Par veltēm mirstoša labā. Garuda Purāna Sarodhara; VIII nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Stāsti man, ak Valdniek, par visiem ritiem, ko veic to labdarbīgo labā, kas ir citās pasaulēs, un kā dēliem tos jāpilda.”

2. Svētītais Valdnieks teica: “Ak Tarkšja, tu esi darījis labi, vaicājot man cilvēku labuma dēļ. Es pastāstīšu tev par ritiem, kas piemēroti taisnprātīgajiem.

3-4. Labdarbīgam cilvēkam vecumā, redzot savu ķermeni slimību nomāktu un planētu stāvokli nelabvēlīgu, vairs nesadzirdot dzīves aicinājumu,


Un jūtot nāvi tuvojamies, tam ir jābūt bez bailēm un modram, jālabo visi grēki, apzināti un neapzināti nodarītie.

5-8. Kad miršanas brīdis ir tuvu, tam ir jāveic apmazgāšanās un jāpielūdz Višnu Salagrama (amonīts ar spirālēm, kuras, kā tiek uzskatīts, ietver jeb ir Višnu zīme) veidā.
Viņam ir jāpielūdz ar smaržvielām, ziediem, ar sarkano safrānu, ar svētā tulasi (Svētā Bazilika) lapām, ar vīrāku, ar lampām, ar ēdamā un daudzu saldumu veltēm, kā arī citām lietām.

Viņam ir jāsniedz veltes Brahminiem, jāpabaro tos ar prasadu (ēdiens, kas tiek veltīts Dievam un ir apsvētīts ar mantrām (Vēdu daļa, kas sastāv no himnām, atšķirībā no Brahmanām)), un ir jāskandē astoņzilbju un divpadsmitzilbju mantra.

Viņam ir jātur prātā un jādzird Višnu un Šivas vārdi. Hari (Višnu) vārds, pieskaroties ausīm, atbrīvo cilvēku no grēkiem.

9. Tuviniekiem slimā tuvumā nav jāsēro. Ir jāatkārto un jāmeditē par Manu svēto vārdu.

10-11. Zivs, Bruņurupucis, Vepris, Nrisimha (Cilvēks-lauva), Vamana (Punduris), Parašurama, Rama, Krišna, Buda un arī Kalki (šie ir desmit avataru jeb Višnu iemiesojumu vārdi, – to, kuri ir ieradušies senajos laikos, izņemot Kalki, kam vēl ir jāierodas):
Uz šiem vārdiem visu laiku ir jāmeditē viedam cilvēkam. Tos, kuri šos vārdus skandē pie slimā, sauc par tuviniekiem.

12-16. Tam kurš liek skanēt labvēlīgajam vārdam “Krišna”, desmitiem miljonu lielu grēku tūlīt pārvēršas pelnos.
Pat mirstošais Adžamila (vīrs ar ļaunu dzīvi, kurš ir nosaucis savu dēlu par Narajanu un mirstot to piesaucis) ir sasniedzis debesis, izrunājot Hari vārdu, ko ir devis savam dēlam. Cik daudz stiprāk tas palīdzēs, ja to izrunās ar ticību!
Hari, pat ja uz to meditē tāds, kam ļaunas domas, atbrīvo no grēkiem tāpat kā uguns dedzina arī, ja tai pieskaras nejauši.
Kad Hari vārds grēkus ir izravējis, grēcīgs cilvēks nespēj grēkot, ak Divkārt dzimušais.
Jama saviem kalpiem runā tā: “Vediet pie manis cilvēkus, kas liedzas, bet, ak sūtņi, nevediet cilvēku, kas meditē uz Hari.”

17-20. Ir jāpielūdz Ačjutu, Kesavu, Narajanu, Krišnu, Damodaru, Vasudevu (Krišnas vārdi), Hari, Šridharu, Madhavu, Gopikavallabhu, Ramačandru, Džanakas Valdnieku (Višnu vārdi).
(Jama:) “Ak kalpi, nekad netuvojieties bezgrēcīgam cilvēkam, kurš ir patvēries lotosa acu Vasudevā un Višnu, kurš ir zemes atbalstītājs un tur rokās gliemežvāku un disku.
Vediet tos grēciniekus, kuri aizgriežas no Višnu lotosa pēdu mūža nektāra, Višnu, kuram kalpo Paramahansu (goda nosaukums, attiecināts uz cildeniem apskaidrotiem Hindu garīgajiem skolotājiem. “Pārākais no gulbjiem,” pielīdzinot gulbi mājām uz zemes un ūdens) rase, kura zin visu lietu būtību un ir bez īpašuma. Un vediet arī tos, kuri ir saimnieciskas iekāres gūstā, kas ir ceļš uz elli.
Vediet tos, kuru mēles neslavē Valdnieka vērtības un nepiesauc tā vārdu, kuru prāti nemeditē uz Viņa lotosa pēdām, kuru galvas nav liekušās Krišnam, kuri nekalpo Višnu.”

21-23. Tad zini, ak Putnu Valdniek, ka slavas dziesmas Višnu, kurš dāvā Visuma labklājību, ir labākā pat lielu grēku izpirkšana.
Grēku nožēlas stiprums nešķīsta ļaunu cilvēku, kurš ir aizgriezis savu seju no Narajanas; tāpat kā upes plūdums nespēj iztīrīt cepešu podu.
Ar Krišnas vārdu katrs tiek attālināts no grēkiem un nekad, pat sapnī, neredz Jamu, nedz tā kalpus.

24-25. Cilvēks ar miesas, kaulu un asiņu ķermeni, kurš dzīves galā dāvā govis divkārt dzimušam, sakot “Nandanandanam(Krišnas slavēšanas dziesmas), nekad neiekrīt Vaitarani.

Tāpēc katram ir jāpiemin Maha Višnu vārds, kas dzēš milzumu grēku, un jālasa vai jāklausās Gīta (“Dziesma” – svētās Bhagavadgītas atjauninājums) un (Višnu) Tūkstoš Vārdu Himna (Vishnu sahasranama).

26-27. Vienpadsmitās dienas gavēšana, Gīta, Gangas ūdens, svētā tulasi koka lapas, Višnu vārdi un tā pēdas skalojis ūdens – tas viss sniedz atbrīvošanu nāves brīdī.
Tad viņam ir jāveltī divkārt dzimušam ēdiens ar tīrītu sviestu un zelts un arī jādāvā govs ar teļiem.

28-31. Lai ko cilvēks dāvātu savās pēdējās dienās, ja tas ir ar viņa Dēla piekrišanu, tas ir pasargāts no izzušanas, ak Tarkšja.
Šajās dienās labam dēlam ir jāveic visi dāvinājumi. Tieši tādēļ vieds cilvēks lūdz par cildenu dēlu šajā pasaulē.
Dēliem, redzot savu tēvu guļam uz zemes ar puspavērtām acīm, nav jāiekāro viņa nopelnītā bagātība (tie var vēlēties ģimenes īpašumu, bet ne tēva sapelnīto).
Labs dēls sniedz tādas veltes, kas pagarinās viņa tēva dzīvi un atbrīvos no ciešanām, pārejot nākošajā pasaulē.

32-34. Slimībās un postā divas veltes ir pārākas par citām. Tās ir nepieciešamas – astoņkārtīga sezama velte un citas lietas.
Sezams, dzelzs, zelts, kokvilnas audums, sāls, septiņas graudzāles, zemesgabals, govs – ir teikts, ka katra velte no šīm ir attīroša.
Astoņas dižās veltes ir lielu grēku dzēsējas un tās ir jāsniedz pēdējās dienās. Klausies tagad par to labvēlīgo ietekmi:

35-36. No Maniem sviedriem ir radīti trīs svētā sezama veidi. Ar šiem sezamiem tiek iepriecināti Asuri, Danavi un Daitjas (ne cilvēciskās būtnes).
Baltais, melnais un brūnais – šādi ir trīs sezama veidi. Tos veltījot, atbrīvojas no runā, domās un darbos iegūtiem grēkiem.

37-40. Dzelzs rūdas velti ir jāveic, skarot ar rokām zemi, tad viņš nedosies uz Jamas valstību, nedz ies tā ceļus.
Jama savās rokās grēcinieku sodīšanai tur cirvi, kulšanas piestu, rīksti, zobenu un dunci.
Šī velte tiek uzskatīta kā šos Jamas ieročus atvairoša. Tādēļ ir jāsniedz šī dzelzs velte, kas nes laimi Jamas pasaulē.
Dēļ šīs dzelzs veltes Jamas dižie sūtņi – Urana, Šjamasutra, Šundamarka, Šeša un Bala dāvā laimi.

41-44. Uzklausi dižu noslēpumu, ak Tarkšja, par vispārāko velti, kura iepriecina Bhu, Bhuvaras un Svaras (fiziskās, astrālās un zemākās mentālās) pasauļu iemītniekus.
Brahma un citi, zintnieki, Starojošie un tie, kuri ir Taisnības Valdnieka sapulcē, tiek iepriecināti ar zelta velti un kļūst dāsni uz labdarību.
Tādēļ zelta velte ir jāsniedz mirušā pacelšanai augstākās pasaulēs. Tas nenonāk Jamas pasaulē, ak bērns, bet sasniedz debesis.
Tas ilgi mājo patiesības pasaulē un tad pārdzimst par par valdnieku, krietnu, taisnīgu, daiļrunīgu, veiksmīgu un nepārspējami stipru.

45. Ar kokvilnas audekla velti var atvairīt bailes no vēstnešiem. Ar sāls velti var atvairīt bailes no Jamas.

46-48. Ar dzelzs, sāls, kokvilnas, sezama un zelta veltēm tiek pielabināti Čitra-Gupta (Jamas rakstvedis) un citi Jamas pilsētas apdzīvotāji.
Un ar septiņu graudu veltēm tiek pielabināti Taisnības Valdnieka karognesējs un citi, kas stāv vārtos.
Rīss, mieži, kvieši, pupiņas, maša (raibo graudu paveids),  prosas sēklas; pundurzirņi – tās ir tās septiņas graudzāles.

49-52. Zintnieki ir novērojuši, ka govs ādas lieluma zemesgabala velte piemērotam cilvēkam atbilstoši ritiem atbrīvo no Brahmana slepkavības grēka.
Ne ar zvērestiem, ne svētceļojumiem, nekādām veltēm, tikai ar zemes velti ir izpērkams liels valdnieka grēks.
Tas, kurš ziedo divkārt dzimušam zemi ur labību, dodas uz Indras mājokli un tiek dievību un demonu pielūgts.
Visas citas veltes, ak Kasjapa, nes niecīgus augļus. Zemes veltes augļi pieaug ar katru dienu.

53-55. Tas, kurš, kļuvis par valdnieku, nesniedz divkārt dzimušam zemes velti, vairākkārt iedzims par ubagu, pat bez būdas ciematā.
Valdnieks, kurš lepnībā nedāvā zemi, mājos ellē, kamēr vien Šeša (mūžīgā čūska) uzturēs zemi.
Tāpēc īpaši valdniekam ir jāsniedz zemes veltes; – kaut citiem, es saku, govs velte ir līdzvērtīga zemes veltei.

56-57. Pirms nāves ir jāziedo govs. Lai pieveiktu nāvi, ir jāziedo viena govs; lai atsvabinātos no parādiem – otra; vēl viena, lai gūtu atbrīvošanu.
Vaitarani, ak Putns, jāziedo govs īpašā ritā. Patiesi, govis iznes cilvēku aiz trim elles pakāpēm.

58-61. No pusaudža vecuma, jaunības, brieduma gadu, vecuma un iepriekšējo dzīvju grēkiem,
Grēkiem, kas nodarīti naktī, no rīta, priekšpusdienā, pēcpusdienā, mijkrēslī; darbos, vārdos un domās; –
Ziedojot tikai reizi dzeltenbrūnu govi, pienīgu, ar teļu un citām tai vajadzīgām lietām cienījamam un pieticīgam Brahmanam, Vēdu zinātājam, katrs tiek atbrīvots no visiem šiem grēkiem. Ziedotājs dzīves galā tiek atbrīvots no sakrātajiem grēkiem.

62-63. Vienas govs velte pilnā prāta spēkā, simts govju velte slimības ciešanās un tūkstoš govju velte mirstot ar zudušām prāta spējām,
Un simts tūkstoš govju velte pēc nāves ir vienādā vērtībā. Velte cienījamam cilvēkam, kas ir apmazgājies svētajos ūdeņos, pieaug vērtībā simt tūkstoškārtīgi.

64. Velte cienījamam cilvēkam pavairojas simt tūkstoškārtīgi. Tā nes nebeidzamus augļus devējam un nekaitē saņēmējam.

65-68. Tāds, kas ir pētījis svētos rakstus un veicis uguns ziedojumus Starojošajam, un kas neēd citu gatavotu ēdienu, tāds netiek samaitāts pat, saņemot zemi, kas pilna ar dārgakmeņiem.
Mantras un liesma, aukstuma un indes iznīcinātāji, nepieņem to ļaunās īpašības. Govs, ziedota necienīgam cilvēkam, noved devēju ellē,
Un tas sagādā nepatikšanas saņēmēja piederīgajiem uz simts paaudzēm. Viedajam, kurš vēlas sev labklājību, nevajag sniegt veltes necienīgam.
Vienu govi var ziedot tikai vienam un nekad vairākiem. Ja viņš tomēr to pārdos vai izdalīs, viņa ģimenei būs nepatikšanas uz septiņām paaudzēm.

69. Es teikšu tev par govs velti, kas paredzēta Vaitarani Upes šķērsošanai, par kuru esmu jau runājis.

70-76. Ir jāizrotā melna vai dzeltenbrūna govs, ragu gali ar zeltu, nagi ar sudrabu, un jāizslauc bronzas traukā;
Jāpārsedz ar melnu segu pāri, jāapliek ap kaklu zvans un jānoliek aizvākots bronzas trauks uz kokvilnas drānas,
Jānoliek tur Jamas zelta tēls un dzelzs stienis; jāieliek tīrīts sviests bronzas traukā un tas viss jāuzliek uz govs;
Ir jādarina cukurniedru plosts, sasienot to ar zīda auklām, jāizrok bedre un plosts jāieliek tajā:
Jāsaliek uz plosta lietas, kas ir dzimušas no saules, novēlot govi atbilstoši svētajiem rakstiem.
Jādāvina Brahmanam izrakstīts apģērbs, pienācīgi jāgodina tas ar smaržvielām un ziediem un krāsotu rīsu (Akšata, rīss, krāsots ar kurkumu un safrānu, ko izkaisa godājamu cilvēku ceļā),
Turot govi aiz astes, jāuzliek kāja uz plosta un, pagodinājušam Brahmanu, jāskandē mantra: –

77-82. “Ak Visuma Valdniek, kas esi līdzcietīgs pret tiem, kas meklē patvērumu Tevī, patiesi,Tu esi glābējs tiem, kas grimuši esamības okeānā, nelaimīgi nožēlas un sirdsapziņas pārmetumu viļņos.
Labākais no Divkārt dzimušajiem, Višnu patiesais veids, Zemes Dievs, pacel mani. Es esmu veltījis šo dāvanu tev. Lai sveicināta Vaitarani!
Es to esmu veltījis tev, vēloties šķērsot upi, kura ir simts jodžanas plata un guļ ļoti baisajā jamas ceļā. Lai sveicināta Vaitarani.
Ak Govs, paskaties uz mani, manas veiksmes labad caur Jamas vārtiem dižajā ceļā. Esi sveicināta Vaitarani, Starojošā Karaliene!
Lai govis iet man pa priekšu, lai govis iet aiz manis, lai govis ir manā sirdī (kā zīme); un lai es mājoju starp govīm.
Lai tā, kas visiem radījumiem ir Labklājības Dieviete, kas ir Starojošā galvenais balsts, govs veidā noņem man grēkus.”

83-84. Lūdzot Jamu govs veidā saliktām rokām ar šīm mantrām un apejot apkārt visām šīm lietām, tam ir jādāvā tās Brahmanam.
Tas, kas šādā ritā veltī Vaitarani govi, nonāk pa taisnīgu ceļu Taisnības Valdnieka sapulcē.

85-86. Vai tā ķermenis ir vesels, vai slims, ir jāievēro Vaitarani rituālu. Viedam cilvēkam, kas vēlas šķērsot upi, ir jāziedo govi.
Šī upe, ak Putns, pēc govs ziedojuma uz Dižā Ceļa neparādās. Tādēļ ir ir jāziedo govi katrā svētajā reizē.

87-88. Visās svētajās apmazgāšanās vietās, kā pie Gangas, un Brahminu mājokļos saules un mēness aptumsumu laikā, plejāžu laikā (kad saule pāriet no viena zvaigznāja citā), jauna mēness dienā.
Ekvinokcijas (diena un nakts vienādi garas) un saulgriežu punktos, Vjatipata laikā (kad saule un mēness ir pretstāvoši, un to novirzes momenti ir vienādi), Jugas dienās (katra mēneša pēdējā vai priekšpēdējā diena) un citās svētās reizēs, – ir jāveic augstais govs ziedojums.

89. Patiesi, tas ir svēts laiks, kad dzimst ticība, un kad klāt ir īstais cilvēks, tad izplūst bezgala labums.

90. Ķermeņi ir uz laiku, īpašumi nav mūžīgi, nāve vienmēr ir blakām, – ir jāuzkrāj taisnprātība.

91-92. Tādēļ katram, kas vēlas savu labklājību, ir pastāvīgi jāsniedz svētītam Brahmanam dāvanas, atbilstošas savai pārticībai.
Pašrocīgs ziedojums, lai arī neliels, – tas ir paliekošs, un laba ir katra reize.

93-94. Tas, kuram krājumā ir ziedojumi, laimīgs dodas Dižajā Ceļā. Citādi – bez krājuma – cilvēks ceļā cieš sāpes.
Visas cilvēku veltes šajā pasaulē attīra tiem ceļu Jamas pasaulē.

95-96. Dižu nopelnu dēļ gūst iedzimšanu cilvēkā. Kas, ieguvis to, turas pie taisnprātības, sasniedz augstāko mērķi.
Cilvēks, kurš ir nevērīgs attiecībā pret taisnprātību, iet un nāk postā. Iedzimšanas cilvēkā auglīgums ir atkarīgs vienīgi no tieksmes uz taisnprātību.

97-99. Pārticība, dēli, sieva un ģimene, ķermenis, asinsradinieki – tas viss ir pārejošs. Tādēļ ir jātiecas uz taisnprātību.
Kamēr cilvēks ir dzīvs, tam ir tēvs un citi radinieki, bet, zinot to mirušu, pieķeršanās drīz izbalē.
Viņam vienmēr ir jāatceras, ka īstais asinsradinieks ir Es pats. Maz dod dzīvam, vēl mazāk mirušam.

100. Zinot to visu, ir jādāvā ar savu paša roku, kamēr vēl dzīvs. Dzīve ir īsa, un kas var ziedot pēc tās?

101-102. Tuvinieki aizgriežas ar noraidošām sejām, pametot mirušo ķermeni uz zemes kā koka vai zemes gabalu, bet tā taisnprātīgums viņam iet līdzi.
Bagātība izzudīs no mājas, bet tuvinieki aizies no kremācijas vietas. Laba un ļauna karma, ko viņš ir izveidojis, ies līdz.

103-104. Kad ķermeni ir iznīcinājusi uguns, paliek karma, un lai kur cilvēks nonāktu, viņš to piedzīvos, laba vai ļauna tā būtu.
Nevienam nav tuvinieku šajā mainīgajā bēdu okeānā. Katrs ir dzimis savas karmas virzīts un aiziet atkal, kad tā ir izsmelta.

105-106. Kā radības ūdens tvertnē un kā virpuļi vai žagars upē tā katrs saskaras ar māti, tēvu, dēlu, brāli, asinsradiniekiem, sievu un citiem.
Kura dēli un mazdēli? Kura sieva vai bagātība? Mainīgajā pasaulē neviens nepieder nevienam. Tādēļ katram ir jāziedo pašam.

107-109. Kamēr cilvēkam pieder bagātība, tikmēr tam ir jāziedo Brahmanam; bet kad to iegūs cits, nebūs ko teikt.
Atkarībā no veltēm iepriekšējā dzīvē lielāku pārticība būs sasniedzama šajā. Tādēļ tam, kas to zin, ir jāsniedz veltes taisnprātības labad.
Pārticība dzimst no krietnuma; ar taisnprātību tiek pārvarētas iegribas. Krietnums patiesi ir brīvības cēlonis. Tāpēc ir jātiecas uz taisnprātību.

110-111. Krietnumu uztur ticība, nevis lielas bagātības kaudzes. Viedais, pat nabags būdams, atstāj mantojumā ticību un nonāk debesīs. No tā, kurš ziedos Man dievbijīgi, kaut lapu, ziedu, augli vai ūdeni, no tā, uzticīgā, Es to pieņemšu, dievbijīgi dāvāto.

112. Tāpēc visādā ziņā ir jāsniedz dāvanas, un tā kā ir noteikts. Vai mazas vai lielas, Man nav svarīgi.

113-114. Krietnu dēlu ciena pat Starojošie. Viņam ir jārosina savu sirgstošo tēvu ziedot uz zemes.
Ja bagātību, ko sakrājis tēvs, cienīgam cilvēkam dāvā dēls, tad tas pats, viņa dēli, mazdēli un mazmazdēli gūst dižciltību.

115. Tam, kas ir ziedots caur tēvu, ir simtkārtīgs nopelns, caur māti tūkstoškārtīgs, caur māsu desmit tūkstoškārtīgs, caur brāli – nenovērtējams.

116-118. Tas, kurš davā veltes, necieš elles grūtības un mokas un nekādas bailes no Jamas sūtņiem nāves brīdī.
Bet tie grēcīgie skopuļi, ak Putns, kuri alkatības dēļ pirmsnāves slimībā nesniedz veltes, mirstot nonāk postā.
Dēli, mazdēli, brāļi, asinsradinieki un draugi, kas nesniedz veltes par mirstošu cilvēku, nešaubīgi ir Brahmana slepkavas.”

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]


http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu10.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s