Par Grēcinieka Ciešanām šajā un Viņpasaulē. Garuda Purāna Sarodhara; I nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Madhusudana (demona Madhu nogalinātāja – Krišnu) koks,
– kura stingrās saknes ir Likums (Vārds, Logoss),
– kura stumbrs ir Vēdas

(“sakne”, “dievišķās zinības”, Hindu reliģijas Svētie raksti, apkopoti apmēram 1500. līdz 1000. g.pr.Kr. To pamats ir Šruti “dzirdētais vārds”, kas ietver Vēdu Mantras un Brahmanas – (Brahmaniem (garīdznieku kastu) piederīgās – Hindu Talmuds) un arī Upanišadas. http://www.mypurohith.com),

– kura pārpilnie zari ir Purānas (Hinduisma vēlāki teksti, būtībā Svētie raksti),
– kura ziedi ir ziedojumi,
– un kura augļi ir atpestīšana,
pārspēj visu.

2. Naimišā, bezmiega būtņu (bezmiesīgas būtnes, kas neaizmieg) laukā zintnieki, Saunaka un citi tūkstošiem gadu veic ziedojumus, lai sasniegtu Debesu valstību.

3-5. Reiz zintnieki no rīta, ziedojuši svētajai ugunij un ar godbijību lūguši tur sēdošajam cienījamam Sutam: –

Zintnieki teikuši: “Tu esi aprakstījis Starojošo (dievi – Devas, Devi; debesu būtnes. Nemirstīgie Mahadevas, kā Višnu, Šiva un to pēcnācēji padievi kā Ganeša) laimi nesošo ceļu.

Mēs vēlamies tagad dzirdēt par biedējošo Jamas (Nāves Valdnieks. “Apvaldītājs”. Vēdās Jama ir nāves dievs, pie kura mājo aizgājušo gari. Vivasvatas (Saules) dēls, kam bijusi dvīņu māsa Jami jeb Jamuna. Viņus daži uzskata par pirmo cilvēku pāri, cilvēku rases radītājiem, un ir ievērojama himna, kurā sievišķā dvīne mudina uz kopdzīvi sugas turpināšanai. Cita himna teic, ka Jama ir bijis pirmais cilvēks, kas ir miris, un pirmais, kurš ir aizgājis uz viņsauli. Viņš ir atradis ceļu uz mājām, kuras nevar atņemt: “Tie, kuri turpmāk dzims, ies pa savām tekām uz vietu, uz kuru ir aizgājusi mūsu senči.) ceļu;
Un arī par Pārdzimšanu pasaules

(samsāra, trīs cilvēku dzimšanu un nāvju pasaules. Samsāra Hinduismā ir avidja, jeb neapjēga par savu īsto “Es”, kas noved uz ķermeņa patmīlības apziņu un parādību pasauli. Tā pamatojas uz kāma (iekāri) un nepārtrauktu karmas veidošanas un pārdzimšanu ķēdi. Egoisma un iekāres dēļ rodas (slikti) nākotnes priekšnosacījumi. Maldu stāvoklis, kas to veicina, ir Maja. Ar atturības vingrināšanu var galu galā gūt svētumu un atbrīvošanu (mokša jeb mukti – pestīšanas ekvivalents Indijā). Plašā nozīmē svēta dzīve (brahmakarja), kas ved uz atbrīvošanu, ir sevis škīstīšanas ceļš, kurā tiek atmesta grēku ietekme. Hindu Jogas tradīcija uztur dažādus ticējumus. Mokšu var sasniegt ar mīlestību uz dievu Išvaru ((Dievs) – transcendenta un iekšēji piemītoša būtība; viss, kas pastāv, ir klāts un pildīts ar Išvaru; skat. bhakti kustību), ar garīgi-fizisku meditāciju (Radža Joga), ar īstā un neīstā nodalīšanu spraigas apceres ceļā (Džnana Yoga) un ar Karma Jogu, nesavtīgas darbības ceļu, kas padzen patmīlību un stiprina Visuma veseluma, nedalāmības apjēgu. Advaita Vēdanta, kas ir stipri ietekmējusi Hindu Jogu, tic, ka Brahmans, sākotnēja Patiesība-Apziņa-Svētlaime, ir nebeidzama bezpersoniska īstenība (pretstatā budistu šunjatas jēdzienam), un ka ar tās īstenošanu visi pagaidu stāvokļi kā dievības, visums, samsāra paši atklājas kā neesošas Brahmana izpausmes. [no “Samsāra. From Wikipedia, the free encyclopedia”])

ciešanām un tās sāpju izbeigšanas līdzekļiem. Lūdzu, stāsti mums patiesību par šīs pasaules un viņsaules postu.

6. Suta teica: “Tad klausieties. Es gribu aprakstīt jums Jamas ceļu, kas ir grūti ejams; laimi nesošs tiem, kas tiecas uz tikumību, un postu nesošs grēciniekam.

7. Ko Svētais Višnu

(no “viš” – plesties. Otrs dievs aiz Brahmas Hindu triādē. Saules enerģijas personifikācija, tiek aprakstīts kā trijos soļos pārsoļojošs Visuma septiņus apvidus un ietverošs visas lietas savos staros.www.mypurohith.com)

ir teicis Vainatejam

(Garuda – mītisks putns jeb plēsoņa, puscilvēks, pusputns, uz kura jāj Višnu. Putnu valdnieks, Kasjapas un Vinatas dēls, čūsku ienaidnieks. Vinata ir bijusi Garudas māte. Kasjapa ir Vēdu viedais, kam tiek piedēvētas dažas Vēdu himnas. Saskaņā ar Maha-bharatu, Ramajanu un Puranām viņš ir bijis Mariči dēls, Brahmas dēls un Vivsavata, Manu tēva – cilvēces pirmtēva, tēvs. http://www.mypurohith.com),

es to atstāstīšu, lai noņemtu jūsu raizes.

8. Reiz, kad Svētītais Hari (burtiski, tas, kurš piedod grēkus; šeit un parasti Višnu, bet izņēmuma kārtā var būt izmantots citiem dieva aspektiem), Skolotājs, atpūzdamies sēdējis Vaikunthā (Višnu paradīze, dažkārt aprakstīta kā Meru kalns un citkārt kā Ziemeļu okeāns. Saukta arī par Vaibhru. Višnu pats arī ir saukts šajā vārdā), tad Vinatas dēls (Garuda), godbijīgi noliecies, vaicājis –

9. Garuda teicis: “Dievbijības ceļa daudzus veidus tu man esi aprakstījis un arī, ak Starojošais, esi pateicis dievbijības augstāko mērķi.

10. Tagad es vēlos dzirdēt par baiso Jamas ceļu, par kuru ir teikts, ka pa to iet tie, kas noraida Tevis pielūgšanu.

11. Valdnieka vārdu ir viegli izrunāt, un mēle ir vadāma. Kauns, kauns nožēlojamajiem cilvēkiem, kas tam par spīti dodas uz elli!

12. Stāsti man, ak Valdniek, kādā stāvoklī nonāk grēcinieks, un kādā veidā tas saņem Jamas Ceļa ciešanas.

13. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Putnu Valdniek, un es aprakstīšu Jamas Ceļu, šausmīgu pat ausīm, pa kuru grēcinieki iet uz elli (elle atrodas starp trim pasaulēm un visuma Garbhodaka okeānu visuma dienvidos fiziskā un astrālā līmenī.).

14-16. Ak Tarkšja (sena mitoloģiska saules personifikācija zirga vai putna veidā ar epitetu áriṣṭa-nemi “ar nepieskaramām riteņu stīpām”. Vēlāk šis vārds ir attiecināts uz Garudu), tie, kas sajūsminās par grēku, pazaudējot līdzjutību un taisnprātību, biedrojoties ar ļauno, izvairoties no patiesiem svētajiem rakstiem un cildeno sabiedrības,
Pašapmierināti, stīvu muguru, bagātības lepnības saindēti, bezdievīgi, bez dievišķām īpašībām,
Visādu iedomu apjukumā, ietīti maldu tīklos, dzīrojot iegribu dabas izpriecās, – krīt elles bezdibenī.

17. Tie cilvēki, kuri tiecas uz viedību, iet uz augstāko mērķi; bet tie ar grēcīgām nosliecēm nožēlojami dodas uz Jamas mocībām.

18. Klausies kā šīs pasaules ciešanas sakrājas uz grēcinieku, un tad kā tas, izgājis caur nāvi, satiekas ar mocībām.

19. Pieredzējis labas un sliktas lietas, atbilstoši savam iepriekš izpelnītajam, – tad, kā sekas tā darbībai, izceļas slimības.

20. Varenā nāve bez brīdinājuma kā čūska tuvojas tam, ievainojot ar ķermeņa un gara sāpēm to, vēl bažīgi cerošu uz dzīvošanu.

21-24. Vēl nenoguris no dzīves, piederīgo atbalstīts, ar vecuma izkropļotu ķermeni, nāvei tuvojoties, mājās
Viņš paliek kā mājas suns, ēdot, ko nelaipni noliek priekšā, slims, ar traucētu gremošanu, maz ēdot, maz kustoties,
Slēpjot nedzīvās acis, ar gļotām aizsprostotiem elpvadiem, klepus un smagas elpas iztukšots, ar nāves gārdzieniem rīklē,
Guļot bēdīgo tuvinieku ielenkumā, neatbildot uz iztaujāšanu, notverts nāves cilpā.

25. Šajā stāvoklī ar prātu, kas aizņemts ar domām par ģimenes nākotni, ar nepārvaramām izjūtām, ģībstot no stiprām sāpēm viņš mirst vaimanājošu tuvinieku ielenkumā.

26. Šajā pēdējā brīdī, ak Tarkšja, rodas dievišķa vīzija, – visas pasaules šķiet kā viena, – un viņš nemēģina teikt neko.

27. Tad ar maņas orgānu sabrukumu un saprāta sastingumu tuvojas Jamas sūtņi, un dzīve aiziet.

28. Kad elpa pamet savu vietu, miršanas brīdis šķiet kā mūžība, un tiek piedzīvotas sāpes kā simts skorpionu dzēlieni.

29. Tad tam nāk putas, un mute ir siekalu pilna. Grēciniekam dzīvības elpa iziet pa ķermeņa apakšējām atverēm.

30-31. Tad nāk divi briesmīgi Jamas sūtņi, nežēlīgi, nesot cilpas un rīkstes, kaili, ar šņirkstošiem zobiem,
Melni kā kraukļi, matiem gaisā, draudīgām sejām, nagiem kā dunčiem; tos redzot, mirstošā sirds trīc, un viņš iztukšo iekšas zem sevis.

32. Jamas kalpi izvelk no ķermeņa īkšķa lieluma cilvēku, kas kliedz “Ak, ak”, kādu brīdi skatoties uz savu ķermeni.

33. Izvilkuši to no moku ķermeņa un aplikuši cilpu tam ap kaklu, tie ar varu aizved to tālā ceļā kā valdnieka ierēdņi notiesāto.

34-35. Tā to vedot, sūtņi tam draud un atkal un atkal uzskaita elles briesmīgās šausmas, –
“Pasteidzies, ļaunais cilvēk. Tev jāiet uz Jamas valstību. Mēs tevi bez kavēšanās vedīsim uz Kumbhipaku un citām ellēm.”

36. Dzirdot tādus vārdus un savu tuvinieku vaimanas, skaļi kliedzot “Ak, ak”, tas tiek Jamas kalpu sists.

37-38. Ar stingstošu sirdi un drebot no draudiem, sists ar pinekļiem visu ceļu, atmiņu par savām ļaundarībām nomākts,
Badā un izsalkumā, cepoties saulē, mežu ugunsgrēkos un karstos vējos, ar rīkstēm sists pa sāniem, sāpju pilns tas iet gandrīz bez spēka pa dedzinošām smiltīm, bez paēnas un bez ūdens.

39-40. Te šur, te tur novārdzis un bezjutīgs klupdams un celdamies, šajā ļoti mokošajā ceļā iet caur tumsu uz Jamas valstību.
Šis cilvēks tur nokļūst ātri, un sūtņi rāda tam briesmīgās elles mokas.

41. Redzējis baiso Jamu, cilvēks drīz pēc Jamas norādījuma ātri pa gaisu tiek sūtņu aiznests atpakaļ.

42. Atgriezies, savu agrāko tieksmju saistīts, vēloties atgūt savu ķermeni, bet Jamas kalpu turēts cilpā, bada un slāpju mocīts, viņš vaimanā.

43. Viņš saņem savu pēcnācēju ziedotās rīsa bumbiņas (pindas) un veltes, kuras ir sniegtas viņa slimības laikā. Tomēr, ak Tarkšja, apmierinājumu grēcīgais Noliedzējs negūst.

44. Šraddhas (ceremonija mirušam), veltes un sauja ūdens grēciniekam dūšu nepaceļ. Tomēr, būdams bada tirdīts, rīsa bumbiņas tas ēd.

45. Tie, kuri ir pametuši ķermeni un nav saņēmuši rīsa bumbiņu veltes, lielā mokās maldās apkārt pa neapdzīvotu mežu līdz ēras beigām.

46. Karma, kas nav izsmelta, nezūd pat tūkstošos miljonu ērās; būtne, kas nav pārcietusi mokas, noteikti neatgūst cilvēka veidu.

47. Tāpēc, ak Divkārt dzimušais (Dvija – trijām augstākajām kastām piederīgie iegūst “otro dzimšanu”, kad ir ieguvuši svēto pavedienu; divkārt dzimuši ir putni un visi, kas rodas no olas),  desmit dienu laikā dēlam ir jāziedo rīsa bumbiņas. Katru dienu tās ir jāsadala četrās daļās, ak Labākais no Putniem.

48. Divas daļas pabaro ķermeņa piecas sastāvdaļas, trešā tiek Jamas sūtņiem, viņš pats dzīvo no ceturtās.

49. Deviņas dienas un naktis aizgājusī dvēsele saņem rīsa bumbiņas, un desmitajā dienā būtne ar pilnīgi izveidotu ķermeni gūst spēku.

50. Kad vecais ķermenis ir kremēts, no šiem ziedojumiem, ak Putns, tiek veidots jaunais; olekti garš cilvēks (ciešanu ķermenis džatana deha no smalkākas matērijas), kas savā ceļā izbauda labu un ļaunu.

51-53. No rīsa bumbiņas pirmajā dienā tiek izveidota galva; kakls un pleci otrajā; trešajā veidojas sirds:
Ceturtajā veidojas mugura, piektajā naba; sestajā gurni un slēpjamie locekļi; septītajā veidojas augšstilbi;
Līdzīgi nākošajās divās dienās rokas un kājas; desmitajā ēstgriba un slāpes.

54. Rīsa bumbiņu ķermenī ievietotais izbadējies un slāpju mocīts vienpadsmitajā un divpadsmitajā dienā paēd.

55. Trīspadsmitajā dienā izgājušais, Jamas kalpu sasiets, viens iet pa ceļu kā sagūstīts pērtiķis.

56. Jamas ceļa garums ir astoņdesmit sešas Jodžanas (jodžana ir garuma mērs, šeit astoņas līdz deviņas jūdzes. Senos laikos jodžana ir bijusi vienas dienas gājiena attālums. Par tās garumu strīdas; 33 vai 15, vai 12,5-12, vai 7-8, vai 5,5 jūdzes. Citā sakarā kosmiskajā skalā mērīta gaismas gados), neskaitot Vaitarani (“šķērsojamā (upe)”, elles upe, kura ir Jāšķērso, pirms nonāk elles iekšējos apvidos. Asiņu, mēslu, visādu neķītrību pilna, ļoti strauja), ak Putns.

57. Katru dienu (no ķermeņa) izgājušie noiet divsimtčetrdesmit septiņas Jodžanas, ejot dienu un nakti.

58-59. Veiksmīgi izgājuši caur septiņpadsmit pilsētām, grēcinieki dodas uz Taisnības Valdnieka (Dharma Radža, Dievs, cits Jamas veids) pilsētu: –
Saumja (Klusā), Sauripura (Saturna pilsēta), Nagendrabhavana (Čūsku Valdnieka pilsēta), Gandharva (Dziedoņu pilsēta), Šailagama (Nesasniedzamais kalns), Kraunča (Kraunča kalns), Krurapura (Nežēlības pilsēta), Vičitrabhavana (Brīnišķīgā vieta), Bahvapada (Posta vieta), Duhkhada (Ciešanas nesošā), Nanakrandapura (Dažādu kliedzienu pilsēta), Sutaptabhavana (Ļoti karstā vieta), Raudra (Mežonīgā), Pajovaršana (Lietus pilsēta), Shitadhja (Ļoti aukstā), Bahubhiti (Pretīgā): – tās ir pirms Jamas pilsētas, taisnības mājokļa.

60. Jamas cilpās turēts, grēcinieks vaimanādams “Ak,ak”, pametis savas mājas, iet pa ceļu uz Jamas pilsētu.”

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]


http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu03.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s