Par ritiem visiem Senčiem. Garuda Purāna Sarodhara; XIII nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Valdniek, kā veic Sapinda ritu, par šķīstīšanos un piederumu veltēm.”

2. Svētītais Valdnieks teica, “Ak Tarkšja, klausies, un Es tev izskaidrošu visu Sapinda ritu, ar kuru tiek atstāta aiz muguras preta (rēgs, ļauns gars, kas mājo miroņa skeletā un rēgojas kapsētās un līdzīgās vietās; ar vēlmēm, bet bez miesas), un dvēsele nonāk pitris (tēvi – vai nu aizgājušo senču dvēseles jeb gari, kuriem noteiktos laikposmos ir ziedotas pindas (rīsa un miltu bumbiņas ) un ūdens, vai desmit Pradžapati (mītiski cilvēku pirmradītāji, Brahmas prāta radīti), vai Dievu Dēli) kārtā.


3-5. Tie, kuru pindas netiek sajauktas kopā ar Šivas un citu nosauktajiem (vectēvs, vecvectēvs un vecvecvectēvs, kuri atbilst Vasu, Rudram un Aditjam), netiek pacelti augstākā līmenī pat at dažādām dēlu veltēm.
Ja dēls vienmēr ir netīrs, tas nekad netiek šķīstīts; bez Sapinda rita netīrība nezūd.
Tāpēc dēlam netīrības laikposma beigās ir jāveic Sapinda. Es tev pastāstīšu par to, kad beidzas netīrības laikposms, kas jāievēro visiem.

6-9. Brahmans kļūst tīrs desmit dienās, Kšatrijs divpadsmit dienās, Vaišja piecpadsmit dienās, Sudra mēneša laikā.
Sapindas radinieki (brālēni un māsīcas līdz septiņiem gadiem un visi virieši un sievietes pa mātes līniju) tiek šķīstīti no nāves netīrības desmit dienās, Sakulja radinieki (brālēni un māsīcas līdz četrpadsmit gadiem) trijās naktīs, un gotradžas (brālēni un māsīcas līdz četrdesmit diviem gadiem) tiek šķīstīti ar vienu apmazgāšanos.
Tie, kas ir saistīti ar aizgājušo līdz ceturtajai radniecības pakāpei, tiek šķīstīti desmit naktīs, piektajā pakāpē – sešās naktīs, sestajā – četrās dienās, septītajā – trijās dienās;
Astotajā – vienā dienā, devītajā – ceturtdaļdienā, desmitajā – tikai ar apmazgāšanos; – tik ilgi pastāv nāves netīrība (jo tālāka radniecība, jo īsāku laiku).

10-11. Ja cilvēks ir miris ārzemēs, un kāds ir uzzinājis par tā nāvi, tad netīrība ilgst līdz tās dekādes beigām, kurā ziņa ir saņemta;
Ja uzzin pirmajās desmit dienās, netīrība ir uz trim naktīm. Ja pēc gada, tad šķīstās ar vienu apmazgāšanos.

12. Ja nāves netīrības laikā seko otra nāve, tad šķīstīšanās no pirmās nāves netīrības iekļauj otro šķīstīšanos.

13. Ja mirst zēns, kuram vēl nav izlīduši zobi, šķīstīšanās notiek tūlīt; ja miris līdz tonzūrai (matu izcirpšana galvvidū), tad vienā naktī, ja līdz Jadžnopavitai (svēta pīne, ko valkājuši Brahmani, Kšatriji un Vaišjas pēc iniciācijas – “kristībām”) trīs naktis, un pēc tam – desmit naktis.

14-16. Ja meitene mirst starp dzimšanu un tonzūru, šķīstīšanās notiek tūlīt, vienādi visām kastām;
Līdz saderināšanai vienā dienā un pēc tam līdz mūža galam trīs naktis;
ja pēc saderināšanās, tad trīs dienas abām ģimenēm, ja pēc laulībām, tad trīs dienas tikai vīra ģimenei, tas ir jāsaprot.

17-18. Ja mirst nedzimis auglis līdz sestajam mēnesim, tad šķīstība atjaunojas pēc tik dienām, cik mēnešus nodzīvojis embrijs.
Sieviete pēc tam ir aptraipīta atkarībā no kastas. Ja mirst auglis, Sapindas radinieku šķīstīšanās notiek tūlīt.

19. Kali Jugas laikā – tā apgalvo Sastras – ir vajadzīga desmit dienu šķīstīšanās pēc dzimšanām un miršanām neatkarīgi no kastas.

20-22. Nāves aptraipījuma laikā nedrīkst veikt Starojoso pielūgšanu pie altāra – deva pudža, nedrīkst pieņemt viesus, sveicienus, gulēt gultā un pieskarties citiem.
Sandhjas lūgsnas, veltes, skandējumi, reliģiskas studijas, ziedojumi senčiem, Brahmanu ēdināšana un zvērestu pildīšana nav jāveic nāves aptraipījuma laikā.
Kas aptraipījuma laikā veic ikdienas, gadījuma vai īpašas ceremonijas, tiem jau izdarītās kārtējās un citas ceremonijas zaudē spēku.

23. Tam, kurš ir pildījis mantrās un uguns upuros ietvertus solījumus, vai divkārt dzimušais, kas kļūst par Brahmanu, askēts vai valdnieks, patiesi, aptraipīšanās nenotiek.

24-26. Ēdiens, kas sagatavots pirms laulības ceremonijas un upurēšanas, un pirms dzemdību vai nāves aptraipījuma, ir ēdams, tā saka Manu.
Ja kāds aptraipījuma laikā nezināšanas dēļ pieņem veltes, tas ļaunu necieš, bet devējs, pat ja devis ubagam, cieš nelaimi.
Ja kāds, slēpdams savu aptraipījumu, dod ēdienu divkārt dzimušam, un ja Brahmans, to zinādams, to pieņem,- abi piesauc sev ciešanas.

27. Tāpēc, lai šķīstītos no aptraipījuma, ir jāveic Sapinda ceremonija tēvam, kas pēc tam aiziet pie senčiem, iekļaudamies senču kopumā.

28-30. Patiesību zinošie viedie ir noteikuši, ka Sapinda ceremonijai ir jānotiek divpadsmitajā dienā, pēc sešām nedēļām, pēc sešiem mēnešiem vai gada beigās.
Bet es saku, ak Tarkšja, pēc Svēto rakstu kārtības četrām kastām Sapinda jāveic divpadsmitajā dienā.
Divpadsmitā diena ir ieteicama neskaitāmu Kali Jugas apstākļu dažādības dēļ un īsākas cilvēku dzīves dēļ, un ķermeņa nepastāvības dēļ.

31-33. Ja nomirst Brahmana mājas saimnieks, tad nevajag veikt iniciāciju ar svēto pīni, zvērestu pildīšanu, kāzas un citas ceremonijas,
Kamēr nav veikta Sapinda, ubagam nav jāpieņem žēlastības dāvanas; un nevienam nav jāpieņem ciemakukuļi. Ir jāpārtrauc ikdienas un gadījuma ceremonijas.
Nolaidības dēļ rodas grēcīgums; tādēļ ir jāveic Sapindas ceremonija divpadsmitajā dienā, bez vai ar uguni.

34. Ar divpadsmitās dienas Sapindas ceremoniju gūst tādus augļus, kādi uzkrājas no svēto peldes vietu apmeklēšanas vai no visu ziedojumu veikšanas.

35. Tādēļ, apmazgājies, iztīrījis ar govs mēslu uzlējumu nāves vietu, dēls veic Sapinda ceremoniju kā tas ir aprakstīts svētajos rakstos.

36-39. Tad viņam ir jāpielūdz pasaules dievības ar ēdienu – ūdeni, ziedojumiem (rīsu, darbhas zāli, ziediem un ūdeni), un ačamanu (šķīstīšanas rits, kurā no plaukstas iedzer trīs malciņus ūdens un skandē dažādas mantras). Tad jāveltī rīsa bumbiņas citiem aizgājušiem, ir maziem malciņiem ūdens jāizdzer.
Tad viņam ir jāziedo trīs rīsa bumbiņas pēc kārtas savam vectēvam un citiem Vasu, Rudra and Arka veidā un ceturtā rīsu bumbiņa mirušajam.
Viņam ir jāgodina ar sandala pastu, svētā tulasi lapām, vīraku, gaismekļiem, piemērotu ēdienu, mutes smaržvielām, labām drānām, un dāvanām.
Sadalot ar plānu zelta plāksnīti aizgājušā rīsa bumbiņu trijās daļās, viņam tās katru atsevišķi ir jāsamaisa ar katru rīsa bumbiņu, kas ir ziedotas vectēvam un citiem.

40. Mans lēmums ir, ak Tarkšja, ka Sapinda noteikti ir jāveic: mātes ar vecmāmiņas un tēva ar vectēva.

41-43. Ja tēvs mirst, vectēvam dzīvam esot, tad ir jāziedo trīs rīsa bumbiņas vecvectēvam un viņa priekštečiem.
Tēva rīsa bumbiņa, sadalīta trīs daļās, ir jāsajauc ar to rīsa bumbiņām. Ja māte mirst pirms vecmāmiņas,
tad ir jāveic mātes Sraddha tāpat kā tēva; vai jāsajauc rīsa bumbiņa ar Manu un ar dižās Lakšmi.

44. Vīram ir jāveic Sapindas ceremonija sievai, ja viņai nav dēla; Sapindu viņam jāveic kopā ar sievasmāti un citiem.

45. Sapindas ceremonija sievietei jāveic kopā ar vīru, tā tēvu un vectēvu – tas, ak Tarkšja, nav Mans uzskats; jo sieva, būdama puse no vīra ķermeņa, ņemot vērā vīru, neprasa Sapindas ceremoniju.

46. Ja, ak Kasjapa! vīrs un sieva kāpj uz viena bēru sārta, tad, noliekot starp tiem zāli, dēlam ceremonija jāveic kopā ar sievasmātes un vīratāva ceremoniju

47. Ritus jāveic tikai vienam dēlam; vispirms rīsa bumbiņu ziedojums un citas lietas tēvam un pēc tam, atkal apmazgājoties, ritu mātei.

48. Sievietei, kura ir kāpusi uz sārta desmit dienās, Sapinda un gultas velte jāveic tajos pat laikos, kad vīram.

49-51. Kad ir veikta Sapinda, ak Tarkšja, dēlam ir jāveic ūdens ziedojums senčiem. Viņam ir jāsaka: “Lai notiek Svadha (ziedojums),” kopā ar Vēdas mantrām.
Vēlāk viņam jāpabaro viesis, kamēr tas nesaka “hanta(svētība, ko saņēmējs dod, kad pietiek). Ar to tiek iepriecināti senči, viedie, pusdievi, Starojošie un Danavas.
Cik vien var paņemt mutē, to sauc par “žēlastības dāvanu,” četri tādi kumosi ir “pārpilnība,” un četras pārpilnības sauc par “hantakara” jeb svētību.

52-53. Sapindas gaitā dēlam ir jāgodina divkārt dzimušā kājas ar sandala pastu un krāsaino rīsu un jāsniedz tam velte, kas to pilnīgi apmierina.
Tam jāsaņem iztika uz gadu, tīrīts sviests, pārtika, zelts un sudrabs, laba govs, zirgs, zilonis, divriči, un zemes gabals skolotājam.

54. Tad, teikušam “Sveiciens tev”, viņam ar mantrām, safrānu, krāsainu rīsu un ēdieniem ir jāgodina planētas, Devi (Šivas laulātā draudzene), un Vinijaka (Ganeša).

55. Pēc tam skolotājam ar mantrām ir jāslaka ūdens un ar pīni ap roku jādāvā krāsainu rīsu, arī apsvētītu ar mantrām.

50-57. Tad viņam ir jāpabaro Brahmanus ar dažādiem patīkamiem ēdieniem un jāsniedz tiem dāvanas un divpadsmit podus ar ūdeni un pārtiku.
Kad divkārt dzimušais ir pabarots, dažādu kastu piederīgiem ir jāpieskaras ūdenim, ieročiem, zvīņām un zizlim, kas tādā veidā tiek šķīstīti.

58. Kad tādā veidā ir veikta Sapindas ceremonija, tas apģērbs ir jānomet, jāuzvelk baltas drānas un jāveic gultas ziedojums.

59-64. Visus Devas (pusdievi, pārcilvēciskas būtnes), Indras vadībā, cildina gultas velte. Tāpēc gultas ziedojums ir jāveic vai nu dzīves laikā vai pēc tās.
No visvērtīgākā koka, burvīga, brīnišķi krāsota, stingra, pārsegta ar zīda audumu, izdaiļota ar zelta lapām,
Ar jaukiem spilveniem, piebāztiem ar gulbja dūnām, kopā ar segu ziedu smaržā,
Kārtīgi apvīta ar spožām lentēm, platām un jaukām; kad tāda ir gatava, to liek zemes, kas klāta ar audumu.
Jumtiņš, sudraba gaismekļu rinda, vērša astes vēdeklis, sēdeklis, bļoda, ūdens trauks, spogulis un pieckrāsu baldahīns,
Un visi citi gultas piederumi ir jāsaliek ap to piemērotās vietās.

65-66. Uz tās viņam ir jānoliek zelta Hari tēls kopā ar Lakšmi, ar visiem greznojumiem, ieročiem un tērpiem.
Ja ir sieviete, tēli ir jānoliek uz gultas, un viņam ir vajadzīgi sarkani krāšļi, safrāns, drānas, greznumlietas, un visas citas vajadzīgās lietas.

67-68. Tad Brahmanu ar sievu, pušķotus ar smaržvielām un ziediem, ar ausu un pirkstu rotām un zelta kaklarotām,
Uzvelkot turbānu un virsējo apģērbu un žaketi, viņam tos jānosēdina iepretim Lakšmi un Narajanam.

69-71. Viņam ir jāgodina Hari un Lakšmi ar safrānu un ziedu virtenēm, un jāpielūdz Pasaules Sargus, Planētu Garus un Vinajaku.
Pagriežoties uz ziemeļiem un turot ziedus plaukstās, viņam Brahmana priekšā ir jāskandē šāda mantra:
“Tāpat kā, ak Krišna, tava gulta ir piena okeāns, lai šī nepaliek tukša manās nākošajās dzīvēs.”

72-74. Tādā veidā viņam ir jānoliek sauja ziedu Brahmana un Hari tēla priekšā un tad jāveltī gulta ar piederumiem kā nosaka rits.
Viņam to ir jādāvā tādam, kas pilda solījumus, ir skolotājs, stāsta par Brahmanu, un ir jāsaka: “Ak Brahman, saņem šo. Cik reti kāds tā dod!”
Viņam ir jāpašūpo uz gultas sēdošie divkārt dzimušais un Lakšmi un Hari, un tad, apejot apkārt un paklanoties, tos jāatlaiž.

75. Ja dāvinātājs ir bagāts, tam ir jādāvā īsti jauka māja, mēbelēta ar visu vajadzīgo, tā lai viņš var gulēt gultā laimīgs,

76. Ja cilvēks dāvā gultu dzīves laikā ar savu roku, tad visu dzīvi pilnmēness dienās ir jāveic arī buļļa ziedojumi.

77. Šī gulta var tikt ziedota tikai vienam un nekad vairākiem. Sadalīta vai pārdota tā dāvātāju pazemina.

78. Kas dāvā gultu tās cienīgam cilvēkam, gūst savu vēlmju augļus. Tēvs un dēls, kas to dāvā, līksmo gan šajā, gan nākošajās dzīvēs.

79-80. Indras debesu mājoklī un Jamas mājoklī tas nešaubīgi gūs panākumus gultas veltes dēļ.
Viņš mājos tur bez bēdu, sēdēs labākajos kaujasratos, daudzu debesu jaunavu apkalpots, līdz pasaules plūdiem.

81. Nopelni no svēto apmazgāšanās vietu apmeklēšanas visās vietās un visās mēness fāžu maiņas dienās; – pat par tiem pārāks ir nopelns, ko rada gultas velte.

82-86. Veikušam gultas velti, dēlam ir jādāvā Padadana. Klausies Manus vārdus, un es tev pateikšu kā to dara.
Saulessargs, kurpes, drānas, zīmoggredzens, ūdens krūka, piecu trauku komplekts – tos sauc par padas septiņiem veidiem.
Pada kļūst pilnīga, ja pievieno vēl zizli, vara trauku, nevārītu rīsu, pārtiku, vērtslietas un svētās pīnes.
Sagādājis atbilstoši savām iespējām šīs trīspadsmit padas, viņš tās veltī trīspadsmit Brahmaniem divpadsmitajā dienā.
Ar šo padadanu taisnais gūst labu stāvokli, un šī padadana nes laimi tam, kas nonāk uz Jamas ceļa.

87-93. Tur ir negants karstums, kas apdedzina cilvēku, bet saulessargs sniedz patīkamu ēnu pār galvu;
Un tas, kas ir veltījis kurpes, tas lieliem ērkšķiem klātajā ceļā uz Jamas pasauli jāj zirgā.
Ciešanas no aukstuma un karstuma un vēja tur ir briesmīgas, ak Putns, bet ar drānu velti aizgājušais laimīgi iet pa ceļu.
Jamas sūtņi, ļoti baisi, nežēlīgi un brūni melni, neaiztiek ceļā to, kurš ir veltījis zīmoggredzenu.
Tur ir liels karstums, bezvējš un nav ūdens, bet ūdens trauka veltes dēļ viņš slāpēs padzeras ūdeni.
Tas, kurš aizgājušajam ir veltījis vara ūdens trauku, noteikti baudīs augļus, kādus gūst vēl vienīgi ierīkojot tūkstošiem aku.
Dēļ divkārt dzimušam pienācīgi dāvāta sēdekļa un trauka aizgājušais brīvi ejot to ceļu, mierīgi izbaudīs sev doto.

94-95. Veltījušam, kā noteikts, Sapindas ceremonijā, viņam ir jāpabaro daudzus Brahmanus, arī čandalus (pagrimušie) un citus nederīgos.
Tad pēc Sapindas līdz ikgada ceremonijai ik mēnesi jādod ūdens trauks un rīsa bumbiņas.

96. Nekad nevar par jaunu veikt neizdevušos ceremoniju, bet to, kas veikta aizgājušajam, var, ak Putns. Aizgājušā dēļ to var darīt atkal, kā nezūdošu gandarījuma līdzekli.

97-99. Tagad Es pateikšu par ikmēneša, ikgada un pusmēneša ceremoniju un ceremoniju tiem, kas miruši mēness dienās, noteikumiem.
Ja kāds mirst pilnmēnesī, tā ritus jāveic ceturtajā dienā. Ja kāds mirst ceturtajā dienā, tā ritus jāveic devītajā dienā.
Ja kāds mirst devītajā, tā diena ir četrpadsmitā. Šajos gadījumos pusmēneša Sraddhu jāveic divdesmitajā dienā.

100-105. Kad vienā mēnesī [ksaja-masa] iekrīt divas sankrantas, neregulārā mēnesī, dubultā mēnesī Sraddhu neveic.

(“Ceremonijas veic saskaņā ar mēness kalendāru, bet jābūt tikai divpadsmit mēnešiem gadā. Astroloģiskie rēķini ir pēc saules kalendāra. Tāpēc ir 30 dienu pievienotais – saskaņojošais mēnesis katrus trīs gadus. Sankranta ir saules mēnesis, ko iezīmē saules caurgājieni zodiaka zvaigznājiem. Atšķirība starp saules un mēness mēnešiem sastāda apmēram 11 dienas gadā; tādēļ papildus neregulārais mēnesis sanāk reizi 27 mēnešos. Šajā garajā mēnesī – malamasa – jeb neregulāra ir pirmā puse, kamēr otrā puse ir regulāra. Par ksaja-masa sauc mēnesi, kas atkārtojas katrā 149. gadā, kurā nav sankranti, – tāpēc tajā ir tikai 12 nevis 13 mēneši, kaut gan tas sanāk gads ar pievienoto mēnesi. Šajā gadījumā pievienotais mēnesis pievienots tiek un tā arī tiek saukts, bet regulārais izkrīt. Parasti tā tiek izlaists viens no sekojošajiem – novembris, decembris, janvāris vai februāris, bet papildus mēnesis tiek saistīts ar kādu no pārējiem astoņiem. Mēnesis pirms izlaižamā pirmajā pusē satur savas divas divnedēļas, kas tiek uzskatītas par regulārām, un izlaistā mēneša daļu kā otru pusi. Ja cilvēks mirst šāda mēneša otrajā divnedēļu daļā, tad ikgadējā ceremonija ir jāveic izlaistā mēneša daļā. Bet ja cilvēks mirst izlaistajā mēnesī, par ikgadējās Sraddhas mēnesi tiek ņemts iepriekšējais. Ja cilvēks mirst adigmasa mēnesī, tad viņa ikgadējā Sraddha tiek veikta tās pašas dienas tumšajā daļā, ja nāve notikusi dienas pirmajā pusē, un tās pašas dienas gaišajā daļā, ja ir miris dienas otrajā pusē.)
Kad vienā mēnesī sanāk divi, divas divnedējas un trīsdesmit dienas ir viens un tas pats [var izpildīt abus]. Par pirmo dienas pusi ņem sākumu [tumšo]; par otro pusi, beigas. Tā viedie ir sapratuši neregulārā mēneša divas daļas.
Sapindas ceremonija, ak Putns, ir jāveic, kad nav sankranta; tāpat arī ikmēneša un pirmā ikgada Sraddha.
Ja papildus mēnesis iekrīt gada vidū, ikgada ceremonijas mirušajiem notiek trīspadsmitajā mēnesī.
Ja nav sankranta, rīsa bumbiņas neizmanto, ja sankranta ir, rīsa bumbiņas piedienas. Tādējādi ikgadējā Sraddha ir jāveic abos mēnešos.

106. Tā pirmā gada beigās ir jāveic ikgadējā Sraddha un tajā papildus ir jāpabaro divkārt dzimušais.

107-110. Pēc gada vienmēr Sraddhā ir jāziedo trīs rīsa bumbiņas. Neveic ceremoniju viena paša dēļ; tas nestu postu senčiem.
Sraddhu svētajās apmazgāšanās vietās, Sraddhu Gajā, Gadžaččhajamu senčiem, – tās nav jāveic gadu, nedz aptumsumu laikā, nedz Jugas dienās.
Ja dēls veic Sraddhu Gajā, ak Putnu Valdniek, tas ir jādara pēc gada, godinot senčus.
Senčus no pārdzimšanu okeāna atbrīvo ar Sraddhu Gajā un, ar Višnu labvēlību, tie nonāk augstākajā stāvoklī.

111-113. Viņam ir jāpielūdz Višnu pēdas ar svētā tulasi dzinumiem un pienācīgā kārtā ir jāziedo rīsa bumbiņas ap tām.
Tas, kurš ziedo rīsa bumbiņas uz Gajas galvas, kaut sami lapas lielumā, palīdz septiņām ģintīm un simt vienai ģimenei.
Tas, kurš iepriecinot ģimeni, veic Sraddhu, aizgājis uz Gaju, un sniedz gandarījumu senčiem, tam dzīve ir auglīga.

111-115. Ak Putnu Valdniek, senči dzird dziesmu, ko dzied Svētie (pusdievi) Kalapā, Ikšvaku, Manu dēla, dārzā: –
“Vai tiešām tavā ģimenē nav neviena taisnu ceļu gājēja, kurš, devies uz Gaju, varētu dievbijīgi ziedot mums rīsa bumbiņas?”

116-119. Dēls, kas tādā veidā veic ritus par viņsauli, ak Tarkšja, ir laimīgs un atbrīvojas, līdzīgi kā Kausikas dēls.
Septiņi Bharadvadžas dēli, pārdzīvojuši pārdzimšanu virknes, ir tikuši senču labvēlības atbrīvoti, ak Tarkšja, kaut gan tie bija nogalējuši govi.
Septiņi mednieki Dasarnu zemē, briedis Kalindžira kalnā, Čakravaka putni Saradvipā un gulbji Manasa ezerā (pie Kailas kalna)
Ir iedzimuši kā Brahmani Vēdu zinātāji Kuru (Kuru ir Mēness rases princis, valdījis Indijas ziemeļrietumos Deli apkārtnē. Ar viņu tiek saistīta kuru tauta, kas apdzīvojusi apgabalu ap Kuru-kšetru šajā Indijas daļā) laukā, un visi šie divkārt dzimušā dēli ir guvuši atbrīvošanu at senču godināšanu.

120. Tādēļ cilvēkam ir jāpieliek visas pūles senču godināšanā, jo ar to tas kļūst laimīgs gan šajā, gan viņā saulē.

121. Tā Es tev, ak Tarkšja, esmu pastāstījis par visiem ritiem, kuri jāveic aizgājušā sakarā, un kas dod nopelnus un apmierinājumu dēlam, kā arī atbrīvošanu senčiem.

122. Katrs, pat nabaga cilvēks, pat tas, sadzirdējis šo stāstu, gūst dāvinājumu augļus, atbrīvots no grēkiem.

123-126. Katrs, kas veic Manis aprakstītos Sraddhas ziedojumus atbilstoši ritam un arī sadzird Garuda Purānu, – klausies par saviem augļiem: –
Tēvs iedzmdina krietnus dēlus; vectēvs gūst govju bagātību, un viņa vecvectēvs kļūst par bagātību devēju, mecenātu.
Vevcvecvecvectēvs bagātīgi dāvā iztiku: tie visi, Sraddhas atalgoti, dāvā dēlam tā vajadzību piepildījumu.
Dodies pa taisnprātības un krietnuma ceļu uz Taisnības Valdnieka mājokli, un tur tu tos satapsi, dziļi cienītus, Taisnības Sapulcē.”

127. Suta teica: “Dzirdējis no Svētītā Višnu par pēcnāves dāvanu augļiem un to vareno dižumu, Garuda bija aizgrābts.”

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]


http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu15.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s