Par Grēka Pazīmēm un Sekām. Garuda Purāna Sarodhara; V nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Kesava, kādi grēki izpaužas noteiktās pazīmēs, un pie kādām iedzimšanām tādi grēki noved?”

2. Svētītais Valdnieks teica: “Par grēkiem, kuru dēļ grēcīgais, kurš atgriezies no elles, nonāk noteiktā iedzimšanā un par pazīmēm, kādas rada noteikti grēki, – klausies Mani par tiem.

3. Brahmana slepkava kļūst par diloņslimnieku, govs kāvējs kļūst par kuprainu un vājprātīgu, jaunavas slepkava kļūst par lepras slimnieku – šie visi iedzimst par pārijiem (nepieskaramajiem).

4. Sievietes slepkava un nedzimuša augļa nogalinātājs kļūst par slimību pilnu mežoni; kas stājas neatļautā dzimumsakarā, tiek izrūnīts (einuks), kas saietas ar sava skolotāja sievu, kļūst par ādas slimnieku.

5. Gaļas ēdējs kļūst ļoti sarkans, reibinošu dzērienu dzērājs par cilvēku ar noplukušiem zobiem; Brahmans, kurš rijībā ēd neēdamas lietas, dabū lielu vēderu.

6. Kas ēd saldumus, nedodot tos citiem, dabū kāksli, kas veltī netīru ēdienu Sraddhas ceremonijai, iedzimst kā pūtains lepriķis.

7. Cilvēks, kurš lepnības dēļ aizvaino skolotāju, dabū krītamo kaiti; kas nonicina Vēdas un Sastras, noteikti kļūs žultains un ar dzelteno kaiti.

8. Kurš pienes melīgu liecību, kļūst mēms; kurš pārrauj ēšanas kārtību (Brahmaniem ir jāēd vienā rindā, vienā laikā, vienā kārtībā un vienādu ēdienu), kļūst par vienaci; kurš izjauc kāzas, paliek bez lūpām, kurš nozog grāmatu, iedzimst akls.

9. Kurš iesper govij vai Brahmanam, iedzimst klibs un greizs; melis kļūst par stostiķi, un kas melus uzklausa, kļūst kurls.

10. Indētājs kļūst vājprātīgs, dedzinātājs par plikpauri, gaļas tirgonis kļūst par neveiksminieku, kas ēd citu būtņu miesu, kļūst slimīgs.

11. Kurš zog dārgakmeņus, iedzimst zemākā kastā; kurš zog zeltu, dabūs slimus nagus, kas zog citus metālus, kļūst nabadzības sists.

12. Kas zog ēdienu, kļūst par žurku, kas zog graudus, kļūst par siseni, kas zog ūdeni, kļūst par Čataka putnu (kas padzeras tikai no lietus pilēm); un kas zog indi, par skorpionu.

13. Kas zog augļus un zaļumus, kļūst par pāvu, smaržvielas – par ondatru, medu – par dunduru, gaļu – par maitu liju, sāli – par skudru.

14. Kas zog beteli, augļus un ziedus, kļūst par meža pērtiķi, kas zog kurpes, zāli un kokvilnu, iedzimst aitas dzemdē.

15. Kas dzīvo vardarbībā, kas aplaupa karavānas ceļā, un kas ir nevaldāms mednieks, noteikti kļūs par āzi miesnieka mājā.

16. Kas mirst no indes iedzeršanas, kļūst par melnu čūsku kalnos, kas ir nesavaldīgs, kļūst par ziloni necaurejamā mežā.

17. Tie divkārt dzimušie, kuri neziedo Pasaules dievībām un ēd visu bez izšķirības, kļūst par tīģeriem necaurejamā mežā.

18. Brahmani, kuri neskandē Gajatri (divkārt dzimušajiem ikdienas skandējama svēta mantra), kuri nemeditē krēslā, kuri ir slēpti ļauni, ārēji būdami svētulīgi, kļūst par dzērvēm.

19. Brahmans, kurš notur dievkalpojumu par ziedot necienīgu cilvēku, kļūst par ciemata vepri un par pārlieku daudzu ziedojumu pieņemšanu tas kļūst par ēzeli; par neglītu ēšanu – par vārnu.

20. Divkārt dzimušais, kas nesniedz zināšanas tādu zināšanu cienīgam, kļūst par bulli; māceklis, kurš nekalpo savam skolotājam, kļūst par dzīvnieku – ēzeli vai govi.

21. Kas draud un spļauj uz savu skolotāju vai biedē Brahmanu, dzimst kā Brahmas demons (rakšass) bezūdens tuksnesī.

22. Kas nedod divkārt dzimušam solīto, kļūst par šakāli; kas nav viesmīlīgs pret tikumīgu cilvēku, kļūst par kaucošu ļauno garu.

23. Kas krāpj draugu, kļūst par kalnu maitu liju; kas krāpjas tirgojoties, par pūci; kas runā sliktu par kastu un kārtu (četrām sabiedrības pakāpēm un četriem garīgās dzīves veidiem), iedzimst par balodi mežā.

24. Kas grauj cerības un grauj mīlestību, kas ar nepatiku atsakās no savas sievas, kļūst par nolādētu zosi uz ilgu laiku.

25. Kas neieredz māti, tēvu un skolotāju, kas ķildojas ar māsu un brāli, iznīkst, būdams auglis dzemdē pat uz tūkstošiem pārdzimšanu.

26. Sieviete, kas zākā savu vīramāti un vienmēr izraisa ķildas, kļūst par dēli, un tā, kas lamā savu vīru, par uti.

27. Kura, atraidot savu vīru, skraida pakaļ citiem vīriešiem, kļūst par sikspārni, mājas ķirzaku vai sievišķu čūsku.

28. Tas, kurš izbeidz dzimtu, saejoties ar sievieti no savas ģimenes, kļuvis par hiēnu vai dzeloņcūku, iedzimst lācenes dzemdē.

29. Iekāres pilns vīrietis, kurš uzmācas atturīgai sievietei, kļūst par tuksneša demonu; kas uzmācas nenobriedušai meitenei, kļūst par milzu čūsku mežā.

30. Kas iekāro sava skolotāja sievu, kļūst par hameleonu; kas saietas ar valdnieka sievu, kļūst nederīgs; un kas ar drauga sievu – par mūli.

31. Kas piekopj nedabiskus netikumus, kļūst par ciema cūku; kas saietas ar Sudru sievieti, kļūst par bulli; kas ir pārlieku miesaskārs, kļūst par iekāres pilnu ērzeli.

32-33. Kas ēd mirušā vienpadsmitajā ziedojumu dienā, iedzimst par suni. Devalaka tiek iedzemdināts vistā.
Nelaimīgais no divkārt dzimušajiem, kas pielūdz dievības bagātības dēļ, tiek saukts par devalaka, un ir necienīgs ziedot dievībām un senčiem.

34. Tie, kuri ir ļoti grēcīgi un ir gājuši caur šausmīgām ellēm, ko pelnījuši ar saviem lielajiem grēkiem, ir iedzimuši šeit (par cilvēkiem), ja ir izsmēluši savas karmas.

35. Brahmana slepkava nonāk ēzeļmātes, kamieļmātes vai bifeļmātītes dzemdē; dzērājs nonāk vilku mātes, kuces vai šakāļu mātītes dzemdē.

36. Zelta zaglis dabū tārpa, kukaiņa vai putna stāvokli. Kas saietas ar sava skolotāja sievu, nonāk zāles, krūmu vai auga stāvoklī.

37. Kas zog cita sievu, nelikumīgi piesavinās iekrājumus, aplaupa Brahmanu, piedzimst par Brahmas demonu.

38-40. Brahmana īpašumi, kas iegūti ar maldināšanu, kaut tas būtu noticis draudzīgi, nes nelaimi visai ģimenei uz septiņām paaudzēm,- bet ja tas izdarīts ar varu, tad, kamēr vien pastāv mēness un zvaigznes:
Cilvēks spēj sagremot pat dzelzs skaidas, samaltu akmeni un indi; bet vai ir cilvēks trijās pasaulēs (vēlmju pasaule (mūsu pasaule), veidolu pasaule (zemāko dievību mājokļi) un bezveida pasaule (augstāko dievību mājokļi)), kurš spētu sagremot Brahminu bagātības!
Kaujasrati un karaspēks, ko uztur Brahminu bagātības, (garīguma) kaujā izjūk kā neīsti smilšu krasti.

41-43. Ar tempļu īpašumu piesavināšanos, ar Brahmanu īpašumu piesavināšanos un ar Brahmanu noraidīšanu izjūk ģimenes.
Tas, kurš tā vietā, lai sniegtu veltes Vēdu un Sastru izpratējam, atdod tās nezin kam, tiek saukts par nejēgu,
Bet viņš nav nejēga, ja tas Brahmans Vēdas neizprot; tas būtu kā ziedošana pelniem, nevis turpat liesmojošai ugunij.

44. Nepildījis savus pienākumus, ak Tarkšja, un tādēļ piedzīvojis elles, cilvēks iedzimst akls un nabadzībā, kļūstot nevis par devēju, bet par ubagu.

45. Kas ir atņēmis paša vai cita dāvātu zemes gabalu, iedzimst par mēslu tārpu uz sešdesmit tūkstošiem gadu.

46. Grēcinieks, kurš ar varu atņem paša doto, nonāk ellē līdz pasaules plūdiem.

47. Tam, kurš ir saņēmis iztikai zemes gabalu, tas ir jāaizstāv nepiekāpīgi. Kas neaizstāv savu, bet laupa, iedzimst par klibu suni.

48. Kas dāvā, lai atbalstītu Brahminus, gūst augļus laka (simt tūkstošu) govju vērtībā; kas nolaupa Brahmanam iztiku, kļūst par pērtiķi vai suni.

49. Šīs un citas grēku zīmes un iedzimšanas, ak Putnu Valdniek, kā redzi, ir iemiesotā karma, kuru tas pats ir veidojis šajā (vēlmju) pasaulē.

50. Tādējādi sliktas karmas radītāji, pārcietuši elles mocības, ir iedzimuši ar savu grēku atlikumu šajos noteiktajos veidos.

51. Tad, tūkstošiem dzīvēs iegūstot dzīvnieku ķermeņus, tie cieš no sloga paciešanas un citām nelaimēm.

52. Kā putns pārcietis aukstuma postu, lietu un karstumu, tāds pēc tam sasniedz cilvēka stāvokli, kad ir līdzsvarots labais un ļaunais.

53. Vīrietim un sievietei savienojoties, tas paredzētā veidā kļūst par augli. Izcietis dzīvi no ieņemšanas līdz nāvei, tas atkal mirst.

54. Dzimšana un nāve ir visu iemiesoto būtņu liktenis; tā griežas rats visās četrās būtņu pasaulēs.

55. Kā griežas laika rats, tā mirstīgie griežas Manas majas (šķituma) dzīti. Vienā reizē tie ir uz zemes, citā – ellē, karmas cilpas cieši turēti.

56. Tas, kurš nespēj sniegt dāvanas, kļūst nabags – nabadzības spiests tas nodara grēku; grēka dēļ tas nonāk ellē un tad atkal iedzimst nabadzībā un atkal ir grēcīgs.

57. Karma, kuru pats ir veidojis, laba vai ļauna, neizbēgami ir jāizcieš. Neizciesta karma nezūd pat desmitiem miljonos gadu.”

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]


http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu07.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s