(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: – Stāsti man, ak Kesava, kā mātes dzemdē izveidojas tāds, kas atgriežas no ellēm, un kādas mocības tas izcieš augļa stāvoklī.
2. Višnu teica: “Es pateikšu tev kā dzimst mirstīgais, kad saplūst vīrišķais un sievišķais elements, vīrietim un sievietei savienojoties.
3. Grēcinieka ķermenis sāk veidoties menstruācijas laika vidū, trijās dienās, kad Indra (debess velves dievs, no augstākajiem dieviem, bet ne no neradītajiem) izpērk Brahmana slepkavības grēku.
4. Tāda, kas atgriežas no elles, māte pirmajā dienā no šīm tiek uzskatīta kā pamesta sieviete, otrajā kā Brahmana slepkava, trešajā kā veļas mazgātāja.
5. Būtne, iegūstot ķermeni atbilstoši savai karmai, dievišķai acij, nonāk sievietes dzemdē, kas pieņem vīrieša sēklu.
6. Vienas nakts laikā tā kļūst kā puns, piecās naktīs apaļa, desmitajā dienā (cieta) kā jujube koka auglis un pēc tam kā miesiska ola.
7-8. Uz pirmo mēnesi parādās galva, uz otro rokas un citi locekļi, uz trešo izveidojas nagi, mati, kauli, āda, dzimumorgāns un dažādi dobumi;
Uz ceturto septiņi ķermeņa šķidrumi, uz piekto parādās ēstgriba un slāpes, uz sesto horions (plūksnains apvalks); un ķermenis pabīdās dzemdē pa kreisi.
9. Ķermeņa miesa veidojas no mātes barības un šķidrumiem, un dzimšanas brīdī auglis guļ pretīgā dobumā jostas apvidū, starp zarnu saturu un urīnu.
10. Visus tā locekļus pastāvīgi kož kā badīgi tārpi, tas daudzkārt ģībst no pārmērīgām sāpēm, jo tas ir ļoti jutīgs.
11. Tā iesprostots dzemdē un saistīts ar cīpslām no ārpuses, tas izjūt sāpes viscaur ķermenī, ko izraisa dažāda mātes ēsta barība – asa, rūgta, karsta, sāļa, skāba un kodīga.
12. Ar vēderā iespiestu galvu un salocītiem sāniem un muguru tas nevar kustināt locekļus – kā papagailis krātiņā.
13. Tur tas ar dievišķām spējām atceras Karmu, kura ir veidota iepriekšējo dzīvju simtos, un ilgstoši šņukst, negūstot ne mazāko prieku.
14. Guvis šo nojautu, saliktām rokām, sasiets septiņos mezglos, lūdzošs un trīcošs, tas žēlabaini lūdz Viņu, kurš ir to ievietojis šajā dzemdē.
15. Ar septītā mēneša sākumu, lai arī gūstot apziņu, dzemdē esošais trīc un kustas dzemdību vējos (prānās) kā dzemdes tārps.
16-23. Šis radījums domā: “Es meklēju drošību pie Višnu, Sri (“Laima, labklājība”) dzīvesbiedra, Visuma balsta, ļaunuma iznīcinātāja, kurš ir līdzcietīgs pret tiem, kas nāk pēc patvēruma.
Es esmu apmulsis no Taviem brīnumdarbiem attiecībā uz manu ķermeni un dēlu un sievieti; savas patmīlības maldināts es esmu iedzimis, ak Valdniek.
Esmu darījis labu un ļaunu savu piederīgo dēļ un galu galā es mokos, kamēr tie, kas bauda augļus, izglābjas.
Ja es atbrīvošos no šīs dzemdes, es kritīšu pie Tavām kājām un ņemšu vērā līdzekļus, ar kuriem varu gūt atbrīvošanu.
Kritis šajā izkārnījumu un urīna akā, es degu vēdera ugunī un nepacietīgi tiecos atbrīvoties. Kad es tikšu ārā?
Tikai Viņā, kurš ir sagādājis man šo pieredzi un ir līdzcietīgs pret nomāktajiem, es radīšu patvērumu. Kaut man nenāktos pārdzimt vēlreiz.
Bet nē, es nevēlos pat iziet no šīs dzemdes, kuras ciešanas ir par maniem grēka darbiem.
Paliekot šeit lielās mokās, panesot nogurumu, tveroties pie Tavām pēdām, es būšu brīvs no pārdzimšanu pasaulēm.”
24. Svētītais Valdnieks teica: “Tas, kurš ir tā spriedis un bijis desmit (mēness kalendāra) mēnešus dzemdē, caur lūgšanu apveltīts ar atskārsmi, pēkšņi tiek izsviests ar galvu uz leju, dzemdību vēju (prānas) dzīts.
25. Ar spēku izmests, nokāris galvu, viņš iznāk bažīgs un sāpīgs, bez elpas un ar bojātu atmiņu.
26. Nokritis uz zemes viņš lokās kā tārps mēslos. Viņš ir jaunā svešādā stāvoklī un skaļi kliedz, zaudējis zināšanas.
27. Ja prāta stāvoklis, kāds rodas dzemdē, slimības laikā, kremācijas laikā vai klausoties Purānas, būtu paliekošs – kurš gan tad neatbrīvotos no atkarības!
28. Kad cilvēks iznāk no dzemdes, piedzīvojis savu karmu, tas patiesi ir apmulsis no Višnu burvestības (majas).
29. Tad, šīs majas skarts, viņš ir bezspēcīgs un bez valodas. Viņš pieredz zīdaiņa laika un bērnības ciešanas, ko rada atkarība.
30. Viņu baro cilvēki, kuri nesaprot viņa vajadzības, viņš nespēj atraidīt pret viņa gribu uzspiesto.
31. Nolikts gultā netīrs un nosvīdis, viņš nevar pakasīt savus locekļus, apsēsties, piecelties un iet.
32. Moskīti, odi, blaktis un mušas kož viņam, ar maigu ādiņu un raudošam un ar atņemtām zināšanām, tāpat kā kukaiņi sakož mazus tārpus.
33. Tādējādi izcietis zīdaiņa un bērna nelaimes, viņš sasniedz jaunības gadus un iegūst ļaunas tieksmes.
34. Tad viņš sāk perināt ļaunu, iesaistoties nelabos grupējumos, viņš ienīst svētus rakstus un cēlus cilvēkus un kļūst miesaskārs.
35. Ieraugot vilinošu sievieti, viņa sajūtas sagūsta tās glaimīgums, apmāts tas krīt dziļā neapjēgas tumsā kā naktstauriņš liesmā.
36. Briedis, zilonis, putns, bite un zivs – katru no šiem pieciem pazudina kāda no sajūtām; kā gan var nepazust apmātais, kad tas bauda piecu veidu objektus ar piecām maņām.
37. Tas ilgojas pēc nesasniedzamā un neapjēgas dēļ kļūst nikns un nožēlojams, un viņa lepnība un naids aug reizē ar ķermeni.
38. Iemīlējies ķildojas ar sāncenšiem, pats sevi pazudinot, un viņu pārvar stiprākie par to tāpat kā viens zilonis otru.
39. Vai ir kāds vēl grēcīgāks par muļķi, kurš sajūtu objektu atkarībā veltīgi izšķiež savu iedzimšanu cilvēkā, ko ir bijis tik grūti iegūt.
40: Pēc simtiem mūžu kāds ir ieguvis iedzimšanu cilvēkā uz zemes, un vēl daudz grūtāk ir iegūt Divkārtdzimušā dzīvi; – ja tad tas tikai aprūpē un lutina savas sajūtas, tad muļķības dēļ tas ļauj dzīves nektāram aiztecēt caur pirkstu starpām.
41. Tad, sasniedzis vecumu, viņš ir grūtu slimību saēsts un, nāvei tuvojoties, dodas uz mokošu elli, no kuras nācis.
42. Tādā veidā cieši sasaistīts mūžīgi riņķojošā karmas cilpā, Manas majas (šķietamības) apmāts, tas neatbrīvojas nekad.
43. Tā Es esmu tev atbildējis, ak Tarkšja, kā grēcinieks, kurš zaudējis ziedojumus mirušam, nonāk ellē. Ko vēl tu vēlies dzirdēt?”
Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]
http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu08.htm
ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006
Gara dāvanas 