangas upi!” Ja tu mēģināsi izdzert Gangu, tā tevi noslīcinās. Tās ir briesmas, nevis prieks. Vēl viens piemērs. Dzīvošanai ir vajadzīgs gaiss. Vai esi mēģinājis ievilkt visu pasaules gaisu? Visas piecas sastāvdaļas ir jālieto ierobežoti. Kermenim izdzīvošanai ir vajadzīgs siltums. Bet ķermenis nevar darboties pārmērīgā siltumā, piemēram, 105°F temperatūrā. Paliekiet robežās, paliekiet robežās, paliekiet robežās.
Studenti! Nododieties izglītībai, iegūstiet stāvokli un maziniet satraukumu, kas inficē sabiedrību. Ap mums ir daudz uzbudinājuma. Jums visiem ir jāvieš sabiedrībā miers un drošums un jāuzstājas kā piemēram – svētījot jūs ar šādu vēlmi, es noslēdzu savu garo iztirzājumu.

“Hey Giridhara Gopala, Hey Giridhara Gopala, Hey Giridhara Gopala”


http://bababooks.org/summershowers/ch12.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s