Cilvēku, kuri ir veikuši labo, dzimšana. Purāna Sarodhara; XV nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1.-2. Garuda teica: “Taisnīgs cilvēks, izbaudījis debesu dzīvi, iedzimst no jauna nevainojama ģimenē. Pastāsti, kā tas nokļūst mātes dzemdē.

Es vēlētos uzzināt, ko domā taisnprātīgs cilvēks, nokļūstot šajā (šīs pasaules) ķermenī. Pavēsti man, ak, Līdzcietības Dārgumu Glabātāj!”

3.-4. Svētītais Valdnieks teica: “Tu uzdevi labu jautājumu, ak Tarkšja! Es atklāšu tev šo dižo noslēpumu, kuru aptvēris katrs kļūst visu zinošs.

Es atklāšu tev šā ķermeņa, kas iemanto Visuma Olas – jogu apceres priekšmeta – (Kad Kungs savienoja septiņus darbībai ierosinātos elementus, no tiem izveidojās nesaprātīga ola, no kuras piedzima slavenā Visuma Būtne. Šo Visumu olu sauc par materiālās enerģijas izpausmi. To pārklāj ūdens, gaisa, uguns, ētera, neīstā «es» un mahat-tatvas apvalki, kuri ir cits par citu biezāki. Katrs no apvalkiem ir desmit reizes biezāks nekā iepriekšējais, un pēdējo apvalku veido pradhāna. Šajā olā atrodas Kunga Hari, tas ir, Krišnas Visuma veidols jeb ķermenis, kura locekļi ir četrpadsmit planētu sistēmas)

īpašības, īsto dabu.

5.-6. Klausies kā jogi meditē uz sešām čakrām (enerģijas centri ēteriskajā un augstākajā ķermenī, “riteņi”, kurus iegriež meditācija) tajā ķermenī un līdzīgu meditāciju uz Čitas (tīrās apziņas telpa, kas nemainās un nezūd) un Anandas (neaprakstāms svētlaimes stāvoklis) dabu Brahmarandhrā (Brahmana atvere, cilvēka dvēseles mājvieta. Saukta arī par Dasamadvaru, desmito atveri jeb desmitajām durvīm. Doba vieta jaundzimušā galvasvirsā, saukta par priekšējo avotiņu);

Un arī par to kā cilvēks, kas veic labu, dzimst skaidrā un plaukstošā mājā. Izstāstīšu arī par ritiem un norādījumiem, kas jāpilda vecākiem.

7.-10. No sievietēm ir jāizvairās četras dienas pēc mēnešreizēm. Tajā laikā nav jāskatās to sejās, citādi ķermenī uzrodas grēks.

Ceturtajā dienā, izmazgājusi savas drēbes un veikusi apmazgāšanos, sieviete kļūst tīra. Sākot ar septīto dienu viņa ir uzskatāma par gatavu senču un Starojošā godināšanas ritiem.

Septiņu dienu laikā dīglis vēl ir netīrs. Astotās dienas laikā pakāpeniski ienāk dēli.

Dēli iedzimst pāra naktīs, meitas nepāra. Pēc atturēšanās pirmajās septiņās dienās nākošajās pāra naktīs var ieņemt dēlu.

11.-12. Tiek uzskatīts, ka sešpadsmit naktis sievietei ir labvēlīgas (bet četrpadsmitā no tām ir labākā, ja kāds cits cēlonis nepadara to neveiksmīgu). Četrpadsmitajā naktī sēkla noteikti paliks vēderā.

Tieši tad tiek ieņemts taisnprātīgs dēls, pašu labāko īpašību glabātājs. Tāda nakts ir nepieejama rupjiem cilvēkiem (iedzimšanai).

13. Piektajā dienā sievietēm ir jāēd saldumi. Pilnīgi ir jāizvairās no skāba, karsta, asa, šķērma ēdiena.

14.-18. Vīrs, kā labs zemkopis, auglīgā laukā liek lielisku stipru sēklu un gūst pienācīgu ražu.

Pazelējis beteli (ir uzskatīts, ka tā pastiprina vīra spēku), vīrs grezno sevi ar ziediem un sandala pastu, saģērbjas tīrās drānās un ar taisnām domām prātā savienojas ar savu veselīgo sievu.

Atbilstoši domām, kas ir viņa galvā savienošanās brīdī, veidojas tā daba, kas nonāk dzemdē.

Saprāts, apvienots ar sēklu, vienmēr paliek spermā. Kad apvienojas vēlme, doma un sperma,

Tad vīrietis ir sagatavojis sēklu, un dzemdē pēc spermas un šūnu saplūšanas veidojas ola.

19. Cildens dēls, kurš nonāk dzemdē, atnes visaugstāko svētlaimi. Tādam tiek veikti dažādi riti, tādi kā Punsavana (trešajā vai ceturtajā grūtniecības mēnesī veic Punsavana (augļa aizsardzības) sanskaru dievišķu un labu īpašību piesaukšanai).

20.-23. Dvēsele, kas ir apbalvojuma vērta, iedzimst augstdzimušā ģimenē. Dzemdību laikā Brahmani saņem daudz veltes.

Tāds izaug vecāku mājā, tam ir nodrošināta izglītība un pieticīga dzīve, tas kļūst par meistaru visās zinātnēs, biedrojoties ar viedajiem.

Jaunībā viņš ir brīnišķi glīts, veselīgs un labvēlīgs, kas ir sekas iepriekšējās dzīves lielajam vērtīgumam, vienkāršībai un svētceļojumiem uz svētajiem ūdeņiem.

Vēlāk viņš sāk pielikt pūles, lai atšķirtu savu īsto “Es” no “ne-Es”. Ar adhjaropas (nepareiza attiecinājuma) un apavadas (atspēkojums) paņēmieniem viņš sāk meditēt uz Brahmanu.

24. Lai izprastu Brahmana atšķirību no tā, kam to pielīdzina, Es tev pateikšu par zemes un citu daļu īpašībām, kuras attiecas uz “ne-Es”.

25.-30. Zemi, ūdeni, uguni, gaisu un ēteri sauc par stabilām sastāvdaļām. Šis (šīs pasaules) ķermenis sastāv no šīm piecām sastāvdaļām.

Āda, kauli, nervi, mati un miesa – tās ir piecas zemes īpašības, ak, Putnu valdniek, Es tev to saku.

Siekalas, mīzali, sperma, asinis un kaulu smadzenes, kā tiek apgalvots, ir piecas ūdens īpašības. Tagad uzzini piecas uguns īpašības:

Badu, slāpes, slinkumu, miegu un dzimumtieksmi visi jogi sauc par piecām uguns īpašībām, ak Tarkšja.

Locīšanās, skriešana, lēkšana, stiepšanās (pievilkšanās) un kustība – šīs tiek sauktas par piecām gaisa īpašībām.

Runa, doma, tukšvārdība, maldi un prāta svaidīgums – tās ir piecas ētera īpašības, kā to ar pūlēm var saprast.

31. Prāts (manas – zemākais prāts, kas ir saistīts ar maņām un iegūst informāciju), saprāts (buddhi – augstākais prāts, kurš ir viedības mājoklis), nodalīšana, analīze – šos četrus sauc par iekšējiem līdzekļiem, un tie nes iepriekšējās karmas nokrāsas.

32. Ausis, āda, mēle, acis, deguns ir maņas orgāni. Runas orgāni, rokas, kājas, dzimumorgāni un izvadorgāni ir darbības orgāni.

33. Tiek teikts, ka Diks, Vata (mudinošs princips, vajadzīgs nervu sistēmas darbībai), Arka, Pračeti (desmit ļoti dievbijīgi brāļi), divi Ašvini (dievības, kas parādās rīta blāzmā), Vahni (liesma), Indra (pērkona dievs), Upendra (arī Vamanadeva, Valdnieka pundur-brāhmana iemiesojums), Mitra (draudzības un savienības dievs) ir atbildīgi par maņām un darbībām.

34.-35. Ida nadi (labās rokas), Pingala (kreisās rokas), Sušumna (galvenais), Gandhari (uz kreiso aci), Gadžadžihva (uz labo aci), Puša (uz labo ausi), Jašasvini (uz kreiso ausi),

Alambuša (uz muti) un Kuhu (uz lingamu) un Šankhini (uz mula – sakni) – šie desmit nadi ir ķermenī un ir desmit galvenie dzīvības spēka (nervu) kanāli.

36.-39. (Dzīvības dvašas veidi) prāna, apana, samana, udana un vjana, kā arī naga, kurma, krikala, devadatta un dhanandžaja:

Sirdī Prāna, taisnajā zarnā Apana, nabā Samana, ap rīkli Udana; pa visu ķermeni Vjana:

Atraugas sauc par Naga, acu aizvēršanos un atvēršanos – Kurma, bada sajūtu – Krikala, žāvas – Devadatta;

Dhanandžaja ir viscaur ķermenī un iznēsā barību, kura radusies no ēdiena sagremošanas.

Gaiss, ko sauc par vjana, pilda svarīgu lomu visos nadi. Tiklīdz ēdiens nonāk ķermenī, šis gaiss sadala to divās daļās.

Nonākot taisnās zarnas tuvumā, tas sadalās šķidrajā un cietajā daļā; ūdens vienmēr ir virs uguns, bet cietā daļa virs ūdens.

Prāna, kas atrodas virs uguns, veicina lēnu degšanu. Uguns, ko iededzinājis gaiss, atdala derīgās vielas no atkritumiem.

Vjana gaiss liek barības vielu esencei izplatīties pa visu ķermeni, bet atkritumi tiek izvadīti no ķermeņa pa divpadsmit izejām.

44. Ausis, acis, nāsis, mēle, zobi, nagi, naba, taisnā zarna, dzimumorgāni, galva, mati un rumpis ir netīras vietas.

45. Tādā veidā gaiss, iegūstot spēku no sevis, pilda savu uzdevumu, iedarbojoties uz cilvēku tieši tāpat kā to dara austoša saule.

46. Tagad dzirdi, ak Putns, par cilvēka ķermeņa divējo dabu. Pirmo sauc par Vjavahariku (personīgais fiziskais ķermenis), otru par Paramarthiku (Visuma un garīgais ķermenis).

47.-52. Ir teikts, ka uz Vjavaharikas ziņā ir trīsdesmit pieci miljoni matu uz ķermeņa, septiņsimt tūkstoši matiņu uz galvas un divdesmit nagi.

Uzskata, ka parasti cilvēkam ir trīsdesmit divi zobi, ak Vinatas dēls, runā arī, ka miesa sver vienu tūkstoti pala (nedaudz vairāk par 28,35g), bet asinis vienu simtu pala;
Tauki sver desmit pala, āda septiņus, kaulu smadzenes divpadsmit pala; “dižās asinis” – trīs pala.

Ir zināms, ka sēkla sver divus kudavus, pauts vienu kudavu, bet kauli trīssimt sešdesmit kudavus.

Nadi, blīvie un smalkie, kopā ir desmitiem miljonu; žults sver piecdesmit pala, flegma (gļotas) pusi no tā.

Atkritumu daudzums nav izmērāms, jo pastāvīgi mainās. Ķermenis, kam piemīt visas šīs īpašības, tiek saukts par Vjavahariku.

53. Visas pasaules, kalni, kontinenti, okeāni, saules un planētas ir Paramarthikas ķermenī.

54. Paramarthikas ķermenī ir sešas čakras, kurās, kā apgalvo, atrodas Brahmas olas īpašības.

55. Es pastāstīšu tev par tām, kuras ir jogu meditācijas priekšmeti. Apcerot tās, cilvēks iegūst spēju baudīt Vairadžas (pusdievišķas būtnes jeb Manes, ugunij neiznīcināmas, kas mājo Tapo-loka (lokas ir pasaules jeb Visuma daļas), bet spēj pāriet uz Satja-loka (Brahmas pasaule, uz kuru pārgājušais ir atbrīvots no pārdzimšanām)) dabu.

To, kas ir zem pēdām, sauc par Atala , virs pēdām – Vitala, pie ceļiem – Sutala, ap ciskām Mahatala;

Pie gurniem – Talatala, intīmajā vietā – Rasatala, jostasvietā – Patala; tās pazīst kā septiņas pasaules.

Bhuloka – nabas vidū, virs tās – Bhuvarloka, sirdī – Svarloka, rīklē to ir jāzin kā Maharloku;

Džanaloka ap muti, Tapoloka ap pieri, Satjaloka Brahmarandhrā – tās ir četrpadsmit pasaules.

60.-61. Meru (Svētais kalns) atrodas trīsstūrī; Mandara atrodas apgrieztā trīsstūrī, Kailaša – labajā trīsstūrī, Himačhala – kreisajā trīsstūrī.

Nišada – augšējās līnijās, Gandhamadana – līnijās pa labi; Ramana – līnijās pa kreisi; tie ir septiņi augstie kalni.

62.-65. Džambu atrodas ap kauliem, Šaka – kaulu smadzenēs, Kuša kontinents izvietots miesā, bet Kraunča kontinents nervos;

Šalmali kontinents atrodas ādā, Gomeda matu milzumā, Puškara nagu vietās.

Un tālāk par okeāniem:
Mīzalos – Kšara okeāns, Kšira ir okeāns pienā, Sura okeāns atrodas gļotās, kaulu smadzenēs ir Ghrita okeāns;

Rasa okeāns ir sulās; ir zināms, ka Dadhi okeāns ir olnīcās; Svadu okeāns ir mīkstajās aukslējās; tev tas ir jāzin, ak Vinatas dēls.

66.-68. Saule atrodas Nada čakrā. Mēness Bindu čakrā; Marss atrodas – un to ir jāzin – acīs; Merkurs, kā ir vēstīts, izvietojas sirdī.

Ir jāzin, ka Jupiters atrodas Višnu-sthanā, Venēra – sēklā, Saturns – nabā, Rahu – sejā, tā tas ir teikts;

Ketu atrodas plaušās, – ķermenī atrodas planētu orbītas. Visos šajos veidos var meditēt savā paša ķermenī.

69.-71. Vienmēr rītausmā – sēdot nosvērti, sakrustotām kājām, vajag meditēt uz sešām čakrām kā nosaka adžapa (ļoti sens jogas veids, elpošana-meditācija; to sauc arī “hamsa” – prānas kustība ķermenī).

Gajatri, ko sauc par adžapu, ir atbrīvošanas devēja viedajiem; vien apcerot to, cilvēks tiek atbrīvots no visiem grēkiem.

Klausies, ak Tarkšja, Es izskaidrošu labāko adžapas paņēmienu, kuru lietojot persona uz visiem laikiem izbeidz savu nošķirtību (no Dieva).

72.-73. Sešas čakras sauc šādos vārdos: Muladhara, Svadhišthana, Manipuraka, Anahatam, Višuddhi un Adžna.

Meditēt vajag šādā čakru secībā: uz dzimumorgānu pamatni, iegurnī (nieru bļodiņu apkārtnē), nabā, sirdī, rīklē, starp uzacīm un uz galvasvirsu.

74.-75. Muladhara ir ar četrām (lotosa zied-) lapiņām un dimanta mirdzumā, ar burtiem no “va” līdz “sa”; Svadhisthana atgādina sauli un sastāv no sešām lapiņām, un šīs čakras burti ir no “ba” līdz “la”; Manipuraka – sarkana un ar desmit lapiņām, ar burtiem no “da” līdz “pha”; Anahata – ar divpadsmit lapiņām, zeltaina, ar burtiem no “ka” līdz “tha”;

Višuddhi lotoss ir ar sešpadsmit lapiņām, burti ir patskaņi, tam ir mēness krāsa; Matra lotoss (tas ir, Adžna) ir ar divām lapiņām, tā burti ir “ha” un “kša” un krāsa sarkana; čakra uz galvasvirsas ir vismirdzošākā, šim lotosam ir tūkstoš lapiņas, un tas ir patiesības un svētlaimes vieta, kas ir vienmēr labvēlīgs, gaismas īpašnieks un mūžīgs.

76. Uz čakrām ir jāmeditā šādā secībā: uz Ganešu, uz Vidhi (Brahma), uz Višnu, uz Šivu, uz Dživu, uz Guru un uz Parambrahmanu, visuresošo.

77.-80. Viedie apgalvo, ka elpošanas smalkās kustības diennaktī notiek 21600 reizes.

Tās iziet ar skaņu “ha” un ieiet atkal ķermenī ar “sa”. Iznāk, ka cilvēks nemitīgi atkārto mantru “Ham-sa, Ham-sa …”, –

600 reizes uz Ganešu, 6000 reizes uz Vedhas (Brahmu; Vedhas (sanskritā) – sakārtotājs, izvietotājs, devējs; Brahmam, Šivam un Višnu dots vārds; arī saulei un mēnesim), 6000 reizes uz Hari (Višnu), 6000 uz Hara (Šivu);

1000 – uz Dživatmanu, 1000 – uz Guru, 1000 – uz Čidatmanu;- tā ir jāsaprot atbilstošie atkārtojumu skaiti.

81.-82. Aruna un citi viedie, kuri zin skolotāju pēctecības ķēdi, meditē uz dievībām, kas vada čakras, kas ir Brahmas stari.

Viedie – Suka un citi – ir to mācījuši saviem skolniekiem; tāpēc viedam cilvēkam pēc meditācijas uz Dižā (atbrīvošanās) ceļu vienmēr ir jāmeditē tieši tā.

83. Pilnīgā prāta mierā domās godinot visas čakras, viņam ir jāatkārto Adžapa-gajatri kā noteicis Skolotājs.

84.-88. Viņam ir jāmeditē uz Randhru, kas atrodas apgrieztā tūkstošlapiņu lotosā, uz Svētīto Skolotāju Hamsā, kura lotosa roka atbrīvo no bailēm.

Viņam ir jāuztver savs ķermenis kā apskalots ar nektāra straumi, kas tek no Viņa (Višnu) pēdām. Pēc pieckārtīgas godināšanas viņam ir jāzemojas, dziedot Viņa slavējumu.

Pēc tam viņam ir jāmeditē uz Kundalini, kas virzās augšup un lejup kā apceļojot sešas čakras, kas ir izvietotas trīsarpus vijumos.

Pēc tam viņam ir jāmeditē uz vietu, ko sauc par Sušumnu, kas iziet no Randhras; ar tās palīdzību viņš iet uz Višnu augstāko stāvokli.

Viņam ir vienmēr jāmeditē starp četriem un saullēktu uz Manu veidolu, pašstarojošo, mūžīgo un vienmēr svētlaimīgo.

89. Viņam ir jāsaved savs prāts nosvērtā stāvoklī, ne tikai ar piepūli, bet arī vadoties no skolotāja norādījuma, bez kura viņš sabruks.

90. Pēc iekšējas ziedošanas viņam ir jāveic arī ārēja ziedošana. Pēc šķīstošās apmazgāšanās un Sandhja viņam ir jāpielūdz Hari un Hara.

91.-94. Tiem, kuri ir pieķērušies ķermenim (nespēj novērsties no ārējām, materiālām lietām), pievēršanās iekšienei (meditācija) neizdodas. Tad dievbijība (uzticīga kalpošana) ir vieglāka un tā dod atbrīvošanu.

Tapas un Joga un citi veidi arī ir ceļi uz atbrīvošanos, bet tiem, kuri ir atkarībā no nepastāvīgās pasaules, uzticīgas kalpošanas ceļš Man ir labāks.

Šāds ir visu zinošā Brahmas un citu lēmums pēc tam, kad ir izpētītas visas Vēdas un Šastras trijos paņēmienos.

Ziedojumi un citas taisnīgas saistības attīra prātu. Uzticība Man nes augļus, kurus ieguvušais nekad nepazudīs.

95. Cildenais cilvēk, kurš tam seko, ak Tarkšja, kopā ar uzticīgu kalpošanu Man iet uz mūžīgu atbrīvošanu.

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]

http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu17.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

One thought on “Cilvēku, kuri ir veikuši labo, dzimšana. Purāna Sarodhara; XV nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem

  1. Kā ieņem, audzina cildeno, un kā viņš attīstās. Šo rakstu droši vien jāizmanto drīzāk kā senu ilustrāciju kādas nojautas veidošanai. Tieši tāpēc jau ir tādas dāvanas kā Dzīves māksla, Skolotāji un viedi mācītāji, lai nenoslīktu svešādās, kaut sensenās gudrībās. Manuprāt, ir vērts mēģināt iztēloties, kādi varēja būt tie, kas pirms tūkstošgadēm ir tik sīki pētījuši cilvēku. I.L.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s